ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

17.10.2017. 15:38

Aktuālā informācija

Pamatinformācija

Rīcības plāns

ESSBJR ikgadējie forumi

Latvijas iesaiste

Nacionālās pozīcijas

Sadarbības koordinācija nacionālā līmenī

Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanā

Pasākumi un pētījumi

Stratēģijas projektu finansējuma avoti

 

Aktuālā informācija

No 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) nacionālo koordinatoru darba vada Igaunija. Šajā laikā Igaunija organizē un vada nacionālo koordinatoru sanāksmes un nosaka to dienaskārtību.

2018. gada 4.-5. jūnijā Tallinā, Igaunijā, norisināsies 9. ikgadējais ESSBJR forums ar nosaukumu “After 2020”, kurā galvenās tēmas būs ESSBJR un kohēzijas politikas attīstība pēc 2020. gada, reģiona digitālā attīstība, kā arī Baltijas jūras vides stāvoklis. Forumu rīko Igaunijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Baltijas Attīstības forumu un Eiropas Komisiju. Vairāk informācijas: http://www.balticsea-region-strategy.eu/9th-annual-forum.

Kalendārs ar aktuālajiem ESSBJR pasākumiem pieejams mājaslapā: http://www.balticsea-region.eu/

Pamatinformācija

2005. gada 15. novembrī septiņi  Eiropas Parlamenta Baltijas-Eiropas intergrupas deputāti (Toomas Hendrik Ilves, Igaunija, Christopher Beazley, Apvienotā Karaliste, Michael Gahler, Vācija, Ģirts Valdis Kristovskis, Latvija, Satu Hassi, Henrik Lax un Alexander Stubb, Somija) nāca klajā ar ziņojumu par Stratēģiju Baltijas jūras reģionam, vēršot Eiropas Komisijas un ES Padomes uzmanību uz jaunajiem izaicinājumiem vides, ekonomikas, izglītības un drošības jomās, ar kuriem ZA-Eiropa sastopas pēc ES paplašināšanās.

Balstoties uz 2006. gada 16. novembra ES Parlamenta rezolūciju, 2007. gada 14. decembrī Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. 2009. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (turpmāk - Stratēģija) ar Rīcības plānu tās īstenošanai. Stratēģija tika pieņemta 2009. gada oktobra Eiropadomē.

Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā – Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju.

Kopš 2012. gada ir definēti trīs vispārējie Stratēģijas mērķi – ‘Glābt jūru’, ‘Apvienot reģionu’ un ‘Celt labklājību’. Zem katra no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu.

 

Rīcības plāns

Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš tiek regulāri atjaunots. 2017. gada 29. martā Eiropas Komisija izplatīja Rīcības plāna aktualizētu redakciju, kurā ir ietvertas 13 politikas jomas un 4 horizontālās darbības. Katra Rīcības plānā noteiktā politikas joma ir pakārtota kādam no Stratēģijas vispārējiem mērķiem, sniedzot aprakstu par tās problēmjautājumu un izvirzot konkrētus mērķus un indikatorus problēmas risinājumam. Savukārt horizontālās darbības aptver visus Stratēģijas mērķus. Katrā politikas jomā un horizontālajā darbībā ir iekļauti konkrēti paraugprojekti (flagships), kas parāda Stratēģijas ieviešanas progresu, un kalpo kā izmēģinājuma piemēri labām pārmaiņām. 2017. gada aprīlī tika publicēta aktualizēta Stratēģijas Rīcības plāna pielikuma redakcija par aktīvajiem un pabeigtajiem paraugprojektiem. Tajā minēts 91 īstenošanas stadijā esošs paraugprojekts, no kuriem 55 projekti ir ar Latvijas partneru iesaisti. Latvijas partneri aktīvi iesaistās projektos bioekonomikas, enerģētikas, kultūras, izglītības, vides, sauszemes un jūras drošības jomās. Latvija ir vadošais partneris projektā par pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajiem riskiem. Tāpat atrodami 68 jau īstenoti projekti, no kuriem 28 ir ar Latvijas partneru dalību, tai skaitā divos no tiem Latvija bija vadošais partneris. Paraugprojektu saraksts regulāri tiek atjaunots, dodot iespēju tajā iekļaut jaunus projektus. Plašāka informācija par projektiem pieejama Stratēģijas mājaslapā.

Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības politikas jomas un horizontālās darbības koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis vai reģionāla organizācija. Savukārt katram no sadarbības projektiem ir izvēlēts vadošais partneris – ES dalībvalsts, reģionālā sadarbības organizācija, uzņēmēju asociācijas vai nevalstiska organizācija. Latvija kopā ar Lietuvu ir enerģētikas politikas jomas koordinators, veicinot šīs politikas jomas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ieviešanu.

ESSBJR ikgadējie forumi

Sākot ar 2010. gadu, norisinās dažādām tematikām veltīti Stratēģijas ikgadējie forumi, kuros tiekas reģiona politiķi, eksperti, akadēmiskās vides, reģionālo organizāciju, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji, kā arī citas ESSBJR īstenošanā iesaistītās puses. Līdz šim ir notikuši jau astoņi  Stratēģijas forumi, pēdējais no tiem – 2017. gada 13.-14. jūnijā Berlīnē, Vācijā.

Foruma dalībnieku uzrunas un prezentācijas apkopotas šeit.

2015. gada 15.-16. jūnijā ESSBJR 6. ikgadējais forums pirmo reizi norisinājās Latvijā. Foruma rezultāti ir apkopoti ziņojumā (angļu valodā), ko sagatavoja Latvijas ārpolitikas institūts.

Latvijas iesaiste Stratēģijas īstenošanā

Nacionālās pozīcijas

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža. Notika konsultācijas ar Latvijas ieinteresētajām pusēm, dialogs ar reģiona valstīm un Eiropas Komisiju.

Jau 2008. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par Stratēģiju, kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas – 1) enerģētika, 2) konkurētspēja, 3) izglītība, pētniecība, kultūra, 4) vide, 5) sabiedrības drošība. Latvijas skatījumā attīstīts Baltijas jūras reģions sniegs ieguldījumu kopējās ES konkurētspējas palielināšanā, cels Baltijas jūras reģiona austrumu krasta konkurētspēju.

Lai sniegtu ieguldījumu Stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšanā, 2008. gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā tika noteikti tie reģionālie sadarbības projekti, kurus Latvija virza un atbalsta iekļaušanai šajā plānā.

Izvērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu par Stratēģiju un Rīcības plānu, 2009. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā atspoguļots Latvijas viedoklis par Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu un pārvaldību, kā arī noteikta kārtība Stratēģijas īstenošanas koordinēšanai Latvijā.

Starp Latvijai būtiskiem reģionālās nozīmes sadarbības virzieniem ir izvirzīts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.

Sadarbība koordinācija nacionālā līmenī

Lai koordinētu nozaru ministriju kā arī, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību ESSBJR Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009. gada augustā ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, un Latvijas Darba devēju konfederācija. Sākot ar 2012. gadu, darba grupā ir iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Latvijas iesaisti Stratēģijas īstenošanā nacionālā līmenī koordinē Ārlietu ministrija. 2016. gada 7. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par atjaunoto darba grupas sastāvu.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir definējusi enerģētiku kā nozīmīgāko sadarbības politikas jomu Stratēģijas ietvaros, Latvija kopā ar Lietuvu ir uzņēmusies sadarbības koordinēšanu enerģētikas politikas jomā Baltijas jūras reģiona līmenī Stratēģijas ietvaros.

Katrā Rīcības plāna politikas jomā viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī.

Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos stratēģijas rīcības plāna īstenošanā

1. Iepazīšanās ar Stratēģijas Rīcības plānu, kas sniedz visplašāko pārskatu par uzsākto un plānoto sadarbību reģionā, atbilstoši 13 politikas jomām un 4 horizontālajām darbībām.

2. Sazināšanās ar Stratēģijas nacionālo koordinatoru (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) vai kontaktpersonu Latvijā, kas koordinē interesējošo sadarbības politikas jomu Latvijā.

3. Sazināšanās ar Stratēģijas politikas jomu koordinatoru un potenciālajiem sadarbības partneriem reģionā.

Pasākumi un pētījumi

Stratēģijas ieviešanas posmā Latvijā ir tikuši organizēti vairāki Stratēģijai veltīti pasākumi. Piemēram, 2010.gada 9.jūnijā Rīgā notika Ārlietu ministrijas un INTERACT punkta Turku kopīgi organizēts seminārs par finansējuma piesaisti projektiem.

