ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

Prezidentūra Stratēģijas Nacionālo koordinatoru grupā nozīmē vispārēju stratēģisku vadību, lēmumu pieņemšanas virzīšanu un Nacionālo koordinatoru grupas koordināciju ar Eiropas Komisijas un Baltijas jūras stratēģijas punkta atbalstu.

Rotējošā prezidentūra ilgst vienu gadu, sākot no jūlija un beidzot ar jūniju; prezidentūru secība ir noteikta Nacionālo koordinatoru grupas reglamentā.

Latvija prezidēja Stratēģijas Nacionālo koordinatoru grupā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Šajā laikā Latvija organizēja un vadīja Nacionālo koordinatoru grupas sanāksmes un noteica to dienaskārtību. Latvijas prezidentūras laikā tika apstiprināts Stratēģijas monitoringa un novērtēšanas ietvardokuments, Stratēģiskās komunikācijas vadlīnijas, kā arī uzsākts darbs, lai pārskatītu esošo Stratēģijas Rīcības plānu, kas tika apstiprināts 2021. gadā.

Šobrīd Stratēģijā prezidē Igaunija (01.07.2025. – 30.06.2026.), nākamā prezidentūra būs Dānijai (01.07.2026. – 30.06.2027.).

Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kas tiek regulāri atjaunots. 2021. gada 17. februārī Eiropas Komisija izplatīja Rīcības plāna aktualizētu redakciju. Šis Rīcības plāns ir mērķtiecīgāks  par iepriekšējo, 14 politikas jomas aptver 44 darbības. Katra Rīcības plānā noteiktā politikas joma ir pakārtota kādam no Stratēģijas vispārējiem mērķiem, sniedzot aprakstu par tās problēmjautājumu un izvirzot konkrētus mērķus un indikatorus problēmas risinājumam. Katrā politikas jomā ir iekļauti konkrēti paraugprojekti (flagships), kas parāda Stratēģijas ieviešanas progresu, un kalpo kā izmēģinājuma piemēri labām pārmaiņām.

Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības politikas jomas darbības koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis vai reģionāla organizācija.  Savukārt katram no sadarbības projektiem ir izvēlēts vadošais partneris – ES dalībvalsts, reģionālā sadarbības organizācija, uzņēmēju asociācija vai nevalstiska organizācija. Latvija kopā ar Lietuvu ir enerģētikas politikas jomas koordinators, veicinot šīs politikas jomas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ieviešanu.

Stratēģijas Rīcības plāna pārskatīšana ir atbilde uz globālām izmaiņām – klimata pārmaiņām, pandēmiju, demogrāfiskām pārmaiņām, migrāciju, kā arī ES Daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Atjaunināto Rīcības plānu plānots apstiprināt Igaunijas prezidentūras laikā 2026. gada pirmajā pusē.

Neskatoties uz izmaiņām, nav mainījušies galvenie Stratēģijas mērķi:

• glābt jūru,
• apvienot reģionu,
• celt labklājību.

Zem katra no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu.

Kopš 2010. gada Stratēģijas ikgadējais forums ir redzamākais pasākums, kurā tradicionāli piedalās reģiona amatpersonas, eksperti, akadēmiskās vides pārstāvji, reģionālo, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji, kuri diskutē par reģiona labklājībai nozīmīgiem tematiem, iespējām savstarpējā sadarbībā īstenot reģionam būtiskus projektus.

Latvijas prezidentūras laikā 2023. gada 4. un 5. oktobrī Rīgā tika organizēts ikgadējais ESSBJR forums “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” (“Safe and Sustainable Baltic Sea Region for Future Generations”), tā galvenās tēmas bija zaļā enerģija, klimats un jauniešu iesaiste. Oficiālie foruma rīkotāji – Rīgas dome, Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu savienība (Union of the Baltic Cities), VASAB – Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (Vision and Strategies around the Baltic Sea) ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju.

Aktuālā informācija par ikgadējo forumu pieejama mājaslapā: eusbsr.eu.

Nacionālās pozīcijas

ESSBJR ir viena no tām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža. Notika konsultācijas ar Latvijas ieinteresētajām pusēm, dialogs ar reģiona valstīm un Eiropas Komisiju.

Jau 2008. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par Stratēģiju, kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas:

1. enerģētika,
2. konkurētspēja,
3. izglītība, pētniecība, kultūra,
4. vide,
5. sabiedrības drošība.

Latvijas skatījumā attīstīts Baltijas jūras reģions sniegs ieguldījumu kopējās ES konkurētspējas palielināšanā, cels Baltijas jūras reģiona austrumu krasta konkurētspēju.

Lai sniegtu ieguldījumu Stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšanā, 2008. gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā tika noteikti tie reģionālie sadarbības projekti, kurus Latvija virza un atbalsta iekļaušanai šajā plānā.

Izvērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu par Stratēģiju un Rīcības plānu, 2009. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā atspoguļots Latvijas viedoklis par Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu un pārvaldību, kā arī noteikta kārtība Stratēģijas īstenošanas koordinēšanai Latvijā.

Starp Latvijai būtiskiem reģionālās nozīmes sadarbības virzieniem ir izvirzīts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.

Sadarbības koordinācija nacionālā līmenī

Lai koordinētu nozaru ministriju kā arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību ESSBJR Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009. gada augustā ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, un Latvijas Darba devēju konfederācija. 2012. gadā  darba grupā tika iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Latvijas iesaisti Stratēģijas īstenošanā nacionālā līmenī koordinē Ārlietu ministrija. 2025. gada 15. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par atjaunoto darba grupas sastāvu.

Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos stratēģijas rīcības plāna īstenošanā

1. Iepazīšanās ar Stratēģijas Rīcības plānu, kas sniedz visplašāko pārskatu par uzsākto un plānoto sadarbību reģionā, atbilstoši 14 politikas jomām.
   Stratēģijas Rīcības plāns
2. Sazināšanās ar Stratēģijas nacionālo koordinatoru (bjs@mfa.gov.lv) vai kontaktpersonu Latvijā, kas koordinē interesējošo sadarbības politikas jomu Latvijā.
3. Sazināšanās ar Stratēģijas politikas jomu koordinatoru un potenciālajiem sadarbības partneriem reģionā.

Stratēģijas projektu finansējuma avoti

Stratēģija var kalpot par efektīvu ES politiku īstenošanas instrumentu Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu koordinētu ES un citu reģionā pieejamo finanšu resursu izmantošanu tās ietvaros noteikto politikas jomu īstenošanā. Stratēģijai nav paredzēts papildus finansējums, taču dažādu ES programmu un finansējuma instrumentu ietvaros ir iespējams saņemt nozīmīgu atbalstu.

Eiropas Sociālais fonds+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds ir galvenie Stratēģijas finansējuma avoti. Vienlaikus Stratēģijas un tā Rīcības plāna darbības un projekti var tikt finansēti, izmantojot arī citus finansējuma avotus – „Horizon 2020”, kopīgo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS), programmu „LIFE”, Izglītības un Kultūras programmas, Interreg Baltijas jūras reģiona programmu. Tāpat finansējums var nākt no nacionāliem, reģionāliem vai privātiem avotiem. Transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektora projekti var pieteikties finansējumam arī no „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta”. Lielākie projekti var piesaistīt papildus finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām – Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.