2026. gada 30. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja ārlietu ministres iesniegto Latvijas viedokli par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 4. ciklā saņemtajām rekomendācijām. Latvijas viedoklis sagatavots ciešā sadarbībā un balstoties uz nozaru ministriju, Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja sniegtajām nostājām par rekomendācijām.
11. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijā (turpmāk – ANO), Ženēvā, notikušajā Latvijas cilvēktiesību situācijas izvērtējumā Latvija no 80 ANO dalībvalstīm saņēma 243 rekomendācijas cilvēktiesību aizsardzības un nodrošināšanas turpmākai pilnveidei Latvijā.
Rekomendācijas skar plašu tēmu loku. Visvairāk rekomendāciju – 40 – Latvija saņēma par visa veida vardarbības pret sievietēm apkarošanu, tostarp neizstāšanos no Stambulas konvencijas un pilnīgu tās īstenošanu. 37 rekomendācijas skar līdztiesības un nediskriminācijas jautājumus, tostarp naida runas un naida noziegumu apkarošanu, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Savukārt 15 rekomendācijas attiecas uz cilvēktirdzniecības apkarošanu un apstākļu ieslodzījuma vietās uzlabošanu, kā arī minoritāšu tiesību sekmēšanu un aizsargāšanu. Tām seko rekomendācijas mazaizsargātāko iedzīvotāju grupu – personu ar invaliditāti (12), bērnu (10), LGBTI personu (10), sieviešu un meiteņu (9), bēgļu un patvēruma meklētāju (9) tiesību aizsardzībai, kā arī piekļuves izglītībai (9) un veselībai (7) sekmēšanai, un citas.
No 243 saņemtajām rekomendācijām Latvija atbalsta 135, daļēji atbalsta 6 un pieņem zināšanai 102 rekomendācijas.
Rekomendācijām ir ieteikuma raksturs. Par rekomendāciju izpildi Latvijai būs jāsniedz informācija nākamajā Vispārējā periodiskā pārskata ciklā, potenciāli 2030.–2031. gadā.
Septembrī ANO Cilvēktiesību padome apstiprinās ANO Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumu par Latviju, tostarp Latvijai izteiktās rekomendācijas un Latvijas iesniegto viedokli par tām.
Informācijai
2026. gada 11. maijā ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupa izskatīja cilvēktiesību situāciju Latvijā.
Cilvēktiesību situācijas izvērtēšana balstījās uz Latvijas Republikas nacionālo ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata ceturtā cikla ietvaros par Latvijas paveikto cilvēktiesību aizsardzības jomā laikā no 2021. līdz 2025. gadam, ANO dokumentos ietvertās informācijas un citu iesaistīto – Tiesībsarga, Eiropas Padomes, EDSO un nevalstisko organizāciju, iesniegtās informācijas apkopojumiem.
ANO Vispārējais periodiskais pārskats ir īpašs mehānisms regulārai cilvēktiesību situācijas izvērtēšanai visās ANO dalībvalstīs. Tā ietvaros valsts cilvēktiesību situācijas izvērtēšanu veic ANO dalībvalstis. Iepriekš Latvijas cilvēktiesību situāciju izskatīja 2011., 2016. un 2021. gadā.