2010. gada septembrī klajā nāca Latvijas Politologu biedrības sagatavotais pētījumu krājums par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam EU Strategy for the Baltic Sea Region: a year after and beyond. Augstu vērtējams fakts, ka Latvija ir pirmā valsts, kurā Stratēģijas īstenošanas gada pieredzei veltīts reģionālo procesu ekspertu vērtējums grāmatas formātā. Tajā iekļautie teksti aptver gan Stratēģijas pārvaldības un īstenošanas aspektus, gan enerģētikas un nodarbinātības jautājumos, gan arī Baltijas jūras reģiona sadarbības formātu lomu Eiropas institucionālajā ietvarā.

2011. gada 21. septembrī tika organizēts starptautisks darba seminārs ”Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai”. Semināra laikā notika diskusija starp uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts amatpersonām, lai aktivizētu Latvijas uzņēmējus izmantot Stratēģiju kā platformu reģionālās sadarbības projektu īstenošanai. Plašāk

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas nozīmīgāko institūciju redzējumu inovatīvās uzņēmējdarbības jomā un Eiropas Komisijas rekomendācijām Eiropas Savienības struktūrfondu sadalē. Dalībniekiem bija iespēja gūt informāciju par reģionālās sadarbības labajiem piemēriem „zināšanu deficīta” novēršanā, kā arī iepazīt kaimiņvalstu sasniegumus un jaunākās tendences inovāciju jomā.

Semināru organizēja Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, INTERACT Point Turku un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Tehnisko atbalstu nodrošināja SIA ,,Lattelecom’’.

2013.gada jūnijā tika izdots žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurs, kas veltīts tieši ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā, konkrētāk par sadarbību Baltijas jūras reģionā un ES stratēģiju kā vienu no prezidentūras prioritātēm. Žurnālā apkopoti vairāki raksti, sniedzot viedokļus par dažādiem stratēģijas aspektiem. Plašāk

Stratēģijas projektu finansējuma avoti

Stratēģija var kalpot par efektīvu ES politiku īstenošanas instrumentu Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu koordinētu ES un citu reģionā pieejamo finanšu resursu izmantošanu tās ietvaros noteikto politikas jomu  un horizontālo darbību īstenošanā. Stratēģijai nav paredzēts papildus finansējums, taču dažādu ES programmu un finansējuma instrumentu ietvaros ir iespējams saņemt nozīmīgu atbalstu.

Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds ir galvenie ESSBJR finansējuma avoti. Savukārt ESSBJR un tā Rīcības plāna darbības un projekti var tikt finansēti, izmantojot arī citus finansējuma avotus – „Horizon 2020”, kopīgo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS), programmu „LIFE”, Izglītības un Kultūras programmas, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmu. Tāpat finansējums var nākt no nacionāliem, reģionāliem vai privātiem avotiem. Transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektora projekti var pieteikties finansējumam arī no „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta”. Lielākie projekti var piesaistīt papildus finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām – Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.

2013.-2014.gadā daļa (1,3 no 2,5 milj. eiro) no Eiropas Parlamenta Stratēģijai ikgadēji piešķirtā tehniskās palīdzības finansējuma tika novirzīti projektu sagatavošanas fonda Seed Money Facility izveidei. ‘Seed Money’ ir ES dotācija, ar kuras palīdzību valsts, reģionālas vai pašvaldību u.c. iestādes var īstenot projektus kādā no prioritārajām jomām Stratēģijas ietvaros. Projektā finansiāli iesaistītām jābūt vismaz trim organizācijām no trim dažādām valstīm. Projekta budžets: 30 000 - 50 000 eiro ar 85% līdzfinansējuma likmi. Fonda mērķis ir veicināt projektu ideju pārvēršanu pabeigtos projektu pieteikumos, kas gatavi iesniegšanai atklātajos konkursos uz finanšu instrumentu finansējuma saņemšanu.

2014. gadā EK un Baltijas jūras reģiona programma prezentēja jauno Stratēģijas finansēšanas modeli, kas stājās spēkā 2015. gadā. Iepriekš finansējumu Stratēģijas informācijas un komunikācijas pasākumiem (tajos ietilpst arī ikgadējais forums), kā arī tehnisko palīdzību (technical assitance) politikas jomu un horizontālo darbību koordinatoriem piešķīra Eiropas Parlaments. No 2015. gada Stratēģijas operatīvais un tehniskais atbalsts (operational and technical support) nāk no BJR Programmas 2014-2020.