Flickr
Šodien, 2025. gada 16. decembrī, Hāgā diplomātiskajā konferencē Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē Solvita Āboltiņa Latvijas Republikas vārdā parakstīja Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko Prasību komisiju Ukrainai.
Latvijas vēstniece diplomātiskajā konferencē uzsvēra:
“Latvija turpinās atbalstīt šos centienus, lai nodrošinātu, ka upuri saņem nozīmīgu kompensāciju un ka viņu ciešanas nepaliek veltīgas. Katrs prasījums ir jāuzklausa, katrs zaudējums ir jāatzīst, un Krievijas agresijas upuriem ir jāsaņem taisnīgums, ko viņi pelnījuši.”
Prasību komisija Ukrainai ir starptautisks mehānisms, kas darbosies Hāgā kā neatkarīga struktūra Eiropas Padomes iestāžu sistēmā. Komisijā izskatīs zaudējumu, kaitējumu un aizskārumu kompensāciju prasības, ko radījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskas darbības Ukrainā, un noteiks kompensāciju apmēru.
Prasību komisija ir nākamais solis pēc Zaudējumu reģistra, kas kopš 2024. gada 2. aprīļa pieņem prasības un dokumentē Ukrainai un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā Zaudējumu reģistrs tiks iekļauts Prasību komisijā. Tiklīdz Prasību komisija tiks izveidota, būs jāizveido trešais kompensāciju mehānisma posms – aprēķināto atlīdzību izmaksas fonds.
Diplomātiskajā konferencē piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelensky), konvenciju parakstīja 35 valstu augstas amatpersonas. Konvencija stāsies spēkā, kad to ratificēs 25 parakstītājvalstis.
2022. gada 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Rezolūciju ES-11/5, kurā tika atzīts, ka Krievijas Federācijai ir juridiski jāatbild par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā, tai skaitā jāveic reparācijas. Rezolūcija paredz, ka sadarbībā ar Ukrainu jāizveido starptautisks mehānisms, lai atlīdzinātu zaudējumus, kaitējumu vai aizskārumu, ko izraisījušas Krievijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā. Starptautiskās Prasību komisijas Ukrainai izveidošana ir svarīgs posms taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā.