Flickr
2026. gada 6. novembrī Varšavā ārlietu ministre piedalījās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē, ko organizēja Polija sadarbībā ar BJVP prezidējošo valsti Islandi.
Diskusiju centrā bija aktuālie reģiona drošības jautājumi, tostarp Krievijas nekonvencionālo karadarbības draudu un Baltkrievijas īstenotā nelegālās migrācijas spiediena ierobežošana. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja atbalstu Ukrainai, īpašu uzmanību pievēršot palīdzībai, gatavojoties gaidāmajai ziemai. Tikšanās laikā apspriesta arī Eiropas valstu loma Ukrainas miera sarunās un parakstīta kopīga deklarācija par turpmāku atbalstu Ukrainai, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Eiropas drošības stiprināšanu.
“Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu, īstenojot plašas nekonvencionālas darbības, kuru mērķis ir graut Eiropas valstu vienotību, vājināt noturību un mazināt atbalstu Ukrainai,” uzsvēra ārlietu ministre, “Krievijas provokācijas un sabotāžas var skart jebkuru sabiedroto, Eiropai ir ne tikai jāturpina stiprināt savas noturības spējas, bet arī jāsaglabā intensīvs ekonomiskais spiediens, Krievijas starptautiskā izolācija un jāstiprina sankcijas.” Baiba Braže aicināja nepieļaut Krievijas sportistu un mākslinieku dalību starptautiskos pasākumos, kā arī liegt iespēju bijušajiem Krievijas karavīriem ieceļot Eiropas Savienībā un Krievijas pilsoņiem izmantot Eiropas Savienības tūrisma sniegtās priekšrocības.
Ministre sanāksmē informēja par aizvien pieaugošo Baltkrievijas organizēto nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas robežu. Latvija šogad jau novērsusi gandrīz 13 000 nelikumīgus Latvijas, attiecīgi arī Eiropas Savienības un NATO, robežas šķērsošanas gadījumus. “Baltkrievijas īstenotais nelegālās migrācijas spiediens uz Eiropas Savienības un NATO austrumu robežu ir daļa no plašāka Krievijas uzbrukuma Eiropas drošībai,” akcentēja Baiba Braže.
Tikšanās laikā valstis pauda stingru atbalstu Ukrainai un centieniem panākt taisnīgu un ilgstošu mieru. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka atbalsts Ukrainai un pastiprināts spiediens uz Krieviju joprojām ir efektīvākais ceļš uz mieru. “Ukraina ir apliecinājusi gatavību diplomātiskām sarunām, savukārt Krievija pastiprina uzbrukumus,” norādīja Baiba Braže.
Sanāksmes dalībnieki apliecināja gatavību turpināt sniegt visaptverošu militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai. Īpaša uzmanība tika pievērsta Ukrainas enerģētikas infrastruktūras noturības stiprināšanai un pretgaisa aizsardzības spēju palielināšanai, ņemot vērā Krievijas pastiprinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, kritiskajai un civilajai infrastruktūrai. Pārrunājot Ukrainas finanšu situāciju, dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību rast risinājumus Ukrainas budžeta un aizsardzības vajadzību finansēšanai 2027. gadā.
Sanāksmē piedalījās Polijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas ārlietu ministri un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Islandi, Dāniju, Zviedriju un Lietuvu pārstāvēja ārlietu ministru deleģētās amatpersonas.
Ministru un augstās pārstāves paziņojums (angļu valodā):
