NATO valstu un valdību vadītāju samitā Hāgā 24.–25. jūnijā tika panākta sabiedroto vienošanās par ambiciozu aizsardzības izdevumu plānu, kas, atbildot uz šī brīža ģeopolitisko realitāti, nodrošinās stiprāku, modernāku un rīcībspējīgāku Aliansi.
Samitā tika apstiprināts NATO ģenerālsekretāra piedāvātais plāns sasniegt 5 % no IKP izdevumus aizsardzībai laikā līdz 2035. gadam. Vienošanās ietver apņemšanos nodrošināt vismaz 3,5 % no IKP tiešiem aizsardzības izdevumiem un apņemšanos piešķirt līdz 1,5 % no IKP aizsardzības spējas un noturību atbalstošām jomām.
Pieņemtais lēmums par aizsardzības izdevumu celšanu visā Aliansē stiprinās NATO kopējo atturēšanu un aizsardzību un Latvijas drošību. Sabiedroto lēmums par vismaz 3.5 % no IKP novirzīšanu tiešiem aizsardzības izdevumiem saistīts ar finansējuma nodrošināšanu NATO kopīgi noteikto militāro spēju mērķu izpildei, kurus 2025. gada jūnija sākumā apstiprināja NATO valstu aizsardzības ministri. NATO spēju mērķu ieviešana savukārt nodrošina reģionālo aizsardzības plānu izpildāmību, kas Latvijai kā NATO Austrumu flanga valstij ir kritiski svarīgi.
Ne mazāk svarīgs bija vienots sabiedroto vēstījums, atkārtoti apstiprinot kolektīvās aizsardzības (5. panta) nozīmi un kopīgo izpratni par Krieviju kā ilgtermiņa draudu Eiroatlantiskās telpas drošībai.
Būtiski, ka samitā tika pausta apņēmība straujāk attīstīt transatlantiskās aizsardzības industriju, lai nodrošinātu militāro spēju piegādi Alianses bruņotajiem spēkiem tādā apjomā, kvalitātē un laikā, kas atbilst šodienas apdraudējuma līmenim un vienlaikus ļautu sabiedrotajiem sniegt nepieciešamo militāro atbalstu Ukrainai.
Samitā līderi apstiprināja gatavību turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai, lai stiprinātu Ukrainas pašaizsardzības spējas pret Krievijas agresiju un atbalstītu Ukrainas bruņoto spēku un aizsardzības industrijas nostiprināšanu.
