Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība kultūras, izglītības un zinātnes jomās
• Darbs ar diasporu
  
• Sadraudzības pilsētas
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā 

Aivars Groza - kopš 2020. gada septembra

Elita Gavele 2016. gada augusts - 2020. gada septembris

Andris Vilcāns 2013. gada marts – 2016. gada jūlijs

Mārtiņš Perts 2008. gada decembris - 2012. gada septembris

Kārlis Eihenbaums 2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs

Jānis Lovniks 2000. gada janvāris – 2004. gada maijs

Ivars Silārs 1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Izraēlas vēstnieki Latvijā

Orli Gila kopš 2019. gada septembra

Lironne Bar-Sade 2015. gada augusts – 2019. gada augusts

Hagit Ben Jakov 2011. gada oktobris – 2015.gada augusts

Hens Ivri Apter 2006. gada septembris – 2010. gada augusts

Garijs Korens 2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs

Ābrams Benjamins 2000. gada novembris - 2003. gada jūlijs

Odeds Ben-Hurs 1996. gads – 1999. gads

Tova Hercla 1992. gads – 1996. gads

Latvijas goda konsuli Izraēlā

Goda ģenerālkonsule

Sāra Alalūfa – Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija

Goda konsuls

Asafs Kaspi - Eilātā no 2004. gada 17. maija

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

• 2017. gada 22. martā pirmo reizi Saeimas vēsturē notika Latvijas Saeimas un Izraēlas Kneseta parlamentāriešu sadraudzības grupu teletilts.
• 2017. gada 21.- 25. maijā notika Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātu vizīte Izraēlā.
• 2018. gada 16. janvārī notika Latvijas Saeimas un Izraēlas Kneseta parlamentāriešu sadraudzības grupu otrais teletilts.
• 2017. gada jūnijā Rīgā darba vizītē uzturējās Ksenija Svetlova, toreizējā Kneseta sadraudzības grupas priekšsēdētāja.
• 2018. gada 6. decembrī 13. Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu. Grupas vadītājs – Boriss Cilēvičs (S), vadītāja vietnieks – Gatis Eglītis (JK).
• Līdz 2019. gada 9. aprīlim Izraēlas Kneseta 20. sasaukumā darbojās Izraēlas-Latvijas parlamentu sadarbības grupa, kuras vadītāja bija Ksenija Svetlova.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā finanšu, banknošu, maksājumu un maksājumu sistēmu, finanšu stabilitātes, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Izraēlu

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Izraēlu

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

Svarīgākās aktivitātes:

• 2017. gada 25. maijā Telavivā notika lidsabiedrības airBaltic reprezentācijas pasākums 25 lielākajām Izraēlas tūrisma aģentūrām.
• 2017. gada 4.-7. septembrī notika Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra A.Ašeradena un viņu pavadošās delegācijas divpusējā darba vizīte Izraēlā un dalība Tel Aviv Innovation Summit.
• 2016., 2017., 2018. gadā Latvijas delegācija (Food Union, Latvijas Piensaimnieku asociācija, Tukuma piens un Cesvaines piens) piedalījās Izraēlas Starptautiskajā pārtikas izstādē ISRA FOOD.
• 2016., 2017., 2018. gados Latvijas delegācijas piedalījās IMTM – starptautiskajā lielākajā tūrisma izstādē Izraēlā.
• 2018. un 2019. gadā Latvijas pašvaldību delegācija piedalījās Izraēlas starptautiskajā pašvaldību konferencē MUNIWORLD 2018 un MUNIWORLD 2019.
• 2019.-2020. gadā Latvija pirmo reizi piedalījās ES-Izraēlas Twinning projektā “Izraēlas reglamentējošo spēju stiprināšana telekomunikāciju jomā, koncentrējoties uz pakalpojumu sniegšanu tīklos”. Latviju šajā projektā pārstāv Latvijas Sabiedrības pakalpojumu regulēšanas komisija.
• 2020. gada 10. februārī Latvijas vēstniecība Izraēlā sadarbībā ar aviokompāniju airBaltic un Rīgas pilsētas tūrisma aģentūru LiveRiga organizēja tūrisma pasākumu tūrisma operatoriem un Izraēlas žurnālistiem “Welcome to Latvia – the top summer holiday destination for culture lovers”, lai  reklamētu Rīgu un Jūrmalu kā tūrisma, kultūras mantojuma, mūzikas un gastronomijas galamērķi. Īpaša uzmanība tika veltīta diviem lielākajiem klasiskās mūzikas festivāliem Latvijā: “Rīga-Jūrmala” un “Jūrmalas Festivālam.” Ar prezentācijām pasākumā uzstājās airBaltic, “Rīga Jūrmala mūzikas festivāla”, nodibinājumu LiveRiga,  VisitJūrmala un Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvji.

