2023. gada 11. oktobrī Strasbūrā, Francijā, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš kā Eiropas Padomes Ministru komitejas vadītājs uzrunāja Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju (EPPA), informējot par paveikto Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē (EP). Uzrunā K. Kariņš, atsaucoties uz EP izveidošanas pamatmērķiem, uzsvēra Eiropas Padomes būtisko lomu Eiropas pamatvērtību – demokrātijas, brīvības un likuma varas – iedzīvināšanā.
“Pēdējo gadu laikā mēs piedzīvojam jaunu konfliktu rašanos un vecu konfliktu atdzimšanu. Mūsu kopīgais pienākums ir turpināt stingri iestāties par Eiropas pamatvērtībām – demokrātiju, brīvību un likuma varu, jo mēs redzam, ko nozīmē alternatīva: agresija un karš, kas nozīmē cilvēku ciešanas un nāves,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka EP, kas ir būtiska demokrātiskā dialoga daļa, ir svarīga loma demokrātisko vērtību un cilvēktiesību sardzē.
Uzsverot EP nozīmi cilvēktiesību un demokrātijas standartu stiprināšanā Eiropā, ārlietu ministrs aicināja EP dalībvalstis turpināt būt vienotām atbalsta sniegšanā Ukrainai, kas šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas brīvību.
“Krievijai par pastrādātajiem noziegumiem karā pret Ukrainu būs jāatbild. Zaudējuma reģistra izveide, lai fiksētu Krievijas uzsāktā brutālā kara rezultātā nodarītos zaudējumus Ukrainai, ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes lielākajiem paveiktajiem darbiem. Mums visiem vēl kopā jāstrādā īpaša tribunāla izveidē, kurā tiks tiesāta Krievijas vadība par uzsākto karu pret Ukrainu,” uzrunā uzsvēra K. Kariņš.
Ārlietu ministrs arī akcentēja Latvijas prezidentūras veiktos pasākumus ar mērķi veicināt Ukrainas tieslietu sistēmas stiprināšanu un rast risinājumus Krievijas pretlikumīgi deportēto Ukrainas bērnu atgriešanā.
Dialogā ar EP dalībvalstu parlamentāriešiem ministrs pievērsās starptautiskajām aktualitātēm Eiropas reģionā un īpaši uzsvēra dalībvalstu pienākumu ieviest Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus.
Vizītes laikā Strasbūrā K. Kariņš tikās ar EP galvenajām amatpersonām – EPPA prezidentu Tiniju Koksu (Martinus Josephus Maria (Tiny) Kox) un EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču (Marija Pejčinović Burić). Sarunās tika novērtēts EP atbalsts Latvijas prezidentūras mērķu īstenošanā, jo īpaši atbalstam Ukrainai. Vienlaikus K. Kariņš atgādināja par nepieciešamību risināt jautājumu par Krievijas pilsoņu nodarbinātību EP struktūrās, kas nav pieļaujami pēc Krievijas izslēgšanas no šīs organizācijas.
Ārlietu ministrs tikās arī ar Kosovas premjerministra vietnieci un ārlietu ministri Doniku Gervalu-Švarcu (Donika Gërvalla-Schwarz), lai pārrunātu drošības situāciju Kosovas ziemeļu daļā un aktualitātes ES vadītajā Belgradas-Prištinas dialogā.
Sarunā ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Arkadiušu Mularčiku (Arkadiusz Mularczyk) tika pārrunātas divpusējās sadarbības aktualitātes, īpaši izglītības jomā.
Informācijai
2023. gada 17. maijā Latvija rotācijas kārtībā kļuva par prezidējošo valsti Eiropas Padomes Ministru komitejā. Latvijai šī ir otrā prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā 1995. gadā, un tā ilgs līdz 15. novembrim. Prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs ir EP Ministru komitejas priekšsēdētājs.
EP dibināta 1949. gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.
EPPA ir viena no galvenajām EP institūcijām, ko veido nacionālo parlamentu deputātu delegācijas no 46 EP dalībvalstīm ar mērķi veicināt dialogu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomās. EPPA uztur dialogu ar EP Ministru komiteju.