Flickr
2025. gada 15. decembrī šogad noslēdzošajā ES Ārlietu padomē Briselē Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka šobrīd visas ES ietekmes sviras jāizmanto taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā. Tāpat viņa norādīja, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas pagaidām okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā, neatkarīgi no miera sarunu iznākuma.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Krievija turpina agresiju, mērķējot pa civilo infrastruktūru un nevainīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, un nav nevienas indikācijas par tās gatavību mieram. Tikai un vienīgi Krievija ir šķērslis ilgtspējīga un taisnīga miera panākšanai Ukrainā. Tā mēģina mazināt atbalstu Ukrainai, šķelt ES, NATO, kā arī mazināt ASV globālo ietekmi. Tādēļ Eiropai ir jāizmanto visas tai pieejamās ietekmes sviras, lai panāktu “mieru caur spēku” un uz Krieviju izdarītu maksimālu spiedienu – ar jaunām sankcijām, novirzot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam un veicot reparācijas aizdevumu, palielinot militāro atbalstu, tostarp atbloķējot 6,6 miljardu eiro militāro palīdzībai Ukrainai caur Eiropas Miera mehānismu u.c.”
B. Braže arī norādīja, ka Ukrainai nepieciešama ne tikai pretgaisa aizsardzība un citas aizsardzības spējas, bet arī munīcija un tālās darbības precīza mērķējuma ieroči, lai iznīcinātu leģitīmus militārus objektus un apturētu Krievijas uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš informēja ES ministrus par miera sarunu procesu kara izbeigšanai, par Ukrainas iekšējam reformām, gatavību ES sarunām, kā arī pateicās ES partneriem par līdzšinējo atbalstu. A.Sibiha uzsvēra, ka risinājumam Krievijas deportēto bērnu beznosacījumu atgriešanai mājās Ukrainā ir jābūt daļai no miera sarunu vienošanās.
ES ārlietu padome piemēroja sankcijas 4 juridiskām un 5 fiziskām personām, kuras saistītas ar “ēnu flotes” ekosistēmu, nodrošinot vai atbalstot kuģu darbību.
”Prieks par jaunām sankcijām pret Krievijas “ēnu floti” – vienojāmies drīzumā piemērot sankcijas 41 kuģim, negaidot ES sankciju nākamās kārtas. Uz šo aicināju novembra ES Ārlietu padomē, lai sankcijas tiktu piemērotas pēc iespējas operatīvāk. Apstiprinājām arī ES deklarāciju par starptautiskām tiesībām saistībā ar “ēnu flotes” apdraudējumu un jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzībai,” norāda B. Braže.
Jaunas sankcijas piemērotas arī hibrīdajā sankciju režīmā – 12 fiziskām un 2 juridiskām personām, kuras izplata propagandu, dezinformāciju un veic destabilizējošas darbības Eiropā. Ministri vienojās turpināt salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas – turpmāk arī Baltkrievijas sankciju režīmā būs kritērijs saistībā ar hibrīduzbrukumiem. Pēdējā laikā Baltkrievija veikusi virkni hibrīduzbrukumu, tostarp pret Lietuvu, apdraudot civilo aviāciju un kritisko infrastruktūru, kā arī radot negatīvu ekonomisko ietekmi. Saistībā ar situāciju Haiti ES piemēroja sankcijas 4 personām, kā arī vienojās pagarināt sankciju režīmu pret Venecuēlu par 12 mēnešiem. Ārlietu ministri pārrunāja turpmākos soļus Krievijas ierobežošanai, tostarp progresu pie ES sankciju 20. kārtas.
Ministri pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Gazas miera plānā īstenošanu un situāciju Sīrijā, apritot gadam, kopš Asada režīma gāšanas, kā arī ES–Ķīnas attiecības. Ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirozjanu ES ārlietu ministri pārrunāja 2026. gada 7. jūnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanās. B. Braže aicināja ņemt vērā Moldovas vēlēšanu pieredzi, tai veiksmīgi cīnoties pret ārējo iejaukšanos un dezinformāciju.