Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējās attiecības

21.11.2017. 14:00

Latvija augsti novērtē, ka Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku tika nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir bijis ļoti svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1992. gada 10. janvārī Latvijā oficiāli uzsāka darbību ĶTR pagaidu pilnvarotais lietvedis Čeņš Di (Chen Di), bet 1994. gada augustā Rīgā tika atvērta ĶTR vēstniecība. Pašreizējais Ķīnas vēstnieks Latvijā Huans Juns (Huang Yong) 2015. gada 8. septembrī iesniedza akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Latvijas Republikas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā ir Māris Selga, kurš 2016. gada 29. februārī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam (Xi Jinping). Viņš nomainīja Ingrīdu Levrenci, kura 2009. gada 15. janvārī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas prezidentam Hu Dzjiņtao (Hu Jintao).

Latvijas Republikas goda konsuls Honkongas speciālajā administratīvajā rajonā kopš 2016. gada 30. septembra ir Stīvens Kings (Stephen King).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Ekonomiskās attiecības regulē Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums (stājās spēkā 01.12.2004.). Saskaņā ar tā 6. pantu tika nodibināta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas Apvienotā starpvaldību komiteja, kas pārrauga līguma darbību un ar to saistīto jautājumu īstenošanu.

2016. gadā Pekinā plānota Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas Apvienotās komitejas desmitā sēde. 2014. gada 14. februārī Rīgā norisinājās komitejas devītā sēde, kurā piedalījās vairāk nekā 30 valsts institūciju, kā arī vairāki uzņēmumu pārstāvji no Latvijas un Ķīnas. Sanāksmes laikā tika runāts par abu valstu savstarpējo ekonomisko sadarbību, tās pilnveidošanu un efektivizāciju. 2012. gada 8. februārī Pekinā notika Apvienotās starpvaldību komitejas astotā sēde. Iepriekšējā Apvienotās starpvaldību komitejas sēde notika 2009. gada 20. novembrī Rīgā.

2016. gada 19. februārī notika Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena tikšanās ar Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (National Development and Reform Commission, NDRC) priekšsēdētāja vietnieku Ninu Dzjidže (Ning Jizhe) un pavadošo amatpersonu un uzņēmēju delegāciju, lai pārrunātu divpusējās sadarbības paplašināšanas un investīciju piesaistīšanas jautājumus.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no 2016. gada 3. līdz 11. septembrim darba vizītes Ķīnā laikā pārrunāja Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas ar augsta līmeņa Ķīnas amatpersonām, kā arī atklāja un piedalījās “Latvijas dienas” Ķīnā. Līdz ar ministru vizītē uz Ķīnu devās vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji no transporta, kokapstrādes, pārtikas, tekstila dizaina, kā arī juridisko un tulkojumu pakalpojumu sniegšanas nozarēm. Lielāko uzņēmēju delegācijas skaitu sastādīja kokrūpniecības nozares uzņēmumu pārstāvji – 11 Latvijas kompānijas.

Laikā no 2016. gada 4. līdz 17. septembrim Ķīnā notika “Latvijas dienas” Taste Latvia par godu Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadienai (attiecības dibinātas 1991. gada 12. septembrī). Tās tika organizētas ar mērķi sekmēt Latvijas produktu atpazīstamību, pavērt plašākus ceļus jaunajiem ražotājiem, kā arī iepazīstināt Ķīnas iedzīvotājus ar Latvijas bagāto kultūru un mākslu, kā arī tūrisma iespējām. Latvijas dienas Ķīnā organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Preču tirdzniecība 2017.gada 1.pusgadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

EKSPORTS

  1. Lietuva – 927 680 935 EUR jeb 17,20%
  2. Igaunija – 653 474 824 EUR jeb 12,12%
  3. Krievija – 434 922 455 EUR jeb 8,06%
  4. ...

20. Ķīna – 58 118 395 EUR jeb 1,08%

 IMPORTS

  1. Lietuva – 1 243 250 412 EUR jeb 18,78%
  2. Vācija – 725 214 112 EUR jeb 10,95%
  3. Polija – 630 389 075 EUR jeb 9,52%
  4. ...

