Flickr
2026. gada 13. jūlijā Briselē, Beļģijā, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē uzsvēra – Latvijas nostāja saglabājas nemainīga, turpinot visaptverošu atbalstu Ukrainai un spiediena politiku pret Krieviju, ierobežojot tās ekonomiku un turpinot starptautisko izolāciju. Viņš atzinīgi novērtēja šodien apstiprinātās papildu tematiskās sankcijas pret subjektiem, kas saistīti par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, par Krievijas hibrīdajām aktivitātēm Eiropā un tās īstenotajiem kiberuzbrukumiem.
“Krievijas pastāvīgie un atkārtotie uzbrukumi turpina iznīcināt Ukrainas civilo un enerģētikas infrastruktūru, tādēļ būtiski rīkoties savlaicīgi, lai sekmētu Ukrainas enerģētikas sektora noturību, gatavojoties nākamajai ziemai. Attiecīgi militārā palīdzība, īpaši pretgaisa aizsardzības jomā, joprojām ir galvenā prioritāte,” norādīja A. Uršuļskis un informēja, ka Latvija pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu 7 miljonus eiro NATO PURL iniciatīvai kritiski svarīga aizsardzības aprīkojuma iegādei, kā arī ir gatava stiprināt Ukrainas enerģētikas noturību, izmantojot citus atbalsta kanālus.
Latvijas atbalsts Ukrainas enerģētikai 2025.–2026. gadā kopumā sasniedz vairākus miljonus eiro. Savukārt Latvijas kopējais – valsts un sabiedrības – atbalsts Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 26. maijam sasniedza vismaz 1,13 mljrd. EUR jeb 0,6% no IKP (2022.–2026.g.).
Diskusijā par turpmāku spiedienu pret Krieviju un tās iegrožošanu A. Uršuļskis uzsvēra: “Krievijas agresiju var apturēt tikai vēl vairāk palielinot spiedienu uz Krieviju, tāpēc pēc iespējas ātrāk ir jāvienojas par spēcīgu sankciju 21. kārtu,” un aicināja dalībvalstis pilnībā atteikties no ieguldījumiem Krievijā un pārtraukt ekonomiskās saiknes ar Krieviju. Viņš norādīja, ka svarīgi turpināt sankciju pastiprināšanu pret Krievijas “ēnu floti” un tās ekosistēmu.
A. Uršuļskis pauda bažas par nesen pieņemto Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu atļaut Krievijai piedalīties starptautiskajās kvalifikācijas sacensībās ceļā uz 2028. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm un uzsvēra, ka Krievijas dalību starptautiskos sporta un kultūras pasākumos nav pieļaujama, kamēr tā turpina agresiju pret Ukrainu. Mums ir jāturpina stiprināt Krievijas starptautisko izolāciju.
Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos un notikumu attīstību Irānā, A. Uršuļskis pauda Latvijas nosodījumu par Irānas atsāktajiem uzbrukumiem Hormuza šaurumā un Persijas līča valstīs. Parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Latvija ir gatava dot ieguldījumu iniciatīvās, kas vērstas uz kuģošanas brīvības Hormuza šaurumā atjaunošanu.
Sanāksmes laikā notika trešais ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa drošības forums, kur ministri diskutēja par ES un Līča valstu sadarbības stiprināšanu, reģionālo situāciju un kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā. Pēc sanāksmes norisinājās arī Palestīnas Donoru grupas sanāksme.
Diskusijās par ES stratēģijas Melnās jūras reģionam ES ārlietu ministri apsprieda stratēģijas īstenošanas gaitu un priekšlikumus turpmākajam darbam. Rumānija un Bulgārija informēja par Melnās jūras Drošības centra izveides procesu.
Ārlietu ministri arī apsprieda ES un ANO attiecības, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas Augsta līmeņa nedēļai, kas notiks no 22. līdz 28. septembrim, un ES sadarbību ar globālajiem partneriem.
Pirms sanāksmes ES ārlietu ministriem bija neformāla viedokļu apmaiņa ar Ukrainas nevalstisko organizāciju vadošajiem pārstāvjiem, ukraiņu cilvēktiesību aktīvistiem – Oleksandru Matvijčuku (Oleksandra Matvichuk), juristi un pilsoniskās sabiedrības līderi, un Maksimu Butkeviču (Maksym Butkevych), žurnālistu un militārpersonu, par smago humāno situāciju Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā un cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tika pieņemts ES un Ukrainas kopīgs paziņojums par aizturētajiem civiliedzīvotājiem, kā arī Krievijas agresijas kara humānajām sekām.
A. Uršuļskis pauda stingru nosodījumu Krievijas pastrādātājām zvērībām un noziegumiem Ukrainā un iestājās par to, ka vainīgie jāsauc pie atbildības. Viņš norādīja, ka Latvija ir apņēmusies sniegt atbalstu nozieguma lietu dokumentēšanā, kas nodrošinās pamatu, lai Krieviju sauktu pie atbildības. Tāpat Latvija turpinās psiholoģisko atbalstu un rehabilitāciju cietušajiem.
Gatavojoties ANO Ģenerālajai asamblejai, tika apstiprināti Padomes secinājumi par ES prioritātēm.
ES ārlietu padomes sanāksmē tika pieņems lēmums oficiāli uzsākt ES partnerības misiju Armēnijā, kas sniegs atbalstu Armēnijas valsts iestādēm cīņā pret hibrīddraudiem, tostarp kiberuzbrukumiem, nelikumīgām finanšu plūsmām, kā arī ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.
Ministri arī vienojās par atbalsta pasākumiem Moldovas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, izmantojot Eiropas Miera mehānismu.