2026. gada 21. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže uzrunāja starptautisko tehnoloģiju foruma “Techritory 2026” dalībniekus. Uzrunas laikā ministre pauda, ka Eiropas drošība un tehnoloģiskās spējas ir cieši saistītas, un tās nepieciešamas arī konkurētspējai pasaulē. Eiropai jāspēj ne vien regulēt jaunās tehnoloģijas, bet arī pašai tās radīt, finansēt, ieviest un aizsargāt. Latvijas uzņēmumu izaugsme parāda, ka tie spēj ne tikai izmantot jaunākās tehnoloģijas, bet arī radīt jaunus risinājumus, kas ir pieprasīti visā Eiropā.
“Eiropas tehnoloģisko ietekmi nenosaka noteikumu skaits. To nosaka spēja pašiem radīt tehnoloģijas, nodrošināt tām nepieciešamo enerģiju, kapitālu, skaitļošanas jaudu un talantus. Mums jābūt ne tikai tehnoloģiju lietotājiem, bet arī to veidotājiem,” uzsvēra B. Braže.
Ministre norādīja, ka Latvijas ieguldījumi aizsardzībā vienlaikus veicina inovācijas, eksportu un ekonomikas izaugsmi. Latvijā vairāk nekā 240 uzņēmumu izstrādā militāra un divējāda lietojuma preces, tostarp dronus, autonomās sistēmas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus. Šā gada pirmajos 8 mēnešos licences stratēģisko preču eksportam izsniegtas vairāk nekā 1.5 miljardu eiro vērtībā.
Strauji attīstās Latvijas dronu nozare – dronu un to komponenšu ražotāju skaits trīs gadu laikā ir četrkāršojies. Ādažu un Sēlijas militārie poligoni kopā ar Autonomo sistēmu kompetences centru nodrošina vidi bezpilota tehnoloģiju izstrādei, testēšanai un ieviešanai.
B. Braže izcēla arī Latvijas sasniegumus digitālo tehnoloģiju jomā.
Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas izveidojusi nacionālu kvantu drošu sakaru tīklu. Latvijā attīstīts atvērtā koda mākslīgā intelekta risinājums, kas darbojas teju visās Eiropas valodās, un Latvija piedalās EuroHPC iniciatīvā, tostarp mākslīgā intelekta gigarūpnīcu attīstībā.
Ministre akcentēja, ka Latvija atbalsta pragmatisku pieeju – attīstīt Eiropas spējas stratēģiski svarīgās jomās, mazināt atkarību no citām valstīm un saglabāt ciešu sadarbību ar uzticamiem partneriem.
Eiropas Savienībai jāstiprina spējas mākslīgā intelekta, pusvadītāju, kiberdrošības, mākoņdatošanas un digitālās infrastruktūras jomā. Tam nepieciešams dziļāks vienotais tirgus, mazāks administratīvais slogs, labāka kapitāla pieejamība un ātrāka inovāciju ieviešana tirgū. Latvijai ir būtiski, lai šīs iespējas būtu pieejamas arī mazākajām dalībvalstīm.
B. Braže uzsvēra, ka Eiropas tehnoloģiskās spējas jāattīsta ciešā sadarbībā ar ASV. Eiropas spēju stiprināšanai jāpapildina, nevis jāaizstāj transatlantiskā partnerība. Vienlaikus mākslīgā intelekta attīstībā cilvēkam jāsaglabā kontrole, bet drošības pārbaudēm un neatkarīgam novērtējumam jākļūst par neatņemamu jauno tehnoloģiju izstrādes daļu.