8. Ķīna – 211 489 615 EUR jeb 3,19%

LV Kinas precu dinamika

 

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 269,61 milj. EUR 2017.gada 1.pusgadā Ķīna ieņēma 12.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijas – Ķīnas preču tirdzniecības bilance saglabājās negatīva – 153,37 milj. EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Ķīnu sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 58 118 395 100%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Neapstrādāti kokmateriāli 56,93%

-        Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 36,84%

25 473 033 43,83%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Elektroniskās integrālās shēmas 56,03%

-         Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces 8,90%

-         Elektrības transformatori 7,12%

-         Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji 7,11%

-        Telefonu aparāti 6,32%

8 956 106 15,41%

Minerālie produkti:

-         Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 99,83%

7 946 011 13,67%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Vara atgriezumi un lūžņi 47,87%

-         Rafinēts varš un vara sakausējumi 26,41%

-        Alumīnija atgriezumi un lūžņi 21,75%

6 213 837 10,69%
Dažādas rūpniecības preces 1 930 063 3,32%
Transporta līdzekļi 1 673 425 2,88%
Augu valsts produkti 1 666 556 2,87%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija 1 308 690 2,25%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti 1 098 228 1,89%
Pārtikas rūpniecības produkti 829 598 1,43%

 

Galvenās importa preces no Ķīnas sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids

EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 211 477 901 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 50,62%

112 361 362 53,13%

Dažādas rūpniecības preces:

-         Sēdekļi, arī par gultām pārveidojamie, un to daļas 26,56%

-         Citādas mēbeles un to daļas 19,90%

-        Lampas un apgaismes piederumi 17,17%

20 868 175 9,87%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-         Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 57,20%

-         Citādi plastmasas izstrādājumi 12,97%

-        Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai 5,39%

17 587 380 8,32%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 10,35%

-         Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk 10,24%

-        Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi 10,12%

15 746 132 7,45%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-         Nojumes, markīzes un sauljumi 9,53%

-         Trikotāžas zeķbikses, garās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes 7,91%

-        Audumi no sintētisko pavedienu dzijas 6,66%

11 860 263 5,61%

 Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017.gada 1.ceturkšņa beigās veidoja 75,67 milj. EUR (pārsvarā ieguldījumi Latvijā iegādātajos nekustamajos īpašumos). Latvijas tiešo investīciju atlikumi Ķīnā 2017.gada 1.ceturkšņa beigās veidoja 2,72 milj. EUR.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kopš 2006. gada 19. decembrī Pekinā tika parakstīta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas aizsardzības ministriju vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā, vairāki militārie novērotāji piedalījušies militārajās mācībās un apmaiņas programmās saistībā ar militārās apmācības jomu. Augsta līmeņa Ķīnas Tautas Republikas militāro pārstāvju vizīte notika 2015. gada aprīlī. Savukārt 2015. gada oktobrī atbildes vizītē uz Ķīnu devās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Pēc šīs vizītes intensificējusies praktiskā sadarbība, piemēram, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvji ielūgti un piedalījušies kā novērotāji vairākās starptautiskās militārās mācībās Latvijas teritorijā, kā arī regulāri tiek ielūgti uz ikgadējo “Rīgas konferenci”, kurā tiek spriests un diskutēts par drošības jautājumiem reģionā un globālo notikumu ietekmi uz tiem. Nacionālo bruņoto spēku Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pārstāvji regulāri apmeklē Ķīnā izglītojošus seminārus.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

