2026. gada 1. novembrī uz mēnesi Latvija pirmo reizi vēsturē kļūs par ANO Drošības padomes (DP) prezidējošo valsti. Šajā mēnesī Latvija vadīs visas neformālās un formālās ANO DP sanāksmes.
Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes: “Drošības padomes prezidentūra ir brīdis, kad valsts ANO Drošības padomē ir visredzamākā. Latvijas ieguldījums ANO DP darbā ir konsekvents un mērķtiecīgs visu laiku, taču, protams, prezidentūru izmantosim maksimāli efektīvi, gan aizstāvot Latvijas intereses un vērtības, veicinot valsts atpazīstamību, gan demonstrējot atbildīgu nostāju. Tas nav pašmērķis, bet gan Latvijas ārlietu dienesta galvenais uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un valstiskumu, un ANO Drošības padome ir instruments.
ANO DP darba kārtību pārsvarā (90%) veido cikliskas obligātās un regulārās sanāksmes, tomēr prezidējošā valsts darba kārtībā var iekļaut vienu vai divas tā dēvētās “rokraksta sanāksmes”, lai izceltu kādu sev svarīgu tēmu. Mēs tās veltīsim Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē.”
Latvija noslēgs četru Eiropas valstu – Dānijas, Francijas un Grieķijas – prezidentūru sēriju. Pat ja lielā mērā prezidentūra ir procedurāla rakstura, ANO DP, tāpat kā jebkur citur, procedūras jautājumi var būt ļoti politiski. Vērtējot plašāk, dalība ANO DP atklāj aizkulišu norises globālajā politikā.
ANO DP darbakārtībā ir vairāk nekā 60 dažādi tematiskie jautājumi un konflikti visos pasaules kontinentos.
“Tik daudz paralēlu un saistītu konfliktu pasaulē, cik ir tagad, nav bijis nekad, un, diemžēl, tieši civiliedzīvotāji ir lielākie upuri. Strādājot ANO DP, mēs vēl labāk izprotam un apzināmies, ko vienmēr esam zinājuši – par savu neatkarību un brīvību sardzē ir jāstāv katru dienu. Tas arī ir Latvijas galvenais mērķis ANO DP – Latvijas drošības stiprināšana, tostarp atbalstot Ukrainu. Mēs pieliekam visas pūles, lai Krievijas karu Ukrainā noturētu augstu ANO DP darbakārtībā, nepieļautu Krievijas agresijas pret Ukrainu normalizēšanu, atspēkot Krievijas propagandu un melus un skaidrotu starptautiskajai sabiedrībai Krievijas imperiālistiskos mērķus un globālās sekas,” uzsver S. Pavļuta-Deslandes.
Šogad ANO DP notikušas 16 oficiālās Ukrainai veltītas sanāksmes. Teju visas pēc Ukrainas lūguma sasauca Latvija kopā ar Eiropas sabiedrotajiem. Papildus Latvija organizēja Arria sanāksmi (neformālu ANO DP) par Ukrainu, izceļot Krievijas agresijas Ukrainā humanitārajiem jautājumiem – karagūstekņiem, civilajiem ieslodzītajiem, kā arī ārvalstnieku nelikumīgo rekrutēšanu Krievijas armijā.
Latvijas darbs ANO DP skaitļos un faktos
Paralēli darbam ANO DP Latvija pēc savas iniciatīvas regulāri organizē neformālus brīfingus citām valstīm par situāciju Ukrainā un citiem aktuāliem konfliktiem pasaulē, veicinot objektīvu un visaptverošu izpratni par starptautiskās drošības izaicinājumiem. Piemēram, par situāciju frontē vai sagūstīto karagūstekņu un civiliedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Ukrainas teritorijās, ko okupējusi Krievija. Kā ANO DP valsts to darām, lai skaidrotu, ka Krievijas naratīvi neatbilst patiesībai, lai izgaismotu Krievijas dezinformāciju un brutālos cilvēktiesību pārkāpumus. Uz brīfingiem aicinām neatkarīgus un objektīvus ekspertus, izmeklējošos žurnālistus, lieciniekus u.c.
Nozīmīgs sasniegums ir 2026. gada 23. oktobrī pēc Latvijas un Grieķijas iniciatīvas izveidotā ANO Drošības padomes Neformālā ekspertu grupa tehnoloģiju, miera un drošības jautājumos. Pirmā sanāksme notiks novembrī – Latvijas prezidentūras mēnesī. Grieķija un Latvija 2026. gadā būs ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājas. Šis ir pirmais ANO DP formāts, kas izveidots ar mērķi izvērtēt jauno tehnoloģiju ietekmi uz starptautisko mieru un drošību.
