Flickr
2025. gada 29. un 30. oktobrī darba vizītē Francijā ārlietu ministre Baiba Braže ar Francijas Eiropas un ārlietu ministru Žanu Noelu Baro (Jean-Noël Barrot) pārrunāja divpusējo un ekonomisko sadarbību, Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, ES un NATO ārējās robežas stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spiedienu pret Krieviju, tostarp darbu pie nākamās sankciju kārtas, un ES aktualitātes – pasākumus pret migrantu instrumentalizāciju, ES daudzgadu budžeta prioritātes un ES paplašināšanās procesu.
Ministri pārrunāja arī transatlantiskās attiecības, sadarbību NATO un citos starptautiskajos formātos, kā arī Latvijas darba prioritātes ANO Drošības padomē (2026–2027). Francija ir viena no piecām ANO DP pastāvīgajām dalībvalstīm.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Pateicos Francijai par sniegto atbalstu Ukrainai, tostarp līderību Labās gribas koalīcijā, un par nozīmīgo ieguldījumu NATO Austrumu flanga stiprināšanā – Francijas karavīru klātbūtni NATO daudznacionālajā brigādē Igaunijā, “Austrumu sardzē” Polijā un par regulāru dalību NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijā. Novērtējam Francijas dalību Latvijas un Lielbritānijas vadītājā Dronu koalīcijā.
Esam vienisprātis – sankcijas strādā, tās negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku, un mums jāturpina kopīgie centieni visa veida spiediena izdarīšanai uz Krieviju – stiprināt sankcijas, novērst to apiešanu un koordinēti ar sabiedrotajiem vērsties pret “ēnu floti” un tās ekosistēmu, tostarp apdrošināšanas un apkopes kompānijām. Uzsvēru, ka sankciju apiešana un Krievijas hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, rada papildu slogu Latvijai un drošības riskus visām ES valstīm. Tādēļ Latvijai, sargājot ES un arī NATO ārējo robežu, ir svarīgi saņemt praktisku atbalstu un soldaritāti ES līmenī, tostarp nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā.
Pārrunājām arī ekonomisko sadarbību, īpaši militārajā industrijā, kur jau šobrīd ir labas iestrādes, piemēram, dronu tehnoloģiju jomā.”
B. Braže pateicās Ž. N. Baro par būtisko Francijas ieguldījumu, nodrošinot franču valodas apguves un profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem.
Ārlietu ministre tikās ar Francijas Aizsardzības un nacionālās drošības ģenerālsekretāru Nikolā Rošu (Nicolas Roche), Moldovas prezidenti Maiju Sandu (Maia Sandu), kā arī bijušo Čīles prezidenti un ANO augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet).
Ar Francijas lielāko uzņēmēju asociācijas “Francijas Uzņēmēju kustība” (Movement of the Enterprises of France, MEDEF) viceprezidentu Fabrisu Lesašē (Fabrice Le Saché) ārlietu ministre pārrunāja Latvijas un Francijas ekonomiskās sadarbības potenciālu IKT, inovāciju un jauno tehnoloģiju jomās. Francija ir 13. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. B. Braže uzsvēra, ka Latvijas priekšrocības ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma starp OECD valstīm, augsti kvalificēts darbaspēks, viena no straujāk augošajām jaunuzņēmumu ekosistēmām Eiropā, digitalizēti valsts pārvaldes pakalpojumi, attīstīta transporta un informācijas un telekomunikāciju infrastruktūra.
Parīzes Miera foruma diskusijā kopā ar Francijas Eiropas lietu ministru Benžamēnu Adadu (Benjamin Haddad), Ukrainas ārlietu ministra vietnieku Oleksandru Miščenko (Olexandr Mischenko) un Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītāju Peteru Vāgneru (Peter Wagner) B. Braže uzsvēra:
“Mūsu visu kopīga prioritāte ir panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā un ierobežot Krieviju, lai tā nespētu atjaunot militārās spējas un lai to atturētu no atkārtotiem uzbrukumiem. Tā būs vislabākā drošības garantija Eiropai.”
Starptautiskajā augsta līmeņa konferencē par informācijas integritāti un neatkarīgajiem medijiem B. Braže iepazīstināja ar Latvijas paveikto neatkarīgo mediju atbalstam un cīņai pret dezinformāciju. Viņa arī informēja par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ietvaros veidoto mākslīgā intelekta laboratoriju.
Ministre sniedza intervijas Francijas medijiem – France24 raidījumam Talking Euope un Le Monde.