2023. gada 22. janvārī Briselē ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā dalībvalstu ārlietu ministri diskutēja par Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā arī apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos.
“Ukrainai nepieciešams līdzīgi domājošo demokrātiju nedalīts atbalsts, lai tā spētu sevi aizstāvēt. Tas ir mūsu pašu interesēs! Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums par Ukrainas atbalsta instrumentu un Ukrainas atbalsta fondu saskaņā ar Eiropas miera mehānismu, lai nodrošinātu turpmāku palīdzību Ukrainai,” sanāksmē uzsvēra K. Kariņš.
Ārlietu ministrs arī mudināja iepirkt Ukrainai vajadzīgo munīciju no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lai varētu piegādāt Ukrainai solītos 1 miljonu lādiņu.
Padomes sākumā ministru diskusijai tiešsaistē pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba). Viņš rosināja gaidāmajā ārkārtas ES līderu sanāksmē, Eiropadomē, pieņemt lēmumu par 50 miljardu eiro finansiālu atbalstu kā labāko drošības garantiju Ukrainai, aicinot saprast, ka no šiem lēmumiem ir atkarīgs, cik ilgi turpināsies Krievijas īstenotais karš.
Viedokļu apmaiņā par risinājumu konfliktam Tuvajos Austrumos K. Kariņš atkārtoti uzsvēra aktīvas ES lomas nozīmi konflikta risināšanā ciešā sadarbībā ar reģiona valstīm un starptautiskajiem spēlētājiem. Tas palīdzētu novērst plašāku konflikta eskalāciju un rastu veidus, kā iedzīvināt ilgtspējīgu mieru reģionā ar divu valstu risinājuma palīdzību.
Sanāksmē notika arī ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ar Izraēlas, Palestīniešu pašpārvaldes, Ēģiptes, Saūda Arābijas, Jordānijas ārlietu ministriem un Arābu Valstu Līgas ģenerālsekretāru.