Tāpat Latvija, kopā ar Kolumbiju un Panamu, ir līdzpriekšsēdētāja ANO DP neformālajai ekspertu grupai klimata, miera un drošības jautājumos. Tā kalpo kā platforma pierādījumos balstītas informācijas un analīzes apmaiņai par to, kā klimata pārmaiņas mijiedarbojas ar konfliktiem un nedrošību dažādos ģeogrāfiskos reģionos, īpaši, kur ir aktīvas ANO miera uzturēšanas vai politiskās misijas.
“Formālās ANO DP sanāksmes ir mūsu darba “aisberga redzamā” daļa – lielākā darba daļa notiek aizkulisēs, neformālos brīfingos, divpusējās tikšanās u.c. Un mēs redzam rezultātus. Spilgts piemērs ir ANO DP sanāksme jūnijā, kur visas ANO DP valstis, izņemot vienu – Krieviju – aicināja uz pilnīgu, tūlītēju un beznosacījumu pamieru. Tāpat visas ANO DP valstis, izņemot Krieviju, ir aicinājušas uz karadarbības pārtraukšanu, iesaisti miera sarunās un nosodījušas civiliedzīvotāju upurus. Šī ir tikai viena no situācijām, kas apstiprināja: nav piemērotāka brīža, kad Latvijai strādāt ANO DP. Neviens cits par mūsu drošības interesēm nevarētu iestāties labāk par mums pašiem,” norāda S. Pavļuta-Deslandes.
Viņa arī norāda, ka nepietiekami bieži izskan ziņas par gadījumiem, kad pasaules valstis ANO ietvaros spēj vienoties par būtiskiem jautājumiem. Proti, lai gan ģeopolitiski pastāvīgās piecas valstis jeb P5 (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) ir tikpat sašķeltas kā Aukstā kara laikā, ANO DP ietvaros tās viena ar otru rēķinās, ņemot vērā iespēju ar veto bloķēt tā vai cita jautājuma virzību.
Šogad pirmajos desmit mēnešos ir panākta virkne vienošanos par sankciju režīmu pagarināšanu: Afganistānā (rezolūcija 2816, Taliban), Lībijā (rezolūcija 2819), Kongo Demokrātiskajā Republikā (rezolūcija 2825), Dienvidsudānā (rezolūcija 2821), Sudānā (rezolūcija 2828) un Haiti (2831). Latvija ir sniegusi būtisku ieguldījumu Kongo DR (1533), Afganistānas (Taliban, 1988) un Haiti (2653) sankciju režīmu atjaunošanā. Mūsu prezidentūras mēnesī gaidāms ANO DP balsojums par Jemenas sankciju režīma pagarinājumu.
Tāpat ANO DP šogad vienojusies pagarināt mandātus vairākām misijām: ANO Integrētajam birojam Haiti (UN Integrated Office in Haiti, BIHUN), ANO Miera uzturēšanas spēkiem Kiprā (UN Peacekeeping Force in Cyprus, UNFICYP), ANO Palīdzības misijai Afganistānā (UN Assistance Mission in Afghanistan, UNAMA), ANO misijai Dienvidsudānā (UNMission in South Sudan, UNMISS), ANO Karaspēka nošķiršanas novērošanas spēki (UN Disengagement Observer Force, UNDOF), ANO birojam Rietumāfrikā un Sāhelas reģionā (UN Office for West Africa and the Sahel, UNOWAS), kā arī pagarināts mandāts ANO DP autorizētajam daudznacionālajiem drošības spēkiem Haiti (Haiti Gang Suppression Force, GSF). ANO DP šogad pieņēmusi 19 rezolūcijas.
Pašlaik notiek aktīvs nākamā ANO ģenerālsekretāra atlases process, kurā izšķiroša loma būs ANO DP valstu, tātad arī Latvijas lēmumam. Tāpat savas prezidentūras sākumā, 3. novembrī, Latvija prezidēs arī Starptautiskās tiesas (ICJ) tiesnešu velēšanas, kurās ANO DP ir ļoti svarīga loma – ICJ tiesnešu ievēlēšana notiek paralēli abos ANO galvenajos orgānos - ANO DP un ANO Ģenerālajā asamblejā.
