2026. gada 9. novembrī Latvijas vēstniecība Vācijā, Berlīnē, līdzorganizēja plaši apmeklētu paneļdiskusiju par Baltijas valstu pieredzi sabiedrības noturības stiprināšanā, kiberuzbrukumu un dezinformācijas atpazīšanā, nododot savu pieredzi un zināšanas kiberdrošības jomā Vācijas ekspertiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par robežu starp hibrīdo apdraudējumu, sabotāžu, ārējās ietekmes operācijām un citām destabilizējošām darbībām, kas vērstas pret kritisko infrastruktūru, demokrātiskajām institūcijām un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Latviju pasākumā pārstāvēja Viktors Makarovs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts. Auditorija novērtēja sniegtās atziņas par Krievijas dezinformācijas un kiberuzbrukumu kampaņām Eiropā. Krievijas radīto hibrīdo apdraudējumu eskalācija arvien tiešāk skar arī Vāciju, aktualizējot nepieciešamību stiprināt valsts institūciju, privātā sektora un sabiedrības sadarbību drošības jautājumos.
Diskusijā ekspertiem bija iespēja apmainīties ar viedokļiem par kopīgiem drošības izaicinājumiem, akcentējot Baltijas valstu praktisko ekspertīzi. Paneļdiskusijā Viktors Makarovs uzsvēra, ka informācijas integritāte un kibertelpas drošība jāsargā gan valdības, gan sabiedrības līmenī. Pasākuma apmeklētāji īpašu interesi izrādīja par mākslīgā intelekta aspektiem kiberdrošībā.
Diskusijā piedalījās arī sabiedrības noturības un kiberdrošības eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Igauniju pārstāvēja pētnieks Mareks Kohvs (Marek Kohv), Vāciju – politologs Dr. Rafaels Bosongs (Dr. Raphael Bossong) un drošības padomnieks Ferdinands Geringers (Ferdinand Gehringer), savukārt Lietuvu – Giedrius Sakalauskas, Res Publika centra direktors.
Pasākumu rīkoja Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām un Vācbaltiešu jauniešu biedrību (Deutsch-Baltische Zukunftsstiftung).
Pasākums īstenots diplomātijas programmā Latvijas dalības ANO Drošības padomē prioritāšu īstenošanas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai. 2026. gada 1. janvārī Latvija sāka darbu ANO Drošības padomē. 2026. gada novembrī Latvija pirmo reizi vēsturē kļuva par ANO Drošības padomēs prezidējošo valsti. Dalība Drošības padomē ir viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu nodrošināšanai. Dalības virsmērķis ir stiprināt Latvijas drošību, tostarp atbalstot Ukrainu un sargājot noteikumos balstītās starptautiskās kārtības.