2026. gada 16. martā aprit divpadsmit gadi, kopš Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā nelikumīgi tika rīkoti tā dēvētie referendumi par Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai. Neleģitīmie referendumi aizsāka Krievijas neprovocētu un nepamatotu agresiju pret Ukrainu ar mērķi sagraut Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kas 2022. gada 24. februārī pārauga pilna mēroga agresijas karā.
Latvija neatzīst ne šīs nelikumīgās norises, ne to rezultātus un visstingrākajā veidā nosoda šo Krievijas prettiesisko rīcību, kas ir rupjš starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtu, pārkāpums un rada tiešus draudus starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tāpat Latvija kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju un pastāvīgi īstenotos starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, tostarp regulāros uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu pārvietošanu un deportāciju uz Krieviju un pagaidu okupētajām teritorijām, ukraiņu un vietējo Krimas tatāru vajāšanu un diskrimināciju.
Latvija nekad neatzīs Krievijas mēģinājumus leģitimizēt Ukrainas teritoriju okupāciju vai aneksiju. Krievijas pagaidu okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas, tai skaitā Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta, kā arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionu daļas, ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij.
Krievijai kā agresorvalstij ir jāatlīdzina visi zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai, un pilnībā jāatbild par tās īstenoto agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Latvija nelokāmi iestājas par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī atbalsta Ukrainas un sabiedroto centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Latvija turpina sniegt Ukrainai visaptverošu un ilglaicīgu militāru un nemilitāru atbalstu.