  • Divpusējā sadarbība ar ĶTR Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetences jomās balstās uz Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgumu (stājās spēkā 02.09.1996.). Šī līguma ietvaros notiek abpusēja studentu apmaiņa, tiek piešķirtas stipendijas studijām un dalībai vasaras skolās. Šobrīd abas valstis izstrādā arī līgumu par sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā.
  • Saskaņā ar starpvaldību līguma nosacījumiem studijām ĶTR augstskolās Ķīnas puse katru gadu piešķir 5 stipendijas, bet, ņemot vērā lielo interesi, stipendiju skaits tika palielināts un studijām 2016./2017.m.g. piešķirtas 11 stipendijas, tai skaitā 6 stipendijas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) sadarbības formāta ietvaros.
  • 2010. gada 22. oktobrī Pekinā Latvijas valsts prezidenta vizītes laikā, klātesot arī ĶTR viceprezidentam, tika parakstīts līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un grādu savstarpējo atzīšanu. Saskaņā ar šī līguma 10. punktu Latvijas puse ir iniciējusi 2016. gada otrajā pusē sasaukt pirmo ekspertu komisijas sēdi Rīgā, lai pārrunātu minētā līguma īstenošanu un sadarbību izglītībā kopumā.
  • Sadarbības līgumus par studentu apmaiņu ar Ķīnas universitātēm ir parakstījušas vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes, tostarp, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
  • 2015./2016. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstskolās studēja 27 ĶTR studenti, tai skaitā: Latvijas Universitātē – 11, Rīgas Stradiņa universitātē – 3, Rīgas Tehniskajā universitātē – 8, Rīgas Ekonomikas augstskolā – 3, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā – 1 students.
  • 2016. gada 14. novembrī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā svinīgi tika atklāts LU un Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūta (North China Institute of Science and Technology) “Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvas Ķīnas - Latvijas akadēmiskās sadarbības centrs”. Šī centra misija ir stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomās. Līdzīgs centrs kopš 2015. gada 18. septembra darbojas arī Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā.
  • 2016. gada oktobrī Ķīnā notika ceturtais Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) izglītības politikas dialogs, kā arī pirmā ES un Ķīnas izglītības ministru tikšanās ar tēmu “Build up the China-EU Education Silk Road towards the Future”. Trešais 16+1 izglītības politikas dialogs 2015. gada septembrī notika Varšavā, Polijā, un tajā piedalījās izglītības un zinātnes ministre. Latvija 16+1 izglītības politikas dialogā piedalās kopš 2013. gada.
  • Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darba vizītes Ķīnā laikā 2016 gada 5. septembrī, tikās ar Pekinas Starptautisko Studiju universitātes (Beijing International Studies University, BISU) vadītājiem un studentiem un pārrunāja abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā, latviešu un ķīniešu valodu apmācības jautājumus, kā arī studentu apmaiņas programmas.
  • 2015. gada 23. novembrī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma viesojās Fudaņas Universitātē Šanhajā, kur tikās ar universitātes prezidentu Sju Ninšenu (Xu Ningshen) un studentiem, lai pārrunātu Ķīnas un Latvijas augstskolu sadarbības iespējas un stiprinātu akadēmisko apmaiņu studentu vidū.
  • 2015. gada 18. septembrī Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā (North China Institute of Science and Technology, NCIST) tika atklāts Latvijas un Ķīnas akadēmiskās sadarbības centrs, kura uzdevums ir stiprināt abu valstu sadarbību visās zinātņu nozarēs.
  • 2015. gada 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University, BISU) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. Latviešu valodas studijas ir pirmā bakalaura līmeņa programma Ķīnā, kurā iespējams apgūt latviešu valodu kā pamatpriekšmetu. Pirmajā studiju gadā latviešu valodas programmā tika uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu apmāca pasniedzējs no Latvijas. Latviešu valodu kā izvēles kursu piedāvā arī Pekinas Svešvalodu universitāte (Beijing Foreign Studies University).
  • 2014. gada februārī Rīgas Kultūru vidusskolā atklāja Baltijas valstīs pirmo Konfūcija klasi. LU Konfūcija institūta Konfūcija klases ir izveidotas arī Daugavpils Universitātē, Rīgas 34. vidusskolā, Transporta un Sakaru Institūtā (TSI), kā arī Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā.
  • 2011. gada 4. novembrī Latvijas Universitāte tika atklāts Konfūcija institūts – Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas mācību un zinātniskais centrs, kas dibināts Latvijas Universitātes sadarbībā ar Dienvidķīnas Pedagoģisko universitāti (Guandžou), ĶTR valdības Ķīniešu valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā. LU Konfūcija institūtu vada profesors Pēteris Pildegovičs. Institūta uzdevums ir pildīt Latvijas izglītības veicināšanas un attīstības misiju, nodrošinot Latvijas sabiedrībai iespēju gan iegūt augsta līmeņa ķīniešu valodas zināšanas, gan arī dziļāk saprast tradicionālās Ķīnas kultūras īpatnības.
  • Kopš 2011. gada rudens pasniedzēja no Latvijas sāka pasniegt latviešu valodu Pekinas Ārzemju studiju (Beijing Foreign Studies University) universitātē.
  • 2010. gada 29. septembrī Latvijas Universitātē notika profesora Pētera Pildegoviča vadībā izveidotās lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas prezentācija. Šajā svinīgajā pasākumā piedalījās un teica uzrunu arī izglītības un zinātnes ministre.
  • 2005. gada oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē tika atklāts Konfūcija centrs. Centrs nodrošina ar Ķīnu saistītu pētniecisko projektu īstenošanu, popularizē ķīniešu kultūru un valodu akadēmiskā līmenī, kā arī organizē ķīniešu valodas apmācību. Ik gadu centrs sadarbībā ar Ķīnas vēstniecību Latvijā organizē ķīniešu valodas runas konkursu "Ķīniešu valodas tilts".
  • Kopš 1994. gada Latvijas Universitātes Āzijas studiju bakalaura un maģistra programmās var apgūt ķīniešu valodu.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