- Latvija pieder ANO reformatoru valstu grupai (ACT group), kas iestājas par lielāku ANO atbildību, saskaņotību un caurskatāmību (accountability, coherence, transparency), kā arī ANO DP leģitimitāti, lemtspēju un rīcībspēju atbilstoši ģeopolitiskajai realitātei. Latvija arī atbalsta ANO DP sastāva paplašināšanu gan pastāvīgo (pašlaik 5), gan ievēlēto (pašlaik 10) valstu kategorijās, t.sk. taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību. Latvija aktīvi iesaistījusies ANO darba metožu uzlabošanā, piemēram, iestājāmies par atklātāku un iekļaujošāku nākamā ANO ģenerālsekretāra izvēles procesu, uzstājot, ka visiem kandidātiem ir jānotur interaktīvie dialogi Ģenerālajā asamblejā un neformālais dialogs ar ANO DP valstīm, pirms par kandidātu tiek veikti indikatīvie balsojumi ANO DP jeb straw-polls.
- Latvija atbalsta aicinājumu ANO DP locekļiem atturēties no veto tiesību izmantošanas, lemjot par jautājumiem, kas skar masu noziegumus, genocīdu, kara noziegumus, etnisko tīrīšanu un noziegumus pret cilvēci.
- Latvija ir viena no tā dēvētās “veto iniciatīvas” atbalstītājām, kas paredz ikreiz, kad ANO DP pastāvīgā locekle izmanto veto tiesības, šis jautājums ne vēlāk kā desmit dienu laikā automātiski nonāk Ģenerālajā asamblejā, lai starptautiskajai sabiedrībai tiktu skaidroti iemesli un pausta nostāja.
- Latvija turpina darīt visu iespējamo, lai izolētu agresoru starptautiskās organizācijās, tostarp ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos, kas mazina Krievijas ietekmes sviras un tai pieejamos mehānismus, instrumentus, kā arī tās reputāciju. Pērn Latvijai kopā ar sabiedrotajiem izdevās Krieviju izolēt vairāk nekā 10 starptautiskajās organizācijās, tostarp ANO struktūrās Ņujorkā, Ženēvā, Vīnē, Parīzē.
Latvijas prioritārās jomas darbam ANO DP:
- Starptautisko tiesību un ANO Statūtu aizsardzība, īpaši, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā un stiprinātu starptautisko tiesiskumu;
- dzimumu līdztiesības un sieviešu līdzdalības veicināšana;
- jauno drošības izaicinājumu risināšana, tostarp mākslīgā intelekta un klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi.
Latvija iestājas par ANO DP darba pilnveidošanu, t. sk., par ANO un ANO DP reformām.
Fakti par Latvijas dalību ANO DP
- Latvija darbu ANO DP sāka 2026. gada 1. janvārī un noslēgs 2027. gada 31. decembrī.
- 2026. gadā Latvija ANO DP ir kopā ar piecām pastāvīgajām dalībvalstīm – ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju un Krieviju, un vēl deviņām vēlētajām dalībvalstīm: Dāniju, Grieķiju, Panamu, Kolumbiju, Bahreinu, Pakistānu, Libēriju, Somāliju un Kongo Demokrātisko Republiku.
- 2027. gadā Latvija ANO DP strādās kopā ar šādām 9 vēlētajām valstīm: Austriju, Bahreinu, Kirgizstānu, Kolumbiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Libēriju, Portugāli, Trinidadu un Tobago un Zimbabvi.
- ANO DP darba kārtībā ir 65 dažādi jautājumi – saistībā ar konfliktiem un karadarbību valstīs vai reģionos; bērniem un bruņotiem konfliktiem, par tādām tēmām kā sankcijas, starptautiskie draudi, jaunās tehnoloģijas un draudi, ieroču neizplatīšana, “Sievietes, miers un drošība” darba kārtība, humānā palīdzība, klimata drošība, resursu pārvaldība, ilgtspējīga attīstība, ar konfliktiem saistīta seksuāla vardarbība, ar dzimumu saistīta vardarbība u. c.
- Prezidentūru secība 2026. gadā: janvāris – Somālija; februāris – Apvienotā Karaliste; marts – ASV; aprīlis – Bahreina; maijs – Ķīna; jūnijs – Kolumbija; jūlijs – Kongo Demokrātiskā Republika; augusts – Dānija; septembris – Francija; oktobris – Grieķija; novembris – Latvija; decembris – Libērija. Prezidentūru pārņem alfabēta secībā.
- Latviju pirmo reizi vēsturē ievēlēja ANO DP 2025. gada 3. jūnijā ar plašu ANO dalībvalstu atbalstu. Ievēlēšanai bija nepieciešams iegūt 2/3 ANO valstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Par Latviju nobalsoja 178 no 188 valstīm, kas piedalījās balsošanā (10 valstis atturējās).
- Latvijas dalība ANO DP bija viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Latvija kandidatūru ANO DP izvirzīja 2011. gadā.