2026. gada 23. martā Ārlietu ministrijā notiks konference “Mediju loma nacionālās drošības sistēmā”, kurā mediju profesionāļi, drošības institūciju pārstāvji, akadēmiskās vides eksperti un starptautiski speciālisti diskutēs par mediju nozīmi demokrātiskas valsts drošības stiprināšanā. Konferences noslēgumā mediji ir aicināti piedalīties svinīgajā Valsts policijas un mediju profesionālo organizāciju sadarbības memoranda parakstīšanas pasākumā.
Konference notiek laikā, kad drošības izaicinājumi Eiropā pieaug un sabiedrības uzticēšanās institūcijām kļūst par vienu no būtiskākajiem valsts noturības faktoriem.
Tās mērķis ir veicināt dialogu starp žurnālistiem un drošības institūcijām, diskutējot par uzticēšanos, informācijas aprites principiem un profesionālajiem standartiem situācijās, kas saistītas ar nacionālo drošību. Diskusijās tāpat tiks analizēta starptautiskā pieredze, kā arī pētnieciskās žurnālistikas loma sabiedrības informēšanā un drošības risku atklāšanā. Konferences tematika sasaucas arī ar Eiropas Mediju brīvības akta (European Media Freedom Act, EMFA) prasībām, kas nosaka mediju plurālisma, neatkarības un žurnālistu avotu aizsardzību un politiskas iejaukšanās ierobežošanu un kas ir būtiski demokrātijas un nacionālās drošības ekosistēmas stiprināšanai.
Pasākumu atklās ārlietu ministre Baiba Braže un kultūras ministre Agnese Lāce. Klātesošos uzrunās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Starptautisko perspektīvu konferencē sniegs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īpašais pārstāvis mediju brīvības jautājumos Jans Brāts (Jan Braathu), kurš pievērsīsies mediju brīvības un drošības attiecībām mūsdienu ģeopolitiskajā vidē.
Nodibinājuma “Ilgtspējas fonds”, kas ir konferences partneris, vadītāja Sabīne Sīle uzsver, ka demokrātiskā valstī gan mediji, gan drošības iestādes ir būtiski nacionālās drošības balsti, taču savstarpējā uzticēšanās ne vienmēr ir pašsaprotama: “Autoritāros režīmos mediji un drošības dienesti bieži ir pretējās pusēs, bet demokrātijā abiem ir būtiska loma valsts brīvības un drošības stiprināšanā. Hibrīdkara apstākļos, kad sabiedrībā jau tā ir zema uzticēšanās, ir īpaši svarīgi runāt par to, kā veidot profesionālas, veselīgas attiecības – ar skaidrām robežām, bet arī ar savstarpēju sapratni”.
Konferencē ārvalstu eksperti iepazīstinās ar labās prakses piemēriem drošības institūciju sadarbībā ar medijiem. Norvēģijas Policijas drošības dienesta vecākais padomnieks Eiriks Veums (Eirik Veum) stāstīs par Norvēģijas pieredzi, savukārt Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekta (Organized Crime and Corruption Reporting Project, OCCRP) Eiropas redaktors Antonio Bakero (Antonio Baquero) analizēs pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu organizētās noziedzības un korupcijas atklāšanā. Lielbritānijas pieredzi prezentēs Džefrijs Dods (Geoffrey Dodds), kurš iepazīstinās ar Aizsardzības un drošības mediju informēšanas sistēmu.
Profesore Anda Rožukalne savukārt sniegs pārskatu par situāciju Latvijā, kam sekos paneļdiskusija “Kā stiprināt uzticēšanos un sadarbību starp drošības iestādēm un medijiem/žurnālistiem?”. Diskusijā piedalīsies drošības eksperts Jānis Kažociņš, Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve un Latvijas Universitātes pētniece Anastasija Tetarenko-Supe, TVNET galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Satversmes tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits, kā arī Valsts drošības dienesta pārstāvji.
Konferences noslēgumā plkst. 15.00 paredzēta Valsts policijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas un Media Hub Riga sadarbības memoranda svinīga parakstīšana. Memoranda mērķis ir stiprināt mediju organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju profesionālu sadarbību, veicinot informācijas apmaiņu, savstarpēju uzticēšanos un izpratni par drošības jautājumiem.