Flickr
2026. gada 1. un 2. septembrī Viklovā, Īrijā, ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē jeb Gimnihā, kur uzsvēra, ka Krievijas apdraudējums Eiropai, tostarp drona uzbrukuma mēģinājums Leipcigas lidostā, ir valsts sponsorēts terorisms. Ministre sanāksmē pārrunāja atbalstu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos un ES ārējās darbības stiprināšanu, kā arī ar Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu (Anita Anand) vienojās par ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu bezvēsts pazudušo valstu piederīgo meklēšanā Nepālā.
Neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Kanādas, Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lielbritānijas pārstāvji, kā arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha). Tiekoties ar Kanādas ārlietu ministri, B. Braže vienojās par abu valstu sadarbību Nepālā – Latvijai Nepālā ir 33 bezvēsts pazudušo, bet Kanādai aptuveni 30. Abas uz Nepālu ir nosūtījušas savu valstu pārstāvjus. Ministres vienojās par ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu, ja izdosies kaut ko uzzināt par bezvēsts pazudušajiem valstu piederīgajiem.
Gimnihas sanāksmē viens no centrālajiem jautājumiem bija Krievijas agresija Ukrainā un tās apdraudējums Eiropai. Sanāksme norisinājās dienu pēc tam, kad Vācija atzina Krieviju par atbildīgu bruņota drona uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas lidostā. B. Braže pauda Latvijas pilnīgu solidaritāti ar Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefūlu (Johann Wadephul) un Vācijas sabiedrību. “Uzbrukums Leipcigā vēlreiz apliecina, ka Krievija rada tiešus draudus visas Eiropas drošībai. Tas nebija tikai hibrīduzbrukums, bet gan valsts sponsorēts terorisms Vācijas teritorijā,” uzsvēra ministre.
Vienlaikus ministre atgādināja par Krievijas sistemātiskajiem uzbrukumiem Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. Šā gada jūlijs bijis nāvējošākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem kopš 2022. gada. Ministre aicināja turpināt stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, ekonomikas un sabiedrības noturību, kā arī enerģētikas infrastruktūru.
B. Braže aicināja ierobežot Krievijas spējas ražot raķetes, dronus un citus ieročus, regulāri nosakot jaunas sankcijas papildus plānotajām sankciju kārtām, par kurām vienošanās process mēdz būt lēns. Vienlaikus ES arī jāturpina 22. sankciju kārtas virzība un jāpagarina spēkā esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.
Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos, ministre apliecināja Latvijas atbalstu diplomātiskam risinājumam konfliktā ar Irānu un kuģošanas brīvības atjaunošanai Hormuza šaurumā. Ministri pārrunāja arī humanitāro situāciju Gazā, vardarbības eskalāciju Rietumkrastā, divu valstu risinājuma perspektīvas un situāciju Libānā.
ES ārlietu ministri apsprieda arī iespējas padarīt ES ārējo darbību efektīvāku un operatīvāku, stiprināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un palielināt ES ietekmi daudzpusējos formātos.
Savukārt pirms ārlietu ministru sanāksmes, 1. septembrī, ministre Dublinā tikās arī ar Īrijas parlamenta Ārlietu un tirdzniecības komisijas priekšsēdētāju Džonu Lahārtu (John Lahart) un komisijas locekļiem Kenu O’Flinu (Ken O’Flynn) un Alisi Mariju Higinsu (Alice-Mary Higgins), lai apspriestu Īrijas prezidentūras ES Padomē prioritātes, situāciju Tuvajos Austrumos, Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī aktuālo drošības situāciju reģionā.
Ministre piedalījās arī Īrijas Starptautisko un Eiropas lietu institūta (Institute of International and European Affairs) rīkotajā pasākumā “Latvia’s EU priorities.” Tāpat ministre tikās ar Latvijas tautiešiem Īrijā, pārrunājot aktualitātes un uzklausot diasporu interesējošos jautājumus.
