Flickr
Ilgstoša un noturīga miera panākšana Ukrainā un nepieciešamība stiprināt spiedienu uz Krieviju, drošības situācija eiroatlantiskajā telpā un NATO alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, Latvijas un ASV sadarbības padziļināšana drošībā, aizsardzībā un ekonomikā, īpaši enerģētikā, militārajā industrijā, kvantu, dronu un citās tehnoloģijās – galvenie jautājumi, ko no 2025. gada 7. līdz 9. decembrim Vašingtonā ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja ar ASV administrāciju, tostarp Valsts departamenta un Finanšu departamenta pārstāvjiem, un Kongresa pārstāvjiem.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais. Pateicos par abu partiju atbalstu Baltijas drošības iniciatīvai, kas ir bijis un būs svarīgs Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Mums ir vienota izpratne un interese stiprināt aizsardzības sadarbību un veidot spēcīgāku un drošāku NATO aliansi.
ASV pārstāvji izcēla Latviju kā paraugsabiedroto, kas ļoti nopietni attiecas pret savu drošību – Latvija jau 2026. gadā aizsardzībai novirzīs līdz 5% no IKP. Latvijai un ASV ir vienota nostāja, ka visiem Eiropas sabiedrotajiem ir vairāk jāiegulda savā aizsardzībā, strauji ieviešot NATO Hāgas samita lēmumu, un pilnībā jāpārtrauc enerģētiskās saites ar Krieviju.
Pozitīvi novērtējām ASV centienus panākt mieru Ukrainā – Ukrainai nepieciešams taisnīgs un ilgstošs miers. Uzsvēru, ka nemainīgi Krievijas mērķi ir mazināt atbalstu Ukrainai un graut ASV autoritāti pasaulē un agresors to mēģina izdarīt arī caur tā dēvētajām miera sarunām. Krievija ir ilgtermiņa drauds visai eiroatlantiskajai telpai. Tādēļ sabiedrotajiem ir jāturpina visaptverošs atbalsts Ukrainas pašaizsardzībai un ekonomisks, militārs, politisks un diplomātisks spiediens uz Krieviju, īpaši ar spēcīgām sankcijām – tās strādā un negatīvi ietekmē Krievijas kara ekonomiku un spējas karot. Sankcijas jāstiprina gan pret Krieviju, gan tās atbalstītajiem.”
Ar ASV valsts sekretāra vietnieku Kristoferu Landau (Christopher Landau) Baiba Braže pārrunāja Latvijas un ASV sadarbību divpusēji un starptautiski – NATO un ANO, sadarbības padziļināšanu drošībā, aizsardzībā un ekonomikā, investīcijas, kā arī kopīgos drošības izaicinājumus, tostarp cīņu ar nelegālo migrāciju un migrācijas instrumentalizāciju, robežu un jūras drošības stiprināšanu.
Ārlietu ministre Baiba Braže ASV Kongresā tikās ar senatoriem – Senāta Budžeta komitejas un Apropriācijas komitejas Valsts departamenta, ārvalstu operāciju un citu programmas apakškomitejas vadītāju un Apropriācijas komitejas biedru Lindsiju Greiemu (Lindsey Graham); Senāta Tirdzniecības, zinātnes un transporta komitejas vadītāju un Ārlietu komitejas biedru Tedu Krusu (Ted Cruz); Senāta Apropriācijas, Bruņoto spēku un Tirdzniecības, zinātnes un transporta komitejas biedru Gariju Pītersu (Gary Peters); Senāta Bruņotu spēku Pieaugošo draudu un Spēju apakškomitejas līdzpriekšsēdētāju un Bruņoto spēku Kiberdrošības apakškomitejas biedri Elisu Slotkinu (Elissa Slotkin), kā arī Apakšpalātas Ārlietu komitejas Eiropa apakškomitejas vadītāju, kongresmeni Braienu Mastu (Brian Mast).
B. Braže arī piedalījās vienas no ietekmīgākajām ASV domnīcām Hudson Institute organizētajā publiskā diskusijā, tikās ar domnīcas America First Policy Institute pārstāvjiem un sniedza intervijas medijiem.
Ministre kopā ar Amerikas Latviešu apvienības prezidentu Mārtiņu Andersonu un goda konsulu Džonu Medvecki Latvijas vēstniecībā ASV atklāja Ludolfa Liberta gleznu “Rīgas torņi”. Gleznu 1953. gadā Amerikas Latviešu apvienība dāvināja ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram, un tas ir vienīgais zināmais latviešu mākslas darbs, kas ticis izstādīts ASV Baltajā namā.