  • Sadarbība kultūras jomā balstās uz Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgumu (stājās spēkā 02.09.1996.).
  • 2016. gada 29. janvārī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības saprašanās memorands par Ķīnas Kultūras centra nodibināšanu Latvijā. Plānots, ka centra funkcijās ietilptu dažādu kultūras pasākumu, tai skaitā, izstāžu, kinoseansu, semināru, dažādu kultūras kolektīvu izrāžu organizēšana un citi Ķīnas kultūras popularizēšanas pasākumi.
  • 2015. gada novembrī otrā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) Kultūras sadarbības foruma laikā Sofijā, Bulgārijā, tika arī parakstīta „Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2016.-2020. gadam”.
  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izstāžu organizēšanā sadarbojas ar Ķīnas Nacionālo muzeju (National Museum of China).
  • No 2016. gada 22. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim Mākslas muzejā Rīgas birža skatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde “Zīda ceļš”, kas tapusi sadarbībā ar organizāciju “Art Exhibitions China”. Tajā apskatāma ap 100 artefaktu izlase, sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.-771.g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.-1644.g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā.
  • 2016. gada jūlijā koris “Balsis” piedalījās Ķīnas 13. Starptautiskajā koru festivālā (China International Chorus Festival).
  • 2016. gada jūlijā mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivālā „Zobens un Lemess” piedalījās folkmetāla grupa „Nine Treasures”.
  • 2016. gada martā 21. Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā piedalījās Pekinas Dejas teātra (Beijing Dance Theatre) dejotāji.
  • 2015. gadā Pekinas Svešvalodu universitātes studenti, kas apgūst latviešu valodu, piedalījās radošajā projektā „Atrasts tulkojumā: Rainis un Aspazija”, kas notika ārvalstu augstskolās un tika rīkots par godu literātu 150. dzimšanas dienai.
  • 2015. gada novembrī jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā piedalījās pirmajā Āzijas un Klusā okeāna valstu pasaules koru “Expo”, kas norisinājās Makao.
  • 2015. gada jūlijā jauniešu koris “Kamēr…” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā piedalījās “Augusta koru festivālā” (August Choir Festival) Pekinā.
  • 2015. gada 3. jūlijā Rīgas cirkā uzstājās Ķīnas akrobāti.
  • 2015. gada 16.-17. jūnijā Prezidentūras kultūras programmas ietvaros notika Latvijas Nacionālā baleta uzveduma “Apburtā princese” viesizrādes Nacionālajā Izpildītājmākslas centrā (National Centre for the Performing Arts).
  • 2015. gada 1. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā notika Ķīnas Nacionālās Pekinas Operas kompānijas (China National Peking Opera Company) uzveduma “Female Generals of the Yang Family" viesizrāde.
  • 2015. gada maijā Rīgā norisinājās pirmais Ķīnas filmu festivāls.
  • 2015. gada 8.-9. maijā Tjendzinas pilsētas televīzija gatavoja televīzijas programmu par Latvijas kultūru, ko rudenī skatīja vairāk nekā 20 milj. ķīniešu.
  • No 2014. gada 20. decembra līdz 2015. gada 6. janvārim notika Liepājas Simfoniskā orķestra koncertturneja (11 koncerti) vairākās Austrumķīnas pilsētās, ieskaitot Pekinu un Šanhaju.


SADARBĪBA VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ

 2007. gada oktobrī Rīgā tika noslēgts Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrijas Saprašanās Memorands par sadarbību veselības nozarē, kas paredz informācijas apmaiņu par jaunāko medicīnas nozarē, medicīnas ekspertu un delegāciju apmaiņu, kā arī sadarbību pētījumu veikšanā.

2012. gada 30. jūlijā veselības ministrei Ingrīdai Circenei, tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas veselības viceministru Džanu Mao (Zhang Mao), tika parakstīts iepriekšminētajā saprašanās memorandā paredzētais Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrijas rīcības plāns par sadarbību veselības jomā 2012.-2015. gadā.