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Kopš 1995. gada 7. novembra sadarbību šajās jomās regulē Latvijas-Izraēlas divpusējais līgums. 2016. gadā parakstīta nākamā starpvaldību sadarbības programma „Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības izglītības, zinātnes, kultūras, jaunatnes lietu un sporta sadarbības programma 2016.-2019. gadam.”

Izglītība un zinātne

Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, stipendijas studijām un pētniecības darbam.

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskas aktivitātes.

Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.

Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām.

Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. 2019./2020. mācību gadā Latvijas valsts finansējumu saņēma divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

2018. gada 28. oktobrī – 2.novembrī notika Latvijas Cietvielu fizikas Institūta vadītāju vizīte Izraēlā. Vizītes mērķis – nodibināt kontaktus kopīgiem projektiem ar Izraēlas attiecīgiem institūtiem.

Kultūra

Notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa, tostarp mākslas izstādes, izrādes un koncerti, abpusēja dalība mākslas festivālos, filmu seansi, sadarbība starp dzejniekiem un tulkotājiem un muzejiem.

2016. gadā ar koncertiem Izraēlā uzstājās Latvijas akadēmiskais koris “Latvija”

2017. gadā sadarbībā ar Latvijas studiju “Ego Media” tapusi pirmā Latvijas-Izraēlas kopražojuma dokumentālā filma „Operācija “Kāzas”” (Operation “Wedding”), režisore Anata Zalmansone-Kuzņecova. Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2017. gada 19. oktobrī Izraēlas filmu nedēļas laikā.

2018. gada 10. maijā muzejā “Ebreji Latvijā” notika izstādes “Es – Žabotinskis” atklāšana. Izstādi bija veidojuši kolēģi un sadarbības partneri no Izraēlas valdības aģentūra Austrumeiropas ebreju imigrācijas un izglītības jautājumos.

2018. gada 6. oktobrī Rīgā notika Izraēlas jauno mākslinieku izstāde “Sapņi un drāmas”, lielākais vizuālās mākslas projekts kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas.

2019. gada februārī Izraēlas tūrisma izstādē IMTM 2019 Telavivā tika sniegta informācija par VSIA „Latvijas Koncerti” darbību.  

Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi pasākumi” 2019. gadā atbalstījis izstādi par ebreju vēsturi Latvijā “Kultūras tilti”.

2019. gada oktobrī Latvijas spēlfilma “Tēvs Nakts” tika iekļauta  35. Haifas starptautiskā filmu festivāla programmā un saņēma labākās ārzemju filmas apbalvojumu kategorijā “Between Israeli and Jewish Identity”.

Latvijas Simtgades projekti Izraēlā:

• 2018. gada 23. novembrī Telavivā tika atklāta divu Latvijas foto mākslinieku Aļņa Stakles un Ivetas Gabaliņas (Vaivodes) foto izstāde.
• 2019. gada 4. aprīlī Telavivas Bauhaus centrā notika Rīgas Jūgendstila centra  izstādes "Rīgas jūgendstils arhitektūrā un mākslā" atklāšanas pasākums.
• 2018. gada maijā ar viesizrādēm Telavivā, Starptautiskā teātru festivāla “Jaffa Fest 2018” ietvaros notika Jaunā Rīgas teātra viesizrādes ar trijām izrādēm “Garā dzīve”.
• 2019. gada jūlijā notika teātra un operas režisores Rēzijas Kalniņas vizīte Izraēlā – dalība Verdi operas “Rigoletto” tapšanā Starptautiskā Jeruzalemes operas festivāla laikā, intervijas Izraēlas presei, tikšanās ar Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas interesentiem un latviešu biedrību Izraēlā;
• 2019. gada augustā notika piecu vadošo Izraēlas žurnālistu vizīte Latvijā;
• 2019. gada 15. oktobrī notika Latvijas spēlfilmas “Tēvs Nakts” pirmizrāde Telavivas Sinematēkā. Filmu noskatījās 400 skatītāju, tostarp aptuveni 100 Žaņa Lipkes izglābto ebreju pēcnācēju;
• 2019. gada 18. novembrī, atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadskārtu un Latvijas Neatkarības 101. gadadienu, notika ceļojošās fotoizstādes “The Baltic Way that Moved the World” atklāšana Telavivas centrā “HaTihon Tower” ēkā.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance –  IHRA).  Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi. Arī Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi.

