2026. gada 5. septembrī aprit 100 dienas kopš valdības izveidošanas 28. maijā. Šajā laikā Ārlietu ministrija ir mērķtiecīgi īstenojusi valdības prioritāros uzdevumus ārpolitikā, īpašu uzmanību veltot Latvijas drošības stiprināšanai, atbalstam Ukrainai un Krievijas ierobežošanai, ekonomiskajai drošībai, Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā, kā arī atbalstam Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju būtiski rezultāti sasniegti NATO samitā, kurā Kanāda paziņoja par militārās klātbūtnes pagarināšanu Latvijā līdz 2031. gadam un militārpersonu skaita palielināšanu līdz 2600. Kanāda arī oficiāli apstiprināja pievienošanos NATO daudznacionālajai divīzijai “Ziemeļi”, kļūstot par trešo ietvarvalsti kopā ar Latviju un Dāniju. Samitā sabiedrotie atkārtoti apliecināja NATO 5. panta nozīmi un vienprātību par Krieviju kā ilgtermiņa draudu eiroatlantiskās telpas drošībai. Latvija ar Kanādu un citiem sabiedrotajiem vienojās par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi un darbības uzsākšanu 2027. gadā. Samitā sabiedrotie arī vienojās par vismaz 70 miljardu eiro atbalstu Ukrainai 2026. un 2027. gadā.
Latvija turpinājusi aktīvu darbu Krievijas ierobežošanā. Jūlijā panākta vienošanās par Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju kārtu pret Krieviju, vēršoties pret tās militāri industriālo kompleksu, “ēnu floti”, enerģētikas un finanšu nozari. Individuālās sankcijas noteiktas vēl 48 fiziskām un 168 juridiskām personām, finanšu ierobežojumi – 33 Krievijas bankām, četrām finanšu iestādēm un 14 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Sankcijas piemērotas vēl 41 Krievijas “ēnu flotes” kuģim, kopējam ES sankcijām pakļauto kuģu skaitam sasniedzot 673. Savukārt augustā apstiprinātas arī papildu sankcijas pret personām, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pašlaik turpinās aktīvs darbs 22. sankciju kārtas sagatavošanā.
Vienlaikus Latvija turpinājusi visaptverošu atbalstu Ukrainai. Valdība piešķīrusi 200 000 eiro Černihivas apgabala enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai, savukārt ANO Drošības padomē Latvija sasaukusi vairākas sēdes Ukrainas atbalstam un par Krievijas agresijas humanitārajām sekām. Latvija turpina darbu Starptautiskajā koalīcijā deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai un kā viena no Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu dibinātājvalstīm.
Ekonomiskās drošības jomā pastiprināti tirdzniecības ierobežojumi pret Krieviju un Baltkrieviju. Saeimā pieņemts Ārlietu ministrijas izstrādāts nacionāls importa aizliegums Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības precēm, kas stājās spēkā 1. septembrī. Pieņemti arī lēmumi, lai ierobežotu Krievijas “asiņaino” graudu eksportu, stiprinātu graudu izcelsmes kontroli un nodrošinātu priekšroku Latvijas graudiem.
Ārlietu dienests turpinājis aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmējus un eksportu. Uzņēmēju kontaktbiržā aptuveni 150 uzņēmumu saņēma individuālas konsultācijas par iespējām vairāk nekā 30 ārvalstu tirgos. Kopenhāgenā organizēta Latvijas kvantu tehnoloģiju kopienas vizīte, Latgalē – seminārs par ārlietu dienesta atbalstu uzņēmējiem eksporta tirgos. Ārlietu ministrija atbalstījusi arī ASV vēstniecības Biznesa forumu, organizējusi pasākumus par ES–Indijas brīvās tirdzniecības līguma sniegtajām iespējām un īstenojusi citus pasākumus Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas un eksporta veicināšanai.
Turpināts darbs, aizstāvot Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar Eiropas Komisijas komisāru Pjotru Serafinu (Piotr Serafin), pārrunājot Latvijas intereses nākamajā ES budžetā. Notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, Spāniju un Īriju, kā arī Kohēzijas valstu grupā panākta vienošanās par kopīgām prioritātēm, tostarp kohēzijas politiku, kopējo lauksaimniecības politiku, Austrumu pierobežas vajadzībām un 85 % līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanai.
Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests sniedzis atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem sarežģītās krīzes situācijās ārvalstīs. Tostarp turpina darbu pie Nepālā bezvēsts pazudušo Latvijas valstspiederīgo atrašanas. Koordinēta trīs ASV Denali virsotnē bojāgājušo un smagi cietušā alpīnista repatriācija.
Vienlaikus Ārlietu ministrija gatavojas 15. Saeimas vēlēšanu norisei ārvalstīs, īstenojot komunikācijas kampaņu par vēlēšanām un balsošanas iespējām. Balsošanai ārvalstīs sagatavoti 82 klātienes vēlēšanu iecirkņi 33 valstīs. Turpinās arī gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā, tostarp darbs personāla sagatavošanā, kiberdrošībā un apmācībās.