2016. gada 18.-21. jūnijā Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa piedalījās otrajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) veselības ministru sanāksmē.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā

2016. gada 18.-21. oktobris

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte saistībā ar izmēģinājuma vilcienu no Jivu uz Rīgu “Ķīnas dzelzceļa ekspresis” (China Railway Express)

2016. gada 3.-11. septembris

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra A.Ašeradena un uzņēmēju vizīte Pekinā, Ningbo, Sjamenā un Šanhajā.

2016. gada 10.-14. jūlijs

Satiksmes ministra U. Auguļa vizīte Pekinā, Šanhajā, Šenženā.

2016. gada 23.-25. jūnijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Haikou, kā arī politiskās konsultācijas ar Ķīnas ārlietu ministra biedru / 16+1 sekretariāta ģenerālsekretāru Liu Haisjinu (Liu Haixing).

2016. gada 6.-10. jūnijs

Ekonomijas ministrijas parlamentārā sekretāra V.Ķirša dalība 16+1 ekonomikas ministru konferencē Ningbo. Vizītes laikā tika atklāta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Ningbo.

2016. gada 25.-26. februāris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka-politiskā direktora E.Stiprā politiskās konsultācijas un 16+1 Kultūras gada atklāšana Ķīnā.

2015. gada 21.-27. novembris

Ministru prezidentes L.Straujumas darba vizīte Šanhajā, Sudžou, Pekinā; dalība 16+1 valdību vadītāju sanāksmē Sudžou.

2014. gada 24.-31. maijs

Saeimas priekšsēdētājas S.Āboltiņas vizīte Ķīnā.

2014. gada 12.-13. maijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A. Pildegoviča vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Pekinā.

2013. gada 10.-13. septembris

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres D. Lucauas vizīte Ķīnā.

2013. gada 2.-7. septembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A. Pildegoviča vadītās Latvijas delegācijas dalība China Eurasia Expo Urumči.

2013. gada 13.-19. maijs

Kultūras ministres Ž. Jaunzemes-Grendes dalība 16+1 Kultūras forumā.

2012. gada 22.-26. novembris

Aizsardzības ministra A.Pabrika vizīte Ķīnā.

2012. gada 19.-27. novembris

Saeimas Ārlietu komisijas vizīte Ķīnā.

2012. gada 10.-14. novembris

Kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vizīte Ķīnā, dalība Āzijas koru olimpiādes pasākumos.

2012. gada 11.-13. septembris

Ministru prezidenta V.Dombrovska vizīte Ķīnā, dalība Pasaules tirdzniecības forumā Tjendzinā. Vizītes ietvaros tikšanās ar Ķīnas premjeru Venu Djabao (Wen   Jiabao).

2012. gada 1.-4. septembris

Satiksmes ministrijas, Latvijas dzelzceļa un Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvju dalība China Eurasia Expo Urumči.

2012. gada 6.-9. februāris

Latvijas-Ķīnas Starpvaldību komisijas sanāksme Pekinā. Latvijas delegāciju vadīja EM valsts sekretārs J.Pūce. Vizītes laikā tika atklāta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Pekinā.

2011. gada 5.-9. septembris

Ekonomikas ministra A. Kampara darba vizīte Ķīnā, piedaloties 7. Ziemeļaustrumāzijas Investīciju un   tirdzniecības foruma ietvaros.

2011. gada 15.-19. maijs

Ekonomikas ministra A. Kampara kā Latvijas valdības pārstāvja piedalīšanās 2. Ķīnas-Eiropas Augsta līmeņa politisko partiju forumā.

2010. gada 18.-22. oktobris

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās darba vizītē Ķīnā. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Ķīnas   viceprezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi   Jinping) un viesojās Šeņjanā, Šanhajā un Pekinā. Šanhajā V.Zatlers   atklāja Latvijas Nacionālās dienas programmu starptautiskajā izstādē „World   Expo 2010”. Valsta prezidenta delegācijā piedalījās arī ekonomikas ministrs   A. Kampars, kultūras ministrs I. Dālderis un izglītības un zinātnes ministre   T. Koķe. Kopā ar V.Zatleru uz Ķīnu devās arī 23 Latvijas uzņēmēji, kas   pārstāvēja transporta un loģistikas, finanšu, mašīnbūves un metālapstrādes,   pārtikas produktu, informācijas tehnoloģiju, izglītības, medicīnas un kultūras nozares.