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations). Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Pieminot 75 gadus kopš Holokausta sākuma, atklāta Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra datubāze “Holokausta piemiņas vietas Latvijā” http://memorialplaces.lu.lv/karte/ (angļu un latviešu valodās). Datubāze tapusi Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra 2013. gadā uzsāktā projekta ietvaros, pateicoties Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses (IHRA) finansiālajam atbalstam.

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem. 

2017. gada 26. – 28. aprīlī Rīgas Ebreju Kopienas namā notika jau 10. starptautiskā konference “Ebreji mainīgajā pasaulē”.  

Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveidošanas kursos par holokausta izglītību. Pēdējais seminārs notika 2020. gada 2. martā “Yad Vashem” muzejā.

2018. gadā Žaņa Lipkes memoriāls ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva grāmatu “Glābējcilvēks Žanis Lipke”. 2019. gadā grāmata tiks pārtulkota angļu un krievu valodās

2018. gadā Latvijā pēc Ineses Zanderes romāna ir tapusi filma “Tēvs. Nakts), angļu versijā “The Mover” (režisors Dāvis Sīmanis). 

DARBS AR DIASPORU

Pamazām Izraēlā veidojas latviešu biedrība, kura apvieno jaunāko paaudzi, ne tikai ebreju izcelsmes cilvēkus, bet arī jaunāka gada gājuma cilvēkus, kuri strādā vai ir izveidojuši ģimenes Izraēlā. Pirmais lielais pasākums notika 2018. gada 18. novembrī vēstniecības telpās, atzīmējot Latvijas Simtgadi. Uz pasākumu ieradās ap 30 cilvēku, visi gatavi un apņēmīgi veidot biedrību.

Turpinās ikdienas sadarbība un komunikācija ar Latvijas un Igaunijas ebreju asociāciju, īpaši ar tās priekšsēdētāju Eli Valku. Par īpašiem nopelniem Latvijas vārda nešanā Izraēlā 2018. gada 23. novembrī Eli Valkam tika pasniegts Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts.

2018. gada 5. martā plašā prezentācijas pasākumā Telavivā notika Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas Izraēlā un Vēstniecības kopprojekta – bukleta “No Latvijas līdz Vidusjūrai: Izcilie Latvijas ebreji – Izraēlas Valsts dibināšanas un attīstības sekmētāji” atklāšanas pasākums. Buklets trijās valodās. 2019. gadā uzsākts darbs pie otrā bukleta sagatavošanas, ko plānots publicēt 2020. gada 2. pusgadā. Bukleta sagatavošana ir viens no Ārlietu ministrijas atbalstītajiem Latvijas diasporas un tās organizāciju veidotajiem projektiem.    

SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS 

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

• 2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu;
• 2012.gada 17.oktobrī Jūrmalas dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu;
• 2003. gada 17. novembrī Daugavpils dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
• 2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bneiaišu (B’ney Ayish).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija: https://www.mfa.gov.lv

Latvijas Republikas vēstniecība Izraēlas Valstī:  https://www.mfa.gov.lv/israel/  ;

https://www.facebook.com/Embassy-of-Latvia-in-Israel-1742047706058745

Izraēlas vēstniecība Rīgā: https://embassies.gov.il/riga-en/Pages/departments.aspx

Izraēlas Valsts Ārlietu ministrija: https://mfa.gov.il/MFA/Pages/default.aspx

Informācija par valsti: https://www.bbc.com/news/world-middle-east-14628835

Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija Izraēlā:  https://www.facebook.com/groups/360701437596772/

Muzejs “Ebreji Latvijā”: https://www.ebrejumuzejs.lv/

Žaņa Lipkes memoriāls: http://lipke.lv/lv