Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas divpusējās attiecības

11.09.2017. 14:16

Latvijas un Slovēnijas, divu salīdzinoši mazu Eiropas valstu, divpusējās attiecības ir labas.

Līdz 2004.gadam abu valstu divpusējā dialogā dominēja kopīgā vēlme kļūt par ES un NATO dalībvalstīm. Kopš 2004. gada maija valstu attiecības attīstās, aktīvi aizstāvot līdzīgas intereses un pozīcijas starptautisko organizāciju ietvaros un turpinot padziļināt divpusējo sadarbību visdažādākajās jomās. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991.gada 29.augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī.

Latvijas vēstnieki Slovēnijā:

Vilmārs Heniņš (kopš 17.05.2017.) - ar rezidenci Budapeštā, Ungārijā.

Imants Viesturs Lieģis (15.04.2014. - 01.03.2016.), ar rezidenci Budapeštā, Ungārijā.

Bahtijors Hasans (22.06.2010.-15.11.2013.), ar rezidenci Ļubļanā. Vēstniecība Slovēnijā tika slēgta 2013.gada 15. novembrī.

Juris Poikāns (21.11.2008.-14.03.2010.), ar rezidenci Ļubļanā

Juris Poikāns (chargée d’Affaires) (01.10.2007.-21.11.2008.), ar rezidenci Ļubļanā

Aivars Groza (16.01.2006.-21.11.2008.), ar rezidenci Vīnē

Elita Kuzma (27.03.2001.-01.10.2005.), ar rezidenci Vīnē

Mārtiņš Virsis (14.01.1997.-20.06.2000.), ar rezidenci Vīnē

Slovēnijas vēstnieki Latvijā:

Kopš 28.08.2017. Slovēniju Latvijā pārstāv vēstniecība Polijā.

Roberts Krmeļs (Robert Krmelj) (no 11.09.2017.), ar rezidenci Varšavā.

Marta Kosa Marko (Marta Kos Marko) (no 21.01.2014 – 28.08.2017.), ar rezidenci Berlīnē.

Matjažs Marko (Matjaž Marko) (chargée d’Affaires a.i.) (16.09.2012.- 21.01.2014), ar rezidenci Berlīnē.

Metoda Mikuža (Metoda Mikuž) (chargée d’Affaires) (15.07.2010. – 15.09.2012.), ar rezidenci Stokholmā. 2012. gada 15. septembrī Slovēnija slēdza vēstniecību Zviedrijā un Latvijā.

Vojislavs Šucs (Vojislav Šuc) (31.11.2006.-15.07.2010.), ar rezidenci Stokholmā

Darja Bavdaža Kureta (Darja Bavdaž Kuret) (14.05.2002.-10.05.2006.), ar rezidenci Stokholmā

Kopš 2014. gada 7. jūlija Latvijas goda konsuls Slovēnijā ir Luka Brezovecs (Luka Brezovec)

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros

Valsts prezidenti

2010. gada 29.-30. jūnijs

Slovēnijas prezidenta Danilo Tirka (Danilo Türk) valsts vizīte Latvijā.

2010. gada 30. janvāris

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Slovēnijas prezidentu D.Tirku Davosas forumā

2008.gada 13.maijs

Izraēlas izveides 60.gadadienas svinību ietvaros Jeruzalemē notika Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera tikšanās ar Slovēnijas prezidentu D.Tirku

2002.gada 16.-18.aprīlis

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovēnijā.

2000.gada 26.-27.janvāris

Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas un Slovēnijas Valsts prezidenta Milana Kučana (Milan Kučan) tikšanās Starptautiskās holokausta konferences ietvaros Stokholmā.

2000.gada 1.-3.marts

Slovēnijas Valsts prezidenta Milana Kučana valsts vizīte Latvijā.

1994.gada 28.septembris

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Lojzi Peterli (Lojze Peterle) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.

Parlamenta priekšsēdētāji

2017. gada 27. – 29. marts Slovēnijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Dr. Milana Brgleza (Dr. Milan Brglez) oficiālā vizīte Latvijā
2016. gada 23. maijā Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces divpusējā tikšanās ar Slovēnijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Dr. Milanu Brglezu ES valstu parlamentu spīkeru konferences laikā Luksemburgā

2010. gada 2.-5. februāris

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Slovēnijā

2009.gada 6.-8.maijs

Slovēnijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Pavela Gantara (Pavel Gantar) oficiālā vizīte Latvijā

1999.gada 11.-13.oktobris

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Slovēnijā.

Premjerministri

2008.gada 31.augusts – 1.septembris

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa dalība Bledas Stratēģiskajā forumā un tikšanās ar Slovēnijas premjerministru Janezu Janšu (Janez Janša).

2006.gada 22.-25.jūlijs

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Slovēnijā.