2010. gada 23.-27. maijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Ķīnā. Vizītes laikā V. Dombrovskis tikās ar Ķīnas vicepremjeru Hueju Ljanju (Hui Liangyu) un Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju   sapulces priekšsēdētāju Vu Banguo (Wu Banguo), piedalījās Pirmajā   Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un atklāja   starptautiskās izstādes Šanhajā "World Expo 2010" Latvijas   paviljonu.

2010. gada 24.-29. aprīlis

Saeimas Ārlietu komisijas deputātu   Andra Bērziņa, Jāņa Eglīša un Ērikas Zommeres vizīte Ķīnā. Saeimas delegācija   tikās ar Ķīnas Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces vicepriekšsēdētāju Dzjanu   Šušenu (Jiang Shusheng), Ārlietu komisijas locekli, Latvijas-Ķīnas   sadarbības grupas priekšsēdētāju Ma Veņpu (Ma Wenpu) un Finanšu   komitejas priekšsēdētāja vietnieku Hao Žujuiu (Hao Ruyu).

2010. gada 18. marts

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas   ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju   vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis. Vizītes ietvaros A.Teikmanis   apmeklēja Šanhaju un tikās ar Šanhajas pilsētas Ģenerālsekretāra vietnieku Ša   Hailiņu (Sha Hailin).

2010. gada 1.-7. marts

Veselības ministres Baibas   Rozentāles vizīte Ķīnā. B.Rozentāle tikās ar Ķīnas veselības ministru Čenu   Džu (Chen Zhu) un Valsts pārtikas un zāļu administrācijas   amatpersonām.

2009. gada 1.-6. novembris

Kultūras ministra Inta Dāldera   vizīte Ķīnā. I.Dālderis tikās ar Ķīnas kultūras ministru Cai Vu (Cai Wu),   apmeklēja Pekinu un Šanhaju.

2009. gada 10.-12. septembris

Valsts prezidents Valdis Zatlers   apmeklēja Ķīnu, lai piedalītos ikgadējā Dalianas Pasaules ekonomikas forumā.   Foruma ietvaros V.Zatlers tikās ar Ķīnas premjerministru Venu Dzjabao (Wen   Jiabao).

2008. gada 24.-25. oktobris

Ministru prezidents Ivars Godmanis   piedalās ASEM organizācijas   dalībvalstu septītajā samitā Pekinā. Vizītes laikā Ivars Godmanis tikās ar   ĶTR dzelzceļa ministru Ļiu Džidzjuņu (Liu Zhijun).

2008. gada 23. augusts

Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros   notika Ministru prezidenta Ivara Godmaņa tikšanās ar ĶTR Valsts padomes   premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao). Sarunas laikā tika apspriesti tādi   jautājumi kā Latvijas - Ķīnas tirdzniecības deficīta izlīdzināšana, Latvijas   eksporta veicināšana uz Ķīnu un sadarbība transporta jomā.

2008. gada 11. augusts

Pekinā Olimpisko spēļu ietvaros   notika Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar ĶTR prezidentu Hu Dziņtao   (Hu Jintao). Sarunas laikā tika apspriestas ekonomiskās sadarbības intensificēšanas   iespējas, attīstot transporta sakarus un veicinot Latvijas preču eksportu uz   Ķīnu.

2007. gada 19.-22. oktobris

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas   ārlietu ministriju konsultācijas drošības politikas jautājumos. Latvijas   delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava, no   Ķīnas puses - ārlietu viceministrs Vu Davejs (Wu Dawei).

2007. gada 5.-12. septembris

Ministru prezidents Aigars   Kalvītis darba vizītē apmeklēja Ķīnu, kur piedalījās Dalianas Pasaules   ekonomikas forumā. 6. septembrī Dalianā A.Kalvītis tikās ar ĶTR   premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao), bet 9. septembrī kopā ar   Ķīnas vicepremjeri Vu Ji (Wu Yi) atklāja Ķīnas starptautisko   investīciju un tirdzniecības izstādi.

2006. gada 12.-19. augusts

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas   Ūdres oficiālā vizīte Ķīnā pēc ĶTR Nacionālās Tautas pārstāvju sapulces   priekšsēdētāja Vu Banguo (Wu Bangguo) ielūguma.

2006. gada 14.-18. marts

Pekinā notika Latvijas un Ķīnas   ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas, ko vadīja valsts   sekretārs Normans Penke.

