Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) un Igaunijas ārlietu ministra vietnieks Eiropas lietās Merts Volmers (Märt Volmer) 2021. gada 26. janvārī pēc Eiropas un ārlietu ministra Žana-Īva Ledriāna uzaicinājuma pulcējās uz tikšanos Parīzē. Šī bija pirmā šāda veida tikšanās, atzīmējot simto gadadienu, kopš Francija de iure atzina Baltijas valstu neatkarību, turklāt visas četras valstis šogad svinēs 30. gadadienu kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Franciju un Baltijas valstīm.
Ministri izvērtēja aktuālo veselības situāciju Eiropā, vienojoties turpināt koordināciju starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz valstu vakcinācijas stratēģijām un robežkontroli. Saskaroties ar jaunu vīrusa variantu parādīšanos un nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus, ministri aicināja paātrināt vakcīnu ražošanu, lai vakcinācijas kampaņas varētu īstenot ātrāk.
Viņi atzinīgi novērtēja progresu Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanā, un uzsvēra apņemšanos savlaicīgi pieņemt nacionālos lēmumus par ES pašu resursiem. Ministri uzsvēra Eiropadomes 2020. gada jūlijā vienošanās par bezprecedenta finanšu paketi nozīmi, un uzsvēra nepieciešamību pilnībā ievērot šo vienošanos arī notiekošajās sarunās par sektorālajiem priekšlikumiem.
Viņi apsprieda gatavošanos un prioritātes nākamajai Francijas prezidentūrai Eiropas Savienībā.
Ministri atkārtoti izteica visstingrāko nosodījumu par to, ka Krievijas varas iestādes pretlikumīgi un politisku iemeslu motivētas arestējušas Alekseju Navaļniju, pārkāpjot ECT lēmumus, un aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot. Krievijai jāsauc pie atbildības visi, kas vainojami Navaļnija kunga saindēšanā, un jāpilda savas saistības saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju. Ministri aicināja Krieviju apzinīgi ievērot savas saistības EDSO un Eiropas Padomes ietvaros.
Viņi pauda nopietnas bažas par situāciju Baltkrievijā pēc krāpnieciskām prezidenta vēlēšanām un režīma ilgstošo vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, atkārtoti apliecinot atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, lai tiem būtu tiesības ievēlēt prezidentu, rīkojot brīvas un godīgas vēlēšanas, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērotāju klātbūtnē.
Ministri atkārtoti apliecināja nelokāmu atbalstu un uzticību Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Kalnu Karabahas krīzes jautājumā ministri atbalstīja EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju vadīto starpniecību un uzsvēra, cik svarīgi ir viņu aizgādībā panākt ilgstošu risinājumu. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no jebkādas turpmākas drošības situācijas destabilizācijas, ņemot vērā 9. novembra pamiera vienošanās izpildes problēmas.
Ministri atkārtoti apliecināja, cik liela nozīme reģionālā līmenī ir Austrumu partnerībai Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP), ņemot vērā gaidāmo Austrumu partnerības samitu.
Jaunās ASV administrācijas inaugurācijas kontekstā ministri atsaucās uz spēcīgas stratēģiskas transatlantiskās partnerības nozīmi, kuras pamatā ir kopīgas intereses un vērtības. Atzīmējot ES bezprecedenta attīstību drošības un aizsardzības jomā, viņi uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto darbu, vienlaikus apstiprinot, ka NATO ir kolektīvās aizsardzības pamats visām organizācijas dalībvalstīm. Ministri uzsvēra Sāhila reģionā veikto operāciju nozīmi cīņā pret terorismu un novērtēja izrādīto apņemšanos.
Viņi apsprieda situāciju Vidusjūras austrumu daļā, sagaidot ilgtspējīgu situācijas stabilizāciju attiecībās ar Turciju, ņemot vērā marta Eiropadomes sanāksmi.
Ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu Eiropas līmenī, lai līdzsvarotu attiecības ar Ķīnu. Mērķis ir panākt Ķīnas apņemšanos uzņemties kopīgas prioritātes klimata, ilgtspējīgas attīstības, daudzpusības veicināšanas un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Attiecībā uz cilvēktiesībām Francija, Latvija, Lietuva un Igaunija, atkārtoti pauda bažas par notiekošo Honkongā un attieksmi pret personām, kas pieder etniskām un reliģiskām minoritātēm, īpaši Sjiņdzjanā un Tibetā.
Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi veidot Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam.
Uzsverot daudzās kopīgās iezīmes veiktajā situācijas analīzē un paustajā nostājā un ciešas saziņas lietderību dažādos formātos, ministri vienojās par nepieciešamību regulāri rīkot konsultācijas par visām pusēm interesējošiem Eiropas un starptautiskajiem jautājumiem.