Sankcijas

03.08.2017. 16:42

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi, kuri piemērojami attiecībās ar valsti vai attiecībā uz citu adresātu [piemēram: teroristi; personas, kas apsūdzētas par kara noziegumu veikšanu], ko noteikusi starptautiska organizācija vai valsts. Sankciju mērķis ir panākt tādu valsts rīcību, kas nodrošinātu vai atjaunotu mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru ir vērsti attiecīgie ierobežojumi, vai attiecībā uz minēto citu adresātu vai reģionu kopumā. Līdz ar to sankciju mērķis ir nevis sodīt, bet novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos.

Sankciju veidi:

  1. finanšu ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder starptautisko publisko tiesību subjektam, fiziskai vai juridiskai personai, vai citam identificējamam subjektam (turpmāk - sankciju subjekts) vai ir sankciju subjekta valdījumā vai kontrolē;
  2. civiltiesiskie ierobežojumi — ierobežojumi attiecībā uz visa veida darījumiem ar citiem ekonomiskajiem resursiem, ja šo darījumu rezultātā šie resursi maina īpašnieku, un šo darījumu mērķis ir radīt un darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus sankciju subjektam;
  3. ieceļošanas ierobežojumi — ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;
  4. stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi - aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai kā citādāk atsavināt vai darīt pieejamas noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces.
  5. tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Vienlaikus kā sankcijas var tikt noteikti pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar kādu no sankciju veidiem, vai ierobežojumi sniegt jebkurus citus Eiropas Savienības regulā noteiktus atsevišķus pakalpojumus, kas katrā konkrētā gadījumā var atšķirties (piemēram, pakalpojumu, kas saistīti ar bruņojumu, sniegšanas aizliegums, pakalpojumu, kas saistīti ar interneta un telefonsakaru uzraudzīšanas aprīkojumu un programmatūru, sniegšanas aizliegums u.c.)

Tiesības noteikt sankcijas, lai atjaunotu mieru un drošību reģionā vai novērstu apdraudējumos starptautiskam mieram un drošībai, ir piešķirtas:

  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei (ANO DP) saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu.
  • Savukārt ņemot vērā valstu integritāti Eiropas Savienībā (ES) un to, ka tiesības veikt pasākumus vairākās tautsaimniecības jomās ir deleģētas ES, ES veic pasākumus, lai ieviestu ANO DP noteiktās sankcijas.
  • Arī citas starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), var noteikt sankcijas.
  • Tāpat sankcijas, lai sasniegtu augstāk norādītos mērķus, var noteikt arī atsevišķas valstis. 

Juridiskais pamats:

ANO DP sankciju juridiskais pamats ir ANO Statūtu VII nodaļa, t.sk. 41. pants, savukārt ES sankciju juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību 29. pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants.

Latvija ievieš ANO pieņemtās sankcijas ar ES tiesību aktu palīdzību, taču, nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets var izdot noteikumus, ar ko ieviestu ANO pieņemtās sankcijas. Papildus tam ES var arī papildināt ANO sankcijas (piemēram, Irānas gadījumā) un var ieviest ES vienpusējas sankcijas (piemēram, Baltkrievijas, Sīrijas, Ukrainas gadījumā).

Latvijā sankcijas tiek ieviestas saskaņā ar:

Sankciju ieviešanu regulē arī citi normatīvie akti: muitas normatīvie akti, imigrācijas normatīvie akti, stratēģiskas nozīmes preču aprites normatīvie akti, Civilprocesa likums u.c.

Sodu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par noteikto sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz 8 gadiem.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 3. pantu Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu, var noteikt nacionālās sankcijas.

Par sankciju ieviešanu atbildīgās iestādes Latvijā:

Ārlietu ministrija informē atbildīgās iestādes par personām, kurām tiek piemērotas sankcijas. ĀM atbildībā ir arī stratēģisko preču eksporta kontroles pasākumi (ieroču embargo) – katram darījumam ar stratēģiskas nozīmes precēm – militārām un divējāda lietojuma – ir nepieciešama Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas (komiteja darbojas ārlietu ministra pārraudzībā) izsniegta licence. Šāda licence netiek izsniegta gadījumos, kad attiecībā uz konkrēto saņēmējvalsti noteikts ieroču embargo. Vērtējot ekonomisko ietekmi, ir jāņem vērā, ka ieroču embargo tiek noteikti valstu drošības interesēs un šajos gadījumos primārā ir starptautiskā miera un drošības nodrošināšana. Detalizētāka informācija par stratēģiskas nozīmes preču aprites kārtību pieejama šeit http://likumi.lv/doc.php?id=159963.

