Sankcijas

14.08.2018. 09:19

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi.

Sankcijas nosaka starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti, juridiskām vai fiziskām personām vai citiem identificējamiem subjektiem (turpmāk – sankciju subjekts).

Sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai, panākt tādu valsts rīcību, kas nodrošinātu vai atjaunotu mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru ir vērstas sankcijas, vai attiecībā uz minēto citu adresātu vai reģionu kopumā. Līdz ar to sankciju mērķis ir nevis sodīt, bet novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos.

Sankciju veidi:

  1. finanšu ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam sankciju subjektam vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē;
  2. civiltiesiskie ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam;
  3. ieceļošanas ierobežojumi — ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;
  4. stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi - aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces;
  5. tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi  - aizliegts piedāvāt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

Vienlaikus kā sankcijas var tikt noteikti pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar kādu no sankciju veidiem (piemēram, pakalpojumu, kas saistīti ar bruņojumu; pakalpojumu, kas saistīti ar interneta un telefonsakaru uzraudzīšanas aprīkojumu un programmatūru u.c.)

Kam ir tiesības noteikt sankcijas?:

  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei (ANO DP) saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu;
  • Eiropas Savienībai;
  • Citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO).
  • valstīm.

 Sankciju saraksti un Informācija par sankcijām:

  • Visas ANO, ES, Latvijas nacionālās un ASV sankcijas vienkopus var atrast šeit: http://sankcijas.kd.gov.lv/. Šajā vietnē informācija tiek atjaunota katru dienu.
  • ANO sankcijas

Konsolidētais ANO DP pieņemto sankciju sarakstu konsolidētā versija pieejama šeit.

Informācija par ANO DP pieņemtiem sankciju režīmiem, kā arī rezolūcijas par šiem režīmiem, pieejamas šeit: http://www.un.org/sc/committees/.

ANO DP sankciju juridiskais pamats ir ANO Statūtu VII nodaļa.

Latvija ievieš ANO pieņemtās sankcijas ar ES tiesību aktu palīdzību, taču, nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets var izdot noteikumus, ar ko ieviestu ANO pieņemtās sankcijas, ja ES kavētos to darīt.

  • ES sankcijas

Konsolidētais ES finanšu ierobežojumu (sankciju) saraksts pieejams šeit.

Konsolidētais saraksts izveidots kā konsultatīvs palīgs un meklēšanas instruments, vienlaikus juridiski saistošas ir  tikai tiesību aktu publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

Tā kā ar ES tiesību aktiem tiek pārņemtas visas ANO noteiktās sankcijas, Konsolidētais saraksts ietver gan ES, gan ANO noteiktos finanšu ierobežojumus, kas saistoši visā ES jurisdikcijā.

ES var arī papildināt ANO sankcijas (piemēram, Irānas gadījumā) un var ieviest ES vienpusējas sankcijas (piemēram, Baltkrievijas, Sīrijas, Ukrainas gadījumā).

ES sankciju juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību 29. pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants.

“Sankciju karte” piedāvā centralizētu sankciju uzskaites sistēmu, kas ataino ES un ANO sankciju režīmus, un ir ērts veids, kā uzņēmumiem un privātpersonām gūt sev nepieciešamo informāciju. Sankciju karte norāda uz sankciju veidiem, tiesību aktiem vai rezolūciju, ar kuru pieņemti konkrētie ierobežojošie pasākumi, nodrošina izvērstu meklēšanas mehānismu, kā arī detalizētus paskaidrojumus, piemēram, par to, kādas preces ir aizliegts ievest valstī, utt.  "Sankciju karti” uztur un pilnveido Eiropas Komisija.

Par sankciju ieviešanu atbildīgās iestādes Latvijā:

Ārlietu ministrija ir koordinējošā institūcija sankciju jautājumos Latvijā. Ārlietu ministrija koordinē informācijas apriti ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā.

Ārlietu ministrijas atbildībā ir arī stratēģisko preču eksporta kontroles pasākumi (ieroču embargo) – katram darījumam ar stratēģiskas nozīmes precēm – militārām un divējāda lietojuma – ir nepieciešama Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta licence. Šāda licence netiek izsniegta gadījumos, kad attiecībā uz konkrēto saņēmējvalsti noteikts ieroču embargo.

Citas atbildīgās iestādes:

Ministru kabinets, nosakot nacionālās sankcijas, papildus minētajām iestādēm var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.

 Tiesību akti:

Sankciju ieviešanu regulē arī muitas normatīvie akti, imigrācijas normatīvie akti, stratēģiskas nozīmes preču aprites normatīvie akti, Civilprocesa likums u.c. normatīvie akti.

 Nacionālo sankciju noteikšana:

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 3. pantu Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu, var noteikt nacionālās sankcijas.

Atbildība par sankciju pārkāpšanu:

Visām fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Sodu par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz 8 gadiem.

 Informatīvie materiāli:

Kas jāzina uzņēmējiem par sankcijām?

Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos

Jautājumi - atbildes par sankciju piemērošanu publiskajos iepirkumos

 

Sankciju interpretācijas vadlīnijas:

1. ES labākā prakse attiecībā uz ierobežojošu pasākumu efektīvu ieviešanu (EU Best Practices for the effective implementation of restrictive measures)  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7383-2015-REV-1/en/pdf

2. Vadlīnijas ierobežojošu pasākumu (sankciju) ieviešanai un izvērtēšanai ES Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros (turpmāk – Vadlīnijas) (Guidelines on implementation and evaluation of restrictive measures (sanctions) in the framework of the EU Common Foreign and Security Policy)  http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%2011205%202012%20INIT

3. Labojumi Vadlīnijās attiecībā uz piederību/kontroli un līdzekļu darīšanu pieejamu sankciju sarakstā iekļautām personām/vienībām (New elements on the notions of ownership and control and the making available of funds or economic resources)  http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%209068%202013%20INIT