Flickr
2026. gada 16. martā ES Ārlietu padomē Briselē, Beļģijā, ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra:
“Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, sniedz atbalstu Irānas uzbrukumiem Tuvo Austrumu un Līča valstīm un destabilizē Āfriku. Krievijas uzbrukums Novodņistrovskas hidroelektrostacijai Ukrainā ir izraisījis naftas noplūdi Nistras upē, tieši apdraudot Moldovas ūdensapgādi un sabiedrības veselību.
Krievija ir mūsu visu kopīga problēma un tās draudi turpina radīt globālu drošības krīzi. Visiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem nepieciešams izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju – ar jaunām sankcijām, tostarp steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu, pastiprināti vēršoties pret Krievijas “ēnu floti”. Tāpat jāturpina Krievijas starptautiska izolācija, nepieļaujot Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, pārtraucot jebkādas tirdzniecības saites ar to un novēršot sankciju apiešanu.”
Ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu ES ārlietu ministri pārrunāja situāciju frontē, Ukrainas prioritārās vajadzības un situācijas attīstību Tuvajos Austrumos. B.Braže aicināja visas ES dalībvalstis turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, veicot iemaksas NATO PURL kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai. Latvija līdz šim tajā ieguldījusi 17,2 milj. eiro.
Ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru un pārrunāja ES–Indijas turpmāko stratēģiskās partnerības virzību, ES un Indijas ārpolitikas un drošības prioritātes un situāciju Tuvajos Austrumos.
Ar Eiropas Komisijas budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisāru Pjotru Serafinu B. Braže pārrunāja Latvijas prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanu, kas ir visas ES drošības jautājums.
ES Ārlietu padomē:
- Irānas cilvēktiesību sankciju režīmā apstiprinātas individuālas sankcijas vēl 19 personām;
- kibersankciju režīmā saistībā ar kiberuzbrukumiem ES vai tās dalībvalstīm iekļautas vēl 5 personas (4 no Ķīnas, 1 no Irānas). Kopumā kibersankciju režīmam šobrīd ir pakļauti 19 indivīdi un 7 organizācijas, pārsvarā no Krievijas un Ķīnas;
- Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju režīmā apstiprinātas individuālās sankcijas vēl 9 personām, kuras iesaistītas Bučas noziegumu īstenošanā;
- sankciju režīmā par Krievijas īstenotām destabilizējošām aktivitātēm (hibrīddraudi un ļaunprātīga darbība) ietvertas vēl 4 personas.
ES ārlietu ministri pārrunāja drošības situāciju Tuvajos Austrumos un ES lomu, sadarbību ar ES Dienvidu kaimiņiem kopš Vidusjūras pakta spēkā stāšanās pērn novembrī, kā arī ES drošības stratēģiju.