Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. Šogad tiek atzīmēta diplomātisko attiecību dibināšanas 25. gadadiena. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība kultūras, izglītības un zinātnes jomās
• Sadarbība ar ebreju kopienu Latvijā
• Sadraudzības pilsētas
• Sadarbība starptautiskajās organizācijās

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā 

Elita Gavele kopš 2016. gada augusta

Andris Vilcāns 2013. gada marts – 2016. gada jūlijs

Mārtiņš Perts 2008. gada decembris - 2012. gada septembris

Kārlis Eihenbaums 2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs

Jānis Lovniks 2000. gada janvāris – 2004. gada maijs

Ivars Silārs 1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Izraēlas vēstnieki Latvijā

Lironne Bar-Sade kopš 2015. gada augusts

Hagit Ben Jakov 2011. gada oktobris – 2015.gada augusts

Hens Ivri Apter 2006. gada septembris – 2010. gada augusts

Garijs Korens 2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs

Ābrams Benjamins 2000. gada novembris - 2003. gada jūlijs

Odeds Ben-Hurs 1996. gads – 1999. gads

Tova Hercla 1992. gads – 1996. gads

Latvijas Goda konsuli Izraēlā

Goda ģenerālkonsule

Sāra Alalūfa – Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija

Goda konsuls

Asafs Kaspi - Eilātā no 2004. gada 17. maija

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

• Izraēlas Knesetā darbojas Izraēlas-Latvijas parlamentu sadarbības grupa, kuras vadītāja ir Ksenija Svetlova (Cionistu Savienība).

• Latvijas Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu Borisa Cilēviča vadībā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Izraēla ir stabils Latvijas tirdzniecības partneris. Preču eksporta kāpuma tempi sniedz pozitīvas tendences sadarbības paplašināšanai tādās jomās kā ķīmijas, farmaceitiskā un biotehnoloģiju industrija, informāciju komunikāciju tehnoloģijas un tūrisms. Uz Izraēlu visvairāk tiek eksportēta koksne un tās izstrādājumi (32,74 %), taču nozīmīgu īpatsvaru veido arī pārtikas preču eksports (22,62 %). Savukārt galvenās importa preces ir: ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība preces, dāžādi mehānismi un eletriskās iekārtas.

2017. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 46,1 MEUR (40. vieta). Salīdzinot ar 2016. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms pieaudzis par 33,3 % jeb 11,51 MEUR.

Preču tirdzniecība 2017. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Latvijas un Izraēlas tirdzniecības dinamika, EUR

Galvenās eksporta preces uz Izraēlu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Galvenās importa preces no Izraēlas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

2017. gadā starp Latvijas eksportētājiem uz Izraēlu bija šādi uzņēmumi: SIA “Pata”, SIA “Gaujas koks”, AS “Latvijas Finieris”, AS “Brīvais vilnis”, SIA “Gamma-A”, SIA “Karavela”, SIA “Cido grupa”, AS “Cēsu alus”, AS “Latvijas Balzams”, SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”, SIA “Adugs”, AS “Rīgas dzirnavnieks”, SIA “Mikrotīkls”, SIA “Biosan”, AS “SAF tehnika”, AS “Ventspils zivju konservu kombināts”, AS “Latvijas Maiznieks” u.c.

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Izraēlas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017. gada 3. ceturkšņa beigās veidoja 30 MEUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Izraēlā šī paša perioda beigās sasniedza 2 MEUR.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2018. gada 14. februārī Izraēlas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 6,36 MEUR (41. vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 304 Izraēlas – Latvijas kopuzņēmumi.

[1] Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2016. gadā

[2] Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2016. gadā

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Kopš 1995. gada 7. novembra sadarbību šajās jomās regulē Latvijas-Izraēlas divpusējais līgums. 2016. gadā parakstīta nākamā starpvaldību sadarbības programma „Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības izglītības, zinātnes, kultūras, jaunatnes lietu un sporta sadarbības programma 2016.-2019. gadam.”

Izglītība un zinātne

• Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, tiek piedāvātas stipendijas studiju un pētniecības darbam.

• Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveides kursos par holokausta izglītību, vēršanos pret antisemītismu un diskrimināciju.

• Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi.

