2022. gada 15. martā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Vatikānā tikās ar Svētā Krēsla sekretāru attiecībām ar valstīm Polu Ričardu Galageru (Paul Richard Gallagher), kā arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāra vietnieku (Substitute for the Secretariat of State) Edgaru Penju Parru (Edgar Peña Parra), lai pārrunātu Latvijas un Svētā Krēsla divpusējo dialogu, Krievijas karu pret Ukrainu, kā arī abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās.
“Krievijas pieaugošie uzbrukumi apdzīvotiem rajoniem Ukrainā, tai skaitā civiliedzīvotājiem, stratēģiskajiem un humānajiem objektiem ir nepiedodami un jāpārtrauc,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ārlietu ministrs informēja, ka Latvija sniedz Ukrainai humanitāro palīdzību, kā arī turpinās uzņemt Ukrainas iedzīvotājus.
Sarunā E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ir laba Latvijas valsts un Romas katoļu baznīcas sadarbība. Latvijas valsts rūpējas par sakrālās arhitektūras izpēti, saglabāšanu un restaurāciju, kā arī sniedz finansiālu atbalstu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonā nodrošināšanai. “Kristīgās vērtības ir būtiska Latvijas kultūras un vēstures mantojuma daļa, tādēļ notiek regulāra valsts un Baznīcas sadarbība šo vērtību aizsardzībā un saglabāšanā. Latvijā notiek patiesa ekumeniskā sadarbība, par ko pāvests Francisks varēja pārliecināties 2018. gada vizītes laikā Rīgas Domā,” sacīja E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ārlietu ministrs Svētā Krēsla sekretāram nodeva dokumenta kopiju par bīskapu Boļeslavu Sloskānu. Vēstule 1955. gada 4. novembrī Latvijas sūtnis Kārlis Zariņš sūtīja Apvienotās Karalistes ārlietu dienestam, ņemot vērā, ka bīskaps B. Sloskāns varētu kļūt par pirmo latviešu izcelsmes svēto. “Vēstule attiecas uz cienījamo bīskapu Boļeslavu Sloskānu un satur īsu viņa biogrāfiju un ziņojumu par uzrunām latviešu sabiedrībai par viņa dzīvi Padomju Krievijā un Padomju Savienībā 1917.–1933. gadā, ko iezīmēja vajāšanas un ciešanas,” akcentēja E. Rinkēvičs.