2022. gada 23. novembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire augsta līmeņa Eiropas sieviešu līderu vizītē Kijivā, Ukrainā, tikās ar Ukrainas prezidenta kundzi Olenu Zelensku (Olena Zelenska) un premjerministra vietnieci Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olhu Stefanišinu (Olha Stefanishyna) un informēja, ka jau nākamnedēļ Ukrainas pilsētā Ivanofrankivskā tiks atvērts rehabilitācijas centrs ukraiņu sievietēm, kas Krievijas agresijas rezultātā cietušas no seksuālās vardarbības. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka rehabilitācijas centrs ir tapis ar nozīmīgu Latvijas finanšu atbalstu: “Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajiem jautājumiem. Centrā cietušās ukraiņu sievietes varēs saņemt patvērumu, juridisko, sociālo un psiholoģisko atbalstu un rehabilitācijas pakalpojumus. Atbalstu Ukrainai sniedzam kopš kara pirmās dienas.”
Rehabilitācijas centrs Ivanofrankivskā ir tapis projekta “Patvērums kara noziegumos cietušām sievietēm un meitenēm” ietvaros, ko ar Ārlietu ministrijas atbalstu īsteno biedrība “Centrs Marta”.
G. Reire sarunā ar Ukrainas premjerministra vietnieci O. Sefanišinu atzinīgi novērtēja Ukrainas progresu reformu īstenošanā par spīti kara apstākļiem. “Atbalsts Ukrainas Eiropas Savienības integrācijas procesiem ir noturīga Latvijas ārpolitikas prioritāte. Ar attīstības sadarbības politikas instrumentu palīdzību turpināsim praktiski atbalstīt Ukrainas reformu procesus, jo īpaši labas pārvaldības, likuma varas un pretkorupcijas jomās,” uzsvēra parlamentārā sekretāre. Tāpat G. Reire apliecināja Latvijas atbalstu NATO atvērto durvju politikai un Ukrainas vēlmei pievienoties NATO. Vienlaikus parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka lēmums par paplašināšanos ir jāpieņem alianses dalībvalstīm vienprātīgi.
Parlamentārā sekretāre norādīja: “Latvija stingri atbalsta jaunu sankciju piemērošanu pret Krieviju. Sankciju politika pret Krieviju darbojas - sankcijas nav kara uzvaras pamats, bet efektīvs instruments, kā vājināt agresoru.”
Augstākajā Radā notika saruna ar tās priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchyuk), priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk) un ES integrācijas jautājumu komitejas vadītāju Ivanu Klimpušu Cincadzi (Ivanna Klympush Tsintsadze). Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvijas parlaments vienmēr ir bijis atbalstošs Ukrainai, iepriekšējai Saeimai atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, nosodot tās militāro agresiju Ukrainā un kara noziegumus un atzīstot tos par genocīdu pret ukraiņu tautu, kā arī atzīstot lielo badu jeb Golodomoru par genocīdu pret Ukrainas tautu. “Turpinot līdzšinējo praksi, arī jaunievēlētais parlaments veido deputātu parlamentāro sadarbības grupu sadarbībai ar Ukrainu,” teica G. Reire.
Piedaloties Austrijas un Ukrainas Sarkanā Krusta un UNDP pārstāvjiem, parlamentārā sekretāre vizītes laikā apmeklēja Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas mītni Kijivā.
Kopā ar citām delegāciju vadītājām G. Reire izrādīja cieņu pie Kijivas Golodomora memoriāla, pieminot 90. gadskārtu, kopš Ukrainas tauta cietusi padomju varas mākslīgi izraisītajā lielajā badā. Tāpat ar klusuma brīdi un aizdegtām svecēm tika pieminēti upuri vietā, kur nokrita kārtējā Krievijas uzlidojumā raidītā raķete.
Informācijai
Lai atbalstītu un paustu solidaritāti ar sievietēm kara apstākļos un atsaucoties Austrijas iniciatīvai, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire kopā ar vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu (Austrijas, Rumānijas, Lietuvas, Vācijas un Horvātijas), kā arī Lihtenšteinas augstākajām amatpersonām – sievietēm un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieci apmeklēja Kijivu.
Šāda vizīte notiek pirmo reizi, izrādot solidaritāti ar Ukrainu, kā arī vēršot uzmanību uz karā cietušo sieviešu tiesībām un tiem apstākļiem, ar ko saskaras sievietes kara laikā un pēc tā.
Vizītes laikā notika tikšanās ar Ukrainas prezidenta kundzi O. Zelensku, premjerministra vietnieci O. Stefanišinu un Augstākās Radas pārstāvjiem. Tāpat bija iespēja apmeklēt Sarkanā Krusta galveno mītni Kijivā, Survival Relief centru un tikties ar studentēm Tarasa Sevčenko (Taras Shevchenko) universitātē.
Latvija ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, vērtējot ieguldījumu attiecībā pret valsts iekšējo kopproduktu (IKP). Līdz šim Latvija ir sniegusi militāro atbalstu vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Latvijas valsts, uzņēmēji un sabiedrība ir snieguši humāno palīdzību un tūlītēju atbalstu Ukrainai vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā. Latvija ir uzņēmusi un sniegusi atbalstu vairāk nekā 40 tūkstošiem ukraiņu bēgļu.