• Arī Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi.

• Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskās aktivitātes par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu.

• Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.
• Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmijām, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām.
• Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. 2015./2016. mācību gadā Latvijas valsts finansējumu saņēma divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

Kultūra

Notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa, tai skaitā mākslas izstādes, izrādes un koncerti, abpusēja dalība mākslas festivālos, filmu demonstrējumi, sadarbība starp dzejniekiem un tulkotājiem, sadarbība starp muzejiem.

Piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) sadarbojas ar Izraēlas vēstniecību Latvijā, lai 2017./2018. gadā īstenotu sadarbības projektu ar Dizaina muzeju Holonā. No 2016. gada 12. februāra līdz 3. aprīlim DMDM bija skatāma Izraēlas mākslinieces Aleksandras Cukermanes izstāde.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2016. gadā bija iespēja apskatīt ebreju izcelsmes franču mākslinieka Marka Šagāla "Mirušo dvēseļu" ofortu ciklu.

Pēc Rishol LeZion Simfoniskā orķestra uzaicinājuma Valsts akadēmiskais koris „Latvija” sniedza vairākus koncertus Izraēlā laikā no 2016.gada 12. līdz 19. novembrim.

Arhīvi

Notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas arhīviem. Latvijas valsts arhīvi sistemātiski sniedz informāciju fiziskām un juridiskām personām, kas dažādos laika periodos izceļojušas no Latvijas uz Izraēlu.

Sadarbība Annas Lindas fonda ietvaros

Valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, kas ir Annas Lindas fonda Latvijas tīklu koordinējošā organizācija, no 2016. gada 27. marta līdz 8. aprīlim vairākās Latvijas pilsētās rīkoja starpkultūru nedēļu “1001 stāsts starpkultūru dialogam”, ar mērķi sniegt zināšanas, palielināt interesi un veicināt izpratni par dienvidu un austrumu Vidusjūras valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par sadarbības iespējām ar šo reģionu.

No 2016. gada 9. septembra līdz 2017. gada 9. jūnijam tiek īstenots Latvijas un Izraēlas projekts sociāli iekļaujošas izglītības stiprināšanā, ko ar Annas Lindes fonda finansiālu atbalstu realize trīs partnerorganizācijas: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, biedrība Eiropas Kustība Latvijā un viens no vadošajiem pilsoniskās izglītības institūtiem Izraēlā - Merchavim institūts. Projekta uzdevumi ir Latvijas un Izraēlas izglītības sistēmas un integrācijas politikas izpēte, fokusējoties uz sociālās un pilsoniskās kompetences pilnveidi formālajā un neformālajā izglītībā; partnervalstu labās prakses piemēru iepazīšana un aprobēšana; metodiska materiāla izstrāde, pedagogu un tālākizglītotāju apmācība Latvijā un Izraēlā.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)). Latvija sagatavojusi, kā arī iesniegusi IHRA pārskata ziņojumu par 2010. - 2015. gadā paveikto holokausta izglītībā [pievienot linku], piemiņā un pētniecībā. Tas ir pirmais šāda veida vispusīgs un sistematizēts pārskats.

Pētniecība

Lielu ieguldījumu holokausta mācību un informatīvo materiālu sagatavošanā ir devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, kas izdod akadēmiskus pētījumus par Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Līdz šim Vēsturnieku komisija izdevusi jau 28 sējumus. Gandrīz visos līdz šim izdotajos Vēsturnieku komisijas rakstu sējumos ir skarta holokausta tēma. Īpaši jāizceļ 23. sējums "Holokausta pētniecības problēmas Latvijā", kurš pilnībā ir veltīts holokausta problemātikai. Šie rakstu sējumi kā dāvinājums tika izsūtīti visām Latvijas vidusskolām un profesionālajām skolām.

2016. gadā iznācis nozīmīgs pētījums par Salaspils nometni. 2016. gada 27. janvārī - starptautiskajā holokausta piemiņas dienā, tika atvērts pirmais akadēmiskais pētījums par šo vācu nacistu izveidoto represīvo nometni Latvijā - Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne “Aiz šiem vārtiem vaid zeme: Salaspils nometne, 1941-1944”.