Citas atbildīgās iestādes ir:

Ministru kabinets, izdodot noteikumus, papildus šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.

Informācija par ANO DP vai ES  pieņemtajām sankcijām:

Informācija par ANO DP pieņemtiem sankciju režīmiem, kā arī rezolūcijas par šiem režīmiem, pieejamas šeit: http://www.un.org/sc/committees/.

Konsolidētais ANO DP sankcionēto personu un vienību saraksts pieejams šeit: http://www.un.org/sc/committees/consolidated_list.shtml.

Konsolidētais ES finanšu ierobežojumu (sankciju) saraksts pieejams šeit: https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/8442/consolidated-list-sanctions_en 

  • Konsolidētais saraksts ir izveidots un tiek uzturēts, lai atvieglotu finanšu sankciju, kas ir saistošas gan publiskajam, gan privātajam sektoram, piemērošanu
  • Konsolidētais saraksts izveidots kā konsultatīvs palīgs un meklēšanas instruments, vienlaikus juridiski saistošas ir  tikai tiesību aktu publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv 
  • Tā kā ar ES tiesību aktiem tiek pārņemtas visas ANO noteiktās sankcijas, Konsolidētais saraksts ietver gan ES, gan ANO noteiktos finanšu ierobežojumus, kas saistoši visā ES jurisdikcijā

Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu vispārīgs pārskats

Valsts Finanšu un   civiltiesiskie ierobežojumi Ieroču embargo Ieceļošanas   ierobežojumi Pakalpojumu sniegšanas   ierobežojumi
Afganistāna x x x x
Al-Qaida x x x x
ASV       x
Baltkrievija x x x x
Bosnija   un Hercegovina x   x  
Centrālāfrikas   Republika x x x x
Dienvidsudāna x x x x
Eritreja x x x x
Ēģipte x      
Gvineja x   x  
Gvineja-Bisava x   x  
Haiti       x
Irāka x x   x
Irāna x x x x
Jemena x x x x
Kongo   x x x x
KTDR x x x x
Kotdivuāra   x x x x
Krievija   x x x x
Krima   un Sevastopole       x
Ķīna   x    
Libāna x x x x
Libērija x x x x
Lībija x x x x
Mjanma/Birma   x   x
Moldova     x  
Serbija   un Melnkalne       x
Sīrija x x x x
Somālija x x x x
Sudāna x x x x
Tunisija x      
ES   teroristu saraksts x      
Ukraina x      
Zimbabve x x x x

Latvijas Republikas noteiktās nacionālās sankcijas

2017. gada 1. augustā stājās spēkā Ministru kabineta 2017.gada 25.jūlija noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu”. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas nacionālās sankcijas, lai novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitikas interesēm un nacionālajai drošībai un cīnītos pret masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu.

No 2017. gada 1. augusta tiek piemērots Ministru kabineta 2017. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 390 “Par finanšu ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu”. Rīkojums nosaka finanšu ierobežojumus Taivānas pases turētājam TSAI Hsein Tai, zināms arī kā Alex Tsai H.T. (dz. 1945. gada 8. augustā).

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. pantu, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir pienākums veikt šādas darbības:

1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Sankciju interpretācijas vadlīnijas:

  1. ES labākā prakse attiecībā uz ierobežojošu pasākumu efektīvu ieviešanu (EU Best Practices for the effective implementation of restrictive measures)  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7383-2015-REV-1/en/pdf
  2. Vadlīnijas ierobežojošu pasākumu (sankciju) ieviešanai un izvērtēšanai ES Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros (turpmāk – Vadlīnijas) (Guidelines on implementation and evaluation of restrictive measures (sanctions) in the framework of the EU Common Foreign and Security Policy)  http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%2011205%202012%20INIT
  3. Pēdējie labojumi Vadlīnijās attiecībā uz piederību/kontroli un līdzekļu darīšanu pieejamu sankciju sarakstā iekļautām personām/vienībām (New elements on the notions of ownership and control and the making available of funds or economic resources)  http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%209068%202013%20INIT