Apritot četriem gadiem kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, 2026. gada 25. februārī ministre B. Braže uzrunāja ANO Cilvēktiesību padomi un uzsvēra:
“Krievija turpina barbarisko agresiju, apzināti iznīcinot enerģētikas infrastruktūru un cenšoties līdz nāvei nosaldēt miljoniem ukraiņu. Tie ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Vairāk nekā 1,6 miljoni Ukrainas bērnu joprojām ir Krievijas okupācijas gūstā vai piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju. Bērnus nelikumīgi adoptē un militarizē, lai izdzēstu tiem ukraiņu identitāti. Krievijai nekavējoties jānodrošina bērnu droša un beznosacījumu atgriešana Ukrainā. Krievija un tās līderi jāsauc pie atbildības par visiem pastrādātajiem noziegumiem.”
B. Braže aicināja visas valstis izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp izmantojot sankcijas un vēršoties pret Krievijas “ēnu floti”, lai vājinātu tās kara ekonomiku un mazinātu ienākumus kara turpināšanai. “Putina režīms ir karš, kara ekonomika, kara propaganda, kara reliģija, represijas, cenzūra. Pat tās izglītības sistēma ir kļuvusi par daļu no kara doktrīnas. Cilvēktiesību situācija Krievijā ir dramatiska, notiek nežēlīgi uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai. Mums ir jāpalielina spiediens uz Krieviju un jāturpina to, kā arī tās līdzagresoru Baltkrieviju izolēt starptautiskajās organizācijās, tostarp ANO sistēmā,” aicināja B. Braže.
Viņa arī aicināja visas valstis sniegt maksimālu atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai, Krievijas barbarisko uzbrukumu energosistēmai seku novēršanai un civiliedzīvotāju atbalstam.
Runājot par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, ministre uzsvēra nesenās politieslodzīto atbrīvošanas un pateicās ASV par tās ieguldījumu. Vienlaicīgi B. Braže norādīja, ka joprojām vairāk nekā 1100 cilvēku ir ieslodzīti politisku iemeslu dēļ un aicināja Baltkrievijas režīmu atbrīvot visus politieslodzītos. Ministre pauda pilnu atbalstu Baltkrievijas tautas centieniem pēc brīvas, suverēnas un neatkarīgas Baltkrievijas.
Runājot par situāciju Irānā, B. Braže pauda stingru nosodījumu Irānas režīma nežēlīgajām darbībām un pauda atbalstu drosmīgajai Irānas tautai, kas iestājas par savu brīvību. Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm pilnībā atbalsta sankciju piemērošanu Irānas Revolucionārās gvardes korpusam un visiem, kuri atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā.
Attiecībā uz situāciju Venecuēlā ministre aicināja varas iestādes bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos.
“Latvija kā ievēlēta ANO Drošības padomes dalībvalsts stingri apņemas aizstāvēt starptautiskās tiesības, stiprināt mieru, drošību un daudzpusējo sistēmu. Mūsu visu interesēs ir uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un starptautisko tiesību ievērošana. Mana valsts turpinās atbalstīt pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, dzimumu līdztiesību, seksuālās vardarbības bruņotos konfliktos novēršanu un izskaušanu,” noslēgumā uzsvēra B. Braže.
Informācijai
- Ārlietu ministres uzrunu pārraidīja 25. februārī ANO Cilvēktiesību padomes 61. sesijas augstā līmeņa segmentā.
- ANO Cilvēktiesību padomes 61. sesija norisinās Ženēvā, Šveicē, no 2026. gada 23. februāra līdz 31. martam.