Ārlietu ministre Baiba Braže, uzrunājot Kijivas Drošības forumu, uzsvēra Eiropas Savienības vienotību un apņēmību ilgtermiņā turpināt atbalstu Ukrainai, kā arī nepieciešamību ieguldīt aizsardzībā. Ministre akcentēja šonedēļ pieņemtos ES stratēģiski nozīmīgos lēmumus – 90 miljardu eiro aizdevuma programmu Ukrainai un 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tāpat ministre uzsvēra Ukrainas virzību uz dalību Eiropas Savienībā un nepieciešamību turpināt reformas.
Ārlietu ministre Baiba Braže 2026. gada 24. aprīlī attālināti piedalījās Kijivas Drošības foruma diskusijā, kurā starptautiskie politikas un drošības eksperti analizēja Krievijas agresijas pret Ukrainu attīstību un tās ietekmi uz Eiropas un globālo drošību. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, sabiedrības noturības stiprināšanai un politiskās gribas saglabāšanai ilgstoša kara apstākļos.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka Ukrainas spēja turpināt cīņu ir tieši atkarīga no prognozējama un ilgtermiņa militārā, ekonomiskā un humānā atbalsta. Latvija turpina sniegt būtisku ieguldījumu, paredzot vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) militārajai palīdzībai Ukrainai, kā arī atbalstu rekonstrukcijai un starptautiskajām iniciatīvām.
Vienlaikus Eiropas Savienībā šonedēļ panākta vienošanās par diviem stratēģiski nozīmīgiem lēmumiem – apstiprināta 90 miljardu eiro aizdevuma programma Ukrainai un pieņemta 20. sankciju kārta pret Krieviju.
“Šonedēļ pieņemtie lēmumi par finansiālo atbalstu Ukrainai un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju skaidri apliecina, ka Eiropa ir gatava ilgtermiņā turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz agresorvalsti,” uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Aizdevums paredzēts Ukrainas neatliekamo budžeta un aizsardzības vajadzību nodrošināšanai, savukārt 20. sankciju kārta būtiski paplašina ierobežojumus Krievijas finanšu, enerģētikas un tirdzniecības sektoros, vienlaikus pastiprinot spiedienu uz agresorvalsts kara ekonomiku.
Latvija uzsver, ka līdztekus starptautiskajam atbalstam izšķiroša nozīme ir Ukrainas konsekventam darbam ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Būtiski turpināt reformu īstenošanu, īpaši tiesiskuma, cīņas pret korupciju un institucionālās kapacitātes stiprināšanas jomās, tostarp īstenojot 10 prioritāšu reformu plānu. Tas tuvinās valsts regulējumu ES standartiem un ļaus virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, lai pakāpeniski nostiprinātu Ukrainas integrāciju ES.
Runājot par drošības situāciju reģionā, ministre norādīja, ka Krievija koncentrē savus resursus karam Ukrainā un tai nav kapacitātes uzsākt militāras operācijas pret NATO valstīm, tomēr joprojām ir sagaidāma Krievijas hibrīdo aktivitāšu pastiprināšanās pret Eiropas valstīm, tostarp dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, sabotāžas mēģinājumi un citi. Hibrīdkarš aptver visu Eiropu, un Krievija turpinās mēģināt ietekmēt gan demokrātiskos procesus, gan kritisko infrastruktūru.
Papildus tika analizēta globālo konfliktu savstarpējā ietekme. Krievijas karš Ukrainā ir cieši saistīts ar procesiem citos reģionos, tostarp Tuvajos Austrumos, un to ietekmē trešo valstu iesaiste. Šie faktori uzsver nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības spējas un pielāgoties mainīgajai drošības videi.
Paneļdiskusijā kopā ar B. Braži piedalījās bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer), bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (Taavi Rõivas), bijušais Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins (Sir Tony Radakin), NATO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos Irēne Fellina (Irene Fellin).
