Flickr
2026. gada 28. un 29. septembrī Toronto, Kanādā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde pārstāvēja Latviju konferencē “Ceļi uz mieru: Otrā starptautiskā konference par Ukrainas bērnu, aizturēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu atgriešanu” (Pathways to Peace: Second International Conference on Returning Ukrainian Children, Detained Civilians, and Prisoners of War).
Konferences uzmanības centrā bija Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās humanitārās sekas, tostarp Ukrainas bērnu nelikumīgā deportācija un piespiedu pārvietošana, civiliedzīvotāju nelikumīga aizturēšana un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi pret Ukrainas karagūstekņiem. Dalībnieki apsprieda praktiskus risinājumus šo personu drošai atgriešanai, rehabilitācijai un reintegrācijai, kā arī starptautiskās sadarbības stiprināšanu.
Dace Melbārde konferencē uzstājās ar Latvijas nacionālo paziņojumu, akcentējot: “Mēs uzsveram steidzamu nepieciešamību pabeigt karagūstekņu apmaiņu, panākt visu nelikumīgi aizturēto civiliedzīvotāju atbrīvošanu un nodrošināt visu internēto personu un civiliedzīvotāju drošu atgriešanos, kuri ir piespiedu kārtā pārvietoti vai nelikumīgi deportēti, tostarp tūkstošiem Ukrainas bērnu. Mūsu atbildei jābūt kolektīvai, principiālai un nelokāmai. Mēs aicinām visas valstis noteikt mērķētas sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par šiem noziegumiem. Klusēšana un bezdarbība tikai iedrošina vainīgos.”
Parlamentārā sekretāre arī apliecināja, ka Latvija kā ANO Drošības padomes dalībvalsts turpinās uzturēt jautājumu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas tautu starptautiskās dienaskārtības augšgalā.
D. Melbārde informēja par Latvijas praktisko atbalstu Ukrainai, tostarp atbalstu organizācijas "Save Ukraine" aktivitātēm, kuru ietvaros šogad no Krievijas pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām drošībā nogādāti 15 Ukrainas bērni. Latvija turpina atbalstīt arī Krievijas kara noziegumu dokumentēšanu, kā arī izglītības un citu būtisku pakalpojumu atjaunošanu Ukrainā.
D. Melbārde piedalījās tematiskajā darba grupā par humanitārās piekļuves nodrošināšanu, Ukrainas karagūstekņu drošu atgriešanu un reintegrāciju, kā arī pildīja darba grupas ziņotājas pienākumus. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt starptautisko organizāciju netraucētu piekļuvi karagūstekņiem, stiprināt personu meklēšanas un informācijas apmaiņas mehānismus, veicināt karagūstekņu atgriešanu un paplašināt starptautisko atbalstu viņu rehabilitācijai un reintegrācijai, vienlaikus saglabājot daudzpusīgu spiedienu uz Krieviju un nodrošinot atbildību par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.
“Karagūstekņu atgriešana mājās ir tikai pirmais solis garā un smagā ceļā uz atveseļošanos, rehabilitāciju un atgriešanos sabiedrībā. Latvija no savas praktiskās pieredzes zina, cik būtiska ir savlaicīga un specializēta palīdzība. Tāpēc mums ne vien jāturpina darbs, lai panāktu Ukrainas karagūstekņu atgriešanos, bet arī jāstiprina Ukrainas spējas sniegt viņiem ilgtermiņa atbalstu.”
Konferenci organizēja Kanāda, Ukraina un Norvēģija. Tajā piedalījās aptuveni 60 valstu amatpersonas un 10 starptautiskās organizācijas. Kanāda kopā ar Ukrainu vada Starptautisko koalīciju Ukrainas bērnu atgriešanai un atbalsta bērnu meklēšanu, atgriešanu, rehabilitāciju un reintegrāciju, kurā Latvija arī iesaistās.
Noslēgumā tika apstiprināts kopīgs paziņojums par apņemšanos pastiprināt starptautisko spiedienu un praktisko sadarbību, lai atgrieztu Ukrainas bērnus, nelikumīgi aizturētos civiliedzīvotājus un karagūstekņus, vienlaikus nodrošinot viņiem atbalstu pēc atgriešanās.
Papildus dalībai konferencē parlamentārā sekretāre tikās ar Apvienoto Arābu Emirātu Ārlietu ministrijas valsts ministri starptautiskās sadarbības jautājumos un ministra īpašo sūtni Ukrainas jautājumos Rīmu Ebrahimu al Hašimi (Reem bint Ebrahim Al Hashimy) par sadarbības iespējām Ukrainas atbalstam; ar Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Stanislavu Raščanu (Stanislav Raščan) pārrunāja Krievijas agresiju pret Ukrainu, sadarbību NATO ietvaros un aktuālos divpusējos jautājumus; kā arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Kanādā pārrunāja Latvijas un globālās politikas aktualitātes, Latvijas un Kanādas attiecības, kā arī tehnoloģiju attīstības un kvalitatīvas izglītības nozīmi nākotnes izaugsmē.