2015. gadā latviešu cilmes amerikāņu holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis izdeva savu jaunāko darbu – “Caur velna zobiem. Vācu laiki šodien. 1941-1945. Esejas un domas”, kas apkopo vēsturnieka polemiskās vēstules un rakstus presē par holokausta laiku vācu nacistu okupētajā Latvijā.

2015. gadā tika publicēts Andra Tomašūna pētījums “Jelgava 1941. gada vasara – holokausts” par ebreju vēsturi un iznīcināšanu. Grāmata ir papildināta ar DVD angļu un latviešu valodās.

2014. gadā Frīdas Mihelsones atmiņu grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” tika izdota latviski. Grāmatas tika izdalītas visām Latvijas skolu bibliotēkām un citiem interesentiem.

2013. gadā iznāca Meijera Melera “Latvijas ebreju kopienas vēsture un holokausta piemiņas vietas” latviešu un angļu valodās. Grāmata krievu valodā izdota jau 2010. gadā.

Starp iepriekš publicētiem izdevumiem minami arī tādi kā 2009. gadā izdotā grāmata "Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953", kuras autori ir vēsturnieki Leo Dribins, Arturs Žvinklis, Aivars Stranga, Daina Bleiere, Ēriks Žagars, Josifs Šteimans un Irēne Šneidere; 2008. gada prof. A. Strangas pētījums par ebreju vēsturi Baltijas valstīs "Ebreji Baltijā. No ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam 14.gs.-1945. gads"; 2008. gadā izdotā vācu autora Stīvena Bellera grāmata "Antisemītisms"; un Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" 2004. gadā izdotā grāmata "Latvija. Sinagogas un rabīni, 1918.-1940." latviešu, angļu, krievu valodās un ivritā, kas veltīta virsrabīnam Nātanam Barkānam.

Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Rīgā notikušas vairākas starptautiskas konferences "Ebreji mainīgajā pasaulē”. Pēdējā no tām norisinājās 2014. gadā.

Piemiņa

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. Viņam veltīta arī 2005. gadā izdotā grāmata "Kā zvaigzne tumsā".

2012. gadā un 2013. gadā vairākās Latvijas pilsētās - Kuldīgā, Bauskā, Daugavpilī, Cēsīs un Rīgā, sadarbībā ar Starptautisko holokausta piemiņas aliansi, muzejs „Ebreji Latvijā” organizēja semināru ciklu par ebreju kopienas vēsturi Latvijā.

No 2011. gada 13. jūnija līdz 2011. gada 30. novembrim, pieminot 70. gadskārtu 1941. gada 14. jūnija civiliedzīvotāju deportācijai un holokausta sākumam Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs un muzejs ”Ebreji Latvijā” rīkoja izstādi „Latvijas traģēdija. 1941”. Izstādes otrā daļa bija veltīta Rumbulas traģēdijai „Rumbula. Nozieguma anatomija.1941”.

2006. gada 11. aprīlī Daugavpilī tika atklāta atjaunotā 150 gadus vecā sinagoga.

2005. gada 29. jūnijā tika atklāts piemineklis nacionālsociālistiskās koncentrācijas nometnes "Riga – Kaiserwald" un papildnometņu ieslodzītājiem. Projektu atbalstīja Rīgas Dome un Vācijas vēstniecība Rīgā.

2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem (ap 19 000). Projekta iniciators bija sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums".

Ebreju glābēji Latvijā

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations).

Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Latvijas valdība bija atsaucīga pret tām partijām un organizācijām, kas veicināja cionismu Latvijā, tādējādi atbalstot nacionālas ebreju valsts nodibināšanu.

SADARBĪBA AR EBREJU KOPIENU LATVIJĀ

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajiem datiem uz 2016. gada 1. jūliju Latvijā bija reģistrēti 8659 ebreju tautības iedzīvotāji. Latvijas ebreju kopienu pārstāv 2003. gada 16. martā izveidotā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kura apvieno 34 ebreju organizācijas no deviņām Latvijas pilsētām. Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko.

SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS 

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

• 2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu
• 2012.gada 17.oktobrī Jūrmalas Dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu.
• 2003. gada 17. novembrī Daugavpils Dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
• 2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bneiaišu (B’ney Ayish).