2023. gada 17. maijā Latvija no Islandes pārņems prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā. Islandes ārlietu ministre Tordīsa Kolbrūna Reikfjorda Gilfadotira (Thórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir) rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem prezidentūras pilnvaras nodos Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Prezidentūru pārņems Reikjavīkā notiekošajā Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju 4. samitā.
Kopš iestāšanās Eiropas Padomē 1995. gadā Latvijai tā būs otrā prezidentūra. Tās laikā Latvijas ārlietu ministrs būs Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs, un viņa pienākumos ietilps ziņot par Ministru komitejas darbu arī Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai (EPPA).
Viens no galvenajiem Latvijas prezidentūras uzdevumiem būs īstenot praksē Reikjavīkas samita lēmumus: stiprināt Eiropas Padomes lomu un ietekmi, risināt aktuālos izaicinājumus cilvēktiesību jomā, sniegt organizācijas atbalstu Ukrainai, tai skaitā, lai panāktu Krievijas starptautisko atbildību par agresijas noziegumu Ukrainā.
Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā nacionālās prioritātes ir:
- demokrātijas un likuma varas stiprināšana;
- vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana;
- Eiropas Padomes reformu virzība.
Informācijai
Eiropas Padome dibināta 1949. gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot jau 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopīgu demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.