2005.gada 12.-13.septembris

Slovēnijas premjerministra J. Janšas oficiālā vizīte Latvijā.

2002.gada 5.-6.jūlijs

Slovēnijas premjerministra Janeza Drnovšeka (Janez Drnovšek) darba vizīte Latvijā (piedalīšanās "Viļņas grupas" premjeru sanāksmē Rīgā).

1999.gada 30.jūnijs-2.jūlijs

Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana tikšanās ar Slovēnijas premjerministra J. Drnovšeku Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā foruma ietvaros Zalcburgā.

1995.gada 27.-30.janvāris

Latvijas Ministru prezidenta Māra Gaiļa tikšanās ar Slovēnijas Ministru prezidentu Janezu Drnovšeku Pasaules ekonomiskā foruma ietvaros Davosā.

Ārlietu ministri

2016. gada 5. - 6. septembrī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Bledas forumā, divpusēja tikšanās ar Slovēnijas premjerministra vietnieku, ārlietu ministru Karlu Erjavecu (Karl Erjavec)

2010. gada 10. februāris

Slovēnijas ārlietu ministra Samuela Žbogara (Samuel Žbogar) darba vizīte Latvijā.

2009.gada 27.aprīlis

Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru S. Žbogaru Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmes (VLĀAP) ietvaros Luksemburgā

2005.gada 12.-13.septembris

Slovēnijas ārlietu ministra Dimitrija Rupela (Dimitrij Rupel) vizīte Latvijā Slovēnijas premjerministra oficiālās vizītes ietvaros.

2004.gada 19.janvāris

Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Slovēnijā.

2002.gada 21.-22.februāris

Slovēnijas ārlietu ministra D. Rupela oficiālā vizīte Latvijā.

2001.gada 3.oktobris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru D. Rupelu Ļubļanā.

1998.gada 4.-5.marts

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovēnijā.

1997.gada 13.septembris

Latvijas ārlietu ministra V. Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Zoranu Tāleru (Zoran Thaler) CEFTA (Central Europe Free Trade Agreement) samita laikā Portorožē (Portorož).

1996.gada 22.-23.aprīlis

Slovēnijas ārlietu ministra Z.Tālera oficiālā vizīte Latvijā.

1995.gada 20.marts

Latvijas ārlietu ministra V. Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Zoranu Tāleru Stabilitātes Pakta konferences ietvaros Parīzē.

1994.gada 28.septembris

Latvijas ārlietu ministra V. Birkava tikšanās ar Slovēnijas ārlietu ministru Lojzi Peterli (Lojze Peterle) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2015. gada 5. februārī Latvijas 12. Saeimā tika izveidota Latvijas - Slovēnijas parlamentārās sadarbības grupa. Sadarbības grupas vadītāja ir Nellija Kleinberga (LRA), grupas vadītājas vietniece – Inese Laizāne (VL-TB/LNNK). Šobrīd grupā ir 17 deputāti.

Slovēnijas parlamenta apakšpalātā – Nacionālajā Asamblejā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju, kuras priekšsēdētāja ir Iva Dimica (Iva Dimic, partija “Jaunā Slovēnija”). Sadarbības grupā ir 8 deputāti.

 

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Sākot ar 2008. gada 1. novembri Slovēnijas Republika pārstāv Latvijas Republiku Šengenas vīzu izsniegšanā Podgoricā (Melnkalnes Republikā), Prištinā (Kosovas Republikā) un Ļubļanā (Slovēnijas Republikā). Savukārt Latvija pārstāv Slovēniju Šengenas vīzu izsniegšanā Vitebskā (Baltkrievijas Republikā), Baku (Azerbaidžānas Republikā), Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Pleskavā (Krievijas Federācijā).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gadā  (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%

2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

62. Slovēnija – 9 103 508 EUR jeb 0,09%

 

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

 

31. Slovēnija – 35 053 203 EUR jeb 0,32%

Slovenija ekon stat prec

  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 44,1 MEUR (39.vieta).
  • Eksporta apjoms uz Slovēniju sasniedza 9,10 MEUR, kas ir par 16,9 % jeb 1,32 MEUR vairāk nekā 2015. gadā. 
  • Importa apjoms no Slovēnijas sasniedza 35,05 MEUR, kas ir par 29,1% jeb 7,9 MEUR vairāk nekā 2015. gadā. 
  • Latvijai ar Slovēniju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 25,9 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Slovēniju: akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (22,17%); koksne un tās izstrādājumi (19,90%); mašīnas un mehānismi (17,84%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (10,44%); dzīvnieki un lopkopības produkcija (7,30%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Slovēnijas: ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (65,07%); transporta līdzekļi (8,46%); koksne un tās izstrādājumi (7,61%).