2005. gada 22.-27. maijs

Ārlietu ministra Arta Pabrika   oficiālā vizīte Ķīnā, tās laikā ministrs apmeklēja Pekinu, Guiļinu, Šanhaju.   Vizītes tika parakstīts LR Ārlietu ministrijas un ĶTR Ārlietu ministrijas Sadarbības   arhīvu jomā protokols.

2004. gada 12.-18. aprīlis

Valsts prezidentes Vairas   Vīķes-Freibergas vizīte Ķīnā. Vizītes laikā tika apmeklēta Šanhaja, Siaņa,   Pekina un Honkonga, parakstīti 7 līgumi, organizēti 2 biznesa forumi, atklāta   Latvijas mākslinieku izstāde Pekinā.

2003. gada 14.-17. janvāris

Pekinā notiek Latvijas un Ķīnas   Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja ĀM Valsts   sekretārs Māris Riekstiņš.

2001. gada maijs-jūnijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa   Straumes vizīte Ķīnā.

2000. gada jūnijs

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa   vizīte Ķīnā.

1997. gada pavasaris

Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda   Čepāņa vizīte Ķīnā.

1994. gada decembris

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa   vizīte Ķīnā.

Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā

2016. gada 4.-6. novembris

Ķīnas premjerministra Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā oficiālā vizīte Latvijā 04.11.2016. un dalība piektajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) valdību vadītāju sanāksmē Rīgā 05.11.2016.

Divpusējās vizītes laikā viņš tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tā bija pirmā Ķīnas premjera vizīte Latvijā, turklāt gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadiena.

2016. gada 13.-14. oktobris

Ķīnas ārlietu ministra biedra /   16+1 sekretariāta ģenerālsekretāra Liu Haisjina (Liu Haixing) vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru   sanāksmē Rīgā, kā arī politiskās konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts   sekretāru A.Pildegoviču.

2016. gada 28.-30. maijs

Ķīnas vicespīkera Dzji Binsjuaņa (Ji Bingxuan) darba vizīte Saeimā Rīgā.

2016. gada 16.-17. maijs

Ķīnas Transporta viceministra Dai   Dunčana (Dai Dongchang) dalība   pirmajā 16+1 Transporta ministru sanāksmē Rīgā.

2016. gada 17.-20. februāris

Ķīnas Nacionālās attīstības un   reformu komisijas (National Development   and Reform Commission, NDRC) priekšsēdētāja vietnieka Nina Dzjidže (Ning Jizhe) vizīte Rīgā.

2015. gada 27.-30. aprīlis

Ķīnas Transporta viceministra   Vena   Menjuna (Weng Mengyong) un Izglītības viceministra Hao   Pina (Hao Ping) dalība ASEM   ministru sanāksmēs Rīgā.

2014. gada 21. marts

Ķīnas Parlamenta Tibetas Autonomā   rajona delegācijas vizīte Rīgā. Tikšanās ar Ārlietu ministrijas valsts   sekretāru A.Pildegoviču un Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu.

2014. gada 13.-21. februāris

Ķīnas Pārtikas drošības un   karantīnas dienesta (AQSIQ) delegācijas vizīte Latvijā.

2014. gada 14. februāris

Latvijas-Ķīnas Apvienotās   komitejas sēde Rīgā.

2013. gada 11.-14. septembris

Etnisko Lietu komisijas   viceministra Tondruba Vanbeņa (Tondrub Wangben) vizīte Latvijā.

2013. gada 31. jūlijs-1. augusts

Ķīnas ārlietu ministra vietnieka Suna   Tao (Song Tao) vizīte Latvijā.

2013. gada 3. jūnijs

Šenjanas municipalitātes   delegācijas vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika noslēgts nodoma protokols par   sadarbību ar Jūrmalas domi.

2012. gada 19.-21. decembris

Ķīnas Tautas   politiski-konsultatīvās padomes delegācijas vizīte Latvijā.

2012. gada 21.-23. oktobris

Ķīnas komercministra vietnieka   Čena Dzjana (Chen Jian) vizīte Latvijā. Tikšanās ar ekonomikas   ministru D.Pavļutu, satiksmes ministru A.Roni. Vizītes laikā parakstīts   starpministriju memorands par apvienotās investīciju darba grupas izveidi   Latvijas-Ķīnas Apvienotās komitejas ietvaros.

2012. gada 24.-30. augusts

Ķīnas Cilvēkresursu un sociālās   drošības viceministra Jana Džimina (Yang Zhiming) vizīte Latvijā.   Tikšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā.

