2026. gada 9. novembrī ārlietu ministre Ņujorkā vadīja ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi par Ukrainu. Latvija kā novembrī prezidējošā valsts sanāksmi sasauca pēc Ukrainas lūguma, reaģējot uz Krievijas pastiprinātajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai. B. Braže aicināja Krieviju nekavējoties pārtraukt uzbrukumus un piekrist tūlītējam, pilnīgam un beznosacījumu pamieram.
Ministre uzsvēra, ka starptautiskais miers un drošība balstās ANO Statūtos – robežas nedrīkst mainīt ar spēku, valstis nedrīkst uzbrukt citām valstīm, un ikvienai valstij ir tiesības aizstāvēties pret bruņotu agresiju. Krievija 2022. gadā uzbruka ne tikai Ukrainai, bet arī ANO Statūtu pamatprincipiem. Savukārt kā pastāvīgā ANO Drošības padomes dalībvalsts tā izmantoja veto, lai bloķētu padomes rīcību. Tādēļ Ukraina, īstenojot savas tiesības uz pašaizsardzību, vienlaikus aizstāv arī ANO Statūtus.
Ministre norādīja, ka Krievijai nav izdevies militāri sasniegt savus mērķus, tādēļ tā ar teroru pret civiliedzīvotājiem mēģina padarīt dzīvi Ukrainā nepanesamu un panākt sev vēlamo sarunu ceļā. Ministre apliecināja atbalstu nākamajai sarunu kārtai Abū Dabī, vienlaikus uzsverot, ka sekmīgām miera sarunām nepieciešams tūlītējs pamiers, savukārt sarunās jābūt iesaistītai gan Ukrainai, gan Eiropai.
Ministre atsaucās uz ANO dokumentētajiem faktiem. Civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā 2026. gadā ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pirms diviem gadiem. UNICEF dati liecina, ka mēnesī nogalināto un ievainoto bērnu skaits sasniedzis augstāko līmeni kopš pilna mēroga kara sākuma.
Krievijas okupētajās teritorijās atrodas aptuveni 1,6 miljoni Ukrainas bērnu. Viņi tiek pakļauti valsts organizētai indoktrinācijai un militarizācijai, tostarp gatavoti cīņai pret savu valsti. ANO ir dokumentējusi arī plaši izplatītu seksuālo vardarbību. Krievija piespiedu kārtā pārvietojusi vismaz 20 651 Ukrainas bērnu uz Krieviju vai tās kontrolētajām teritorijām. Tā ir kara nozieguma pazīme, par kuru Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas vadības pārstāvju apcietināšanas orderus. Ministre norādīja, ka civiliedzīvotāju nogalināšana, smaga fiziska un garīga kaitējuma nodarīšana, iznīcinošu dzīves apstākļu radīšana un bērnu piespiedu pārvietošana ir darbības, kas noteiktas Genocīda konvencijas II pantā.
B. Braže vērsa uzmanību arī uz Krievijas agresijas globālajām sekām. Melnās jūras graudu koridora slēgšana apdraud pārtikas piegādes miljoniem cilvēku visā pasaulē. Savukārt Krievijas tehnoloģiskā un militārā sadarbība ar Irānu un Ziemeļkoreju, NATO valstu gaisa telpas pārkāpumi un sabotāžas operācijas apdraud starptautisko drošību arī ārpus Ukrainas.
Noslēgumā ārlietu ministre aicināja ANO Drošības padomi nepieļaut Krievijas melu, propagandas un agresijas normalizēšanu un rīkoties, lai panāktu tūlītēju, pilnīgu un beznosacījumu pamieru.