 

Galvenās eksporta preces uz Slovēniju sadalījumā

pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 9 103 508 100%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras 96,70%

2 018 453 22.17%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Saplāksnis 51,01%

-          Malka apaļkoku 32,05%

-          Stīpu klūgas 9,13%

1 811 355 19.90%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 36,12%

-          Telefona aparāti 28,22%

-          Citādi dzinēji un motori 20,83%

-          Izolēti vadi 6,54%

1 623 872 17.84%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi 18,99%

-          Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi 18,45%

-          Fenolu vai fenolu spirtu halogenētie 15,99%

-          Sulfonamīdi 13,62%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 10,19%

950 437 10.44%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

-          Dzīvi liellopi 53,74%

-          Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas 42,97%

664 547 7.30%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs atkritumi un lūžņi 71,12%

-          Neapstrādāts alumīnijs 13,10%

-          Alumīnija plātnes 6,91%

-          Alumīnija atgriezumi un lūžņi 5,64%

610 872 6.71%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Svaigu vīnogu vīns 46,75%

-          Nedenaturēts etilspirts 25,85%

-          Iesala alus 9,89%

-          Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu 9,22%

537 588 5.91%

Galvenās importa preces no Slovēnijas sadalījumā

pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 35 053 203 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 93,22%

22 809 645 65.07%

Transporta līdzekļi

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 48,22%

-          Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 41,13%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 5,28%

2 965 648 8.46%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes 99,99%

2 668 197 7.61%

Slovenija ekon stat pak

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4.ceturkšņa Latvijā nav reģistrēti Slovēnijas tiešo investīciju atlikumi, savukārt Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Slovēnijā sasniedza 2,19 MEUR.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijas augstskolu sadarbība ar Slovēniju ir neliela. Ar Slovēnijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte un Vidzemes Augstskola. Tiek uzturēti kontakti starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Slovēnijas Zinātņu akadēmiju.

Atsevišķas kultūras nozares

Mūzika

2015. gada 17. februārī Ļubļanā ar latviešu ģitārista Matīsa Čudara un slovēņu pianistes Kajas Draksleres (Kaja Draksler) koncertu atzīmēja Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Koncertā tika atskaņoti latviešu un slovēņu tautasdziesmu aranžējumi un oriģinālkompozīcijas.

Literatūra

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir uzturējušies vairāki Slovēnijas rakstnieki  – Lenarts Zajcs (Lenart Zajc), Damijans Šinigojs (Damijan Šinigoj), Maja Gala Štomare (Maja Gal Štromar) un Gašpers Malejs (Gašper Malej).

Izstādes

No 2016. gada 13. līdz 30. septembrim Rīgas Rātslaukumā apskatāma brīvdabas fotogrāfiju izstāde par Slovēniju.

No 2014. gada 18. janvāra līdz 20. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē„Arsenāls” bija skatāmaizstāde „1914”, veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei.Izstāde tika veidota sadarbībā ar ārvalstu mākslas muzejiem, tai skaitā Slovēnijas Nacionālo galeriju un Nacionālo Laikmetīgās vēstures muzeju.

No 2014. gada 23. maija līdz 26. jūlijam, Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014″ tematiskās līnijas “Dzintara ādere” ietvaros, mākslas galerija „PUTTI” organizēja starptautisku laikmetīgo rotu izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās“, kurā piedalījās kopskaitā divdesmit mākslinieku, tai skaitā arī no Slovēnijas.

Kino

Pēc izstādes „Rīgas jūgendstila arhitektūra” atklāšanas Mariborā 2012. gada 4. decembrī viesiem tika demonstrēta Ināras Kolmanes un Ulda Neiburga filma „The Controversial history” (,,Pretrunīgā vēsture’’).

2013.gadā "10th Animateka International Animated Film Festival", Ļubļanā izrādīta E. Jansona animācijas filma „Kora turneja”.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Slovēnijas sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā", kas tika parakstīta 2002.gada 17.aprīlī aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska oficiālās vizītes Slovēnijā ietvaros.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

1998.gada 26.maijā Kopenhāgenā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības Nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Ar Slovēniju ir spēkā arī vienošanās par bezatļauju režīmu kravu pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm

Dzelzceļa jomā sadarbība ar Slovēniju notiek Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) un Starptautiskās dzelzceļa savienības (UIC) ietvaros.

Sakaru jomā sadarbība notiek Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) ietvaros, kā arī Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU) ietvaros.

Latvijas uzņēmēji un ostas piedāvā Slovēnijas valstu uzņēmējiem investēt Latvijas ostās un loģistikas centros, kā arī izmantot Latvijas transporta infrastruktūru un loģistikas centru pakalpojumus savu kravu transportēšanai.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovēnijas Republika

Saites internetā