2012. gada 28. jūlijs.-1. augusts

Ķīnas Veselības viceministra Džana   Mao (Zhang Mao) vizīte Latvijā. Vizītes laikā parakstīts Rīcības plāns   par sadarbību veselības jomā 2012.-2015. gadā.

2012. gada 10.-12. jūnijs

Ķīnas lauksaimniecības   viceministra Niu Duna (Niu Dun) vizīte Latvijā.

2012. gada 12.-15. maijs

Ķīnas aizsardzības ministra Liana   Guanlie (Liang Guanglie) vizīte Latvijā. Tikšanās ar Valsts prezidentu   A.Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu, ārlietu ministru E.Rinkēviču un   aizsardzības ministru A.Pabriku.

2011. gada 10. maijs

Ķīnas Attīstības bankas   viceprezidenta Gao Dzjana (Gao Jian) vizīte Latvijā, kuras laikā viņš   tikās ar finanšu ministru A.Vilku un Latvijas Hipotēku un zemes bankas   vadību.

2011. gada 19.-22. maijs

Ķīnas Tautas kongresa vicespīkera   Haņa Cjide (Han Qide) Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas biedra   Gundara Daudzes ielūguma.

2011. gada 3.-6. aprīlis

Ķīnas Tautas kongresa Ārlietu komisijas   priekšsēdētāja Li Džaosjina (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā pēc Saeimas   ielūguma.

2011. gada 10.-11. marts

Ķīnas Komunistiskās partijas Ārējo   sakaru departamenta, ministra Vana Dzjažuja (Wang Jiarui) vizīte   Latvijā.

2009. gada 31. augusts - 2.   septembris

Ķīnas premjerministra vietnieka Hui   Ljanju (Hui Liangyu) oficiālā vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija   tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi   Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Rīgas brīvostas valdes   priekšsēdētāju un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru,   Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu. Vizītes ietvaros premjerministra vietnieks   atklāja Latvijas-Ķīnas ekonomikas forumu, kā arī apmeklēja uzņēmumu   "Pure Food".

2008. gada 17.-20. septembris

Latviju pēc Saeimas Ārlietu   komisijas ielūguma apmeklē Ķīnas Tautas Kongresa Ārlietu komisijas   delegācija, ko vadīja tās priekšsēdētāja vietnieks Ma Veņpu (Ma Wenpu).

2007. gada 22.-25. oktobris

Ķīnas Tautas Republikas veselības   viceministra Čeņa Sjaohuna (Chen Xiaohong) vizīte Latvijā pēc Latvijas   Republikas veselības ministra V.Veldres ielūguma. Vizītes laikā tika   parakstīts Veselības ministriju sadarbības līgums.

2007. gada 11.-12. septembris

Ķīnas Bankas pārvaldnieka Džou   Sjaočuaņa (Zhou Xiaochuan, Governor of the Bank of China)   vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu   I.Rimševicu, kuras laikā tika apspriesti makroekonomisko procesu vadības   jautājumi.

2007. gada 7. septembris

Rīgā notika Latvijas un Ķīnas   ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas pusi vadīja ĀM valsts   sekretārs Normans Penke, bet Ķīnas - ārlietu ministra biedrs Kuns Cjuaņs (Kong   Quan, Assistant Minister). Ķīnas delegācija pieklājības vizītē tikās ar   ĀM parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu.

2006. gada 21.-22. aprīlis

Ķīnas kultūras viceministres Menas   Sjaosi (Meng Xiaosi) vizīte Latvijā, tika apspriesta Latvijas un Ķīnas   kultūras sadarbības programma.

2005. gada 19. augusts

Ķīnas ārlietu ministra Li Džaosina   (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā.

2002. gada 10.-12. jūnijs

Ķīnas prezidenta Dzjana Dzemina   valsts vizīte Latvijā Baltijas valstu vizītes ietvaros.

2002. gada aprīlis

Ķīnas ārlietu ministra vietnieka   Liu Gučana (Liu Guchang) vizīte un   politiskās konsultācijas.

2000. gada septembris

Ķīnas Tautas Pārstāvju sapulces   Patstāvīgās komitejas priekšsēdētāja Li Pena (Li Peng) vizīte Rīgā.

1999. gada marts

Ķīnas premjerministra vietnieces   Vu Ji (Wu Yi) vizīte Latvijā.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Ķīnu

Informācija ceļotājiem

Noderīgas saites