Latvijas Republikas un Kolumbijas Republikas divpusējās attiecības

20.04.2018. 13:51

Latvijas un Kolumbijas (spāniski: República de Colombia) attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pievienojās Eiropas Savienības dialogam ar Kolumbiju, kas ietver tādus globālas nozīmes jautājumus kā, piemēram, cilvēktiesības, demokrātijas stiprināšana, Dienaskārtība 2030 Ilgtspējīgai attīstībai, daudzpusējās tirdzniecības sistēma un tās nākotne, vides aizsardzība, cīņa pret starptautisko noziedzību un terorismu u.c. Kopš 2013.gada 1. augusta provizoriski piemērots tiek Eiropas Savienības un Kolumbijas (un Peru) Brīvās tirdzniecības nolīgums, ko Latvija ratificējusi 2013.gada 22.maijā.

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Kolumbija atzina Latvijas valsts neatkarību 1922. gada 8. jūlijā un Latvijas valsts atjaunošanu 1991. gada 6. septembrī. Kolumbija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā 1940. gadā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kolumbiju nodibinātas 1995. gada 19. jūlijā.

Latvijā akreditēto Kolumbijas vēstnieku rezidences vieta ir Varšava, Polija.

Pirmā Kolumbijas vēstniece Dorija Sančesa de Vetzela (Dory Sánchez de Wetzel) Latvijā akreditēta no 2003. gada 30. septembra līdz 2006. gada 3. augustam. No 2007. gada 4. septembra līdz 2011. gada augustam Kolumbijas vēstnieks Latvijā bija Horhe Alberto Barantess Ujoa (Jorge Alberto Barrantes Ulloa), bet no 2013. gada 30. aprīļa līdz 2017.gada septembrim Kolumbijas vēstniece Latvijā bija Viktorija Gonsalesa - Arisa (Victoria Gonzalez Ariza).

No 2018.gada 17.aprīļa Latvijā akreditēts tagadējais Kolumbijas vēstnieks Latvijā Havjers Dario Igera Anhels (Javier Dario Higuera Angel).

Kopš 2006. gada Kolumbijā ir nozīmēta Latvijas goda konsule Marta Arango (Marta Cristina Arango Echavarria), bet 2005. gada 7. jūlijā tika atklāts Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā ar Goda konsulu Robertu Bindi.

NOZĪMĪGĀKĀS SAVSTARPĒJĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS 

2017.gada 6.-7.oktobrī Rīgā notika Latvijas un Kolumbijas ceturtās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un Kolumbijas Ārlietu ministra vietniece Pati Londonjo Haramiljo (Patti Londoño Jaramillo). Vizītes laikā Kolumbijas viceministre viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Nacionālā bibliotēkā, lai pārrunātu tālākas sadarbības iespējas.

2016.g. 25.oktobrī

Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) ārlietu ministru sanāksmē Dominikānas Republikā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Kolumbijas ārlietu ministri Mariju Anhelu Olginu Kuejaru (María Ángela Holguín Cuéllar).

2016. gada 8. aprīlī

Rīgā notika Latvijas un Kolumbijas trešās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departamenta vadītājs - vēstnieks Rets Plēsums un Kolumbijas Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas vadītājs – Huans Giljermo Kastro Benetti (Juan Guillermo Castro Benetti).

2015.gada 11.jūnijs

Briselē, ES un CELAC valstu un valdību vadītāju samita laikā Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar Kolumbijas Republikas prezidentu Huanu Manuelu Santosu (Juan Manuel Santos).

2015.gada 11.maijs

Rīgā notika Latvijas un Kolumbijas otrās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs - vēstnieks Einārs Semanis un Kolumbijas Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas vadītājs – vēstnieks Francisko Hosē Kojs Granadoss (Francisco Jose Coy Granados).

2013.gada 17.-20.aprīlis

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis politisko konsultāciju ietvaros atradās vizītē Kolumbijā un tikās ar Kolumbijas ārlietu viceministri Moniku Lanzeta Mutis, Ārējās tirdzniecības viceministru Gabrielu Andre Duke Mildenbergu (Gabriel Andre Duque Mildenberg), Finanšu viceministri Karolinu Soto Lozadu (Carolina Soto Lozada), Kultūras viceministri Mariju Klaudiju Lopesu Sorano (María Claudia López Sorzano), Kolumbijas Kongresa senatori, Senāta otrās pastāvīgās konstitucionālās komisijas prezidenti Mirjamu Alisiju Paredes Agirri (Myriam Alicia Paredes Aguirre), kā arī Kolumbijas Satiksmes ministra vietnieku Havjeru Hernandesu (Javier Hernandez).

2013. gada 4. marts

Latviju apmeklēja Kolumbijas ārlietu viceministre Monika Lanzeta Mutis (Monica Lanzeta Mutis) un tikās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri I.Lībiņu – Egneri, Saeimas ārlietu komisijas vadītāju O. Kalniņu, Saeimas sadarbības grupas ar Kolumbiju vadītāju S. Potapkinu, ārlietu ministru E. Rinkēviču, valsts sekretāru A. Teikmani, Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāju J. Mažeiku.

2013.gada 27.janvāris Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Čīlē, Santjago, ES-CELAC samita ietvaros tikās ar Kolumbijas ārlietu viceministri Moniku Lanzetu (Monica Lanzetta Mutis).
2006. gada 31. janvāris - 1. februāris Oficiālā vizītē Latvijā ieradās Kolumbijas Republikas ārlietu ministre Karolina Barko (Carolina Barco). Oficiālajā delegācijā ministri pavadīja Kolumbijas Republikas vēstniece Latvijā Dorija Sančesa de Vetcela (Dory Sánchez de Wetzel), Kolumbijas ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktors Hose Renato Salasars (Jose Renato Salazar), kā arī Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde. Šī bija pirmā augsta līmeņa tikšanās ar Kolumbijas valdības amatpersonu Latvijas vēsturē.

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2012. gada 30. janvārī Saeimā tika nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Kolumbijas parlamentu, grupa tika atjaunota 2014. gada 9. decembrī, grupas vadītājs ir Sergejs Potapkins (S).  

SADARBĪBA EKONOMIKĀ 

Chart

  • 2017. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,45 milj.eiro (97.
    vieta), kas ir par 8,3% mazāk nekā 2016. gadā.
  • Eksporta apjoms uz Kolumbiju sasniedza 2,19 milj.eiro, kas ir par 11,1% jeb 273 tūkst. EUR mazāk nekā 2016. gadā.
  • Importa apjoms no Kolumbijas sasniedza 265 tūkst. eiro, kas ir par 24,4% jeb 52 tūkst. EUR vairāk nekā 2016. gadā.
  • Latvijai ar Kolumbiju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 1,92 milj.eiro apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kolumbiju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (67,14%); minerālie produkti (18,53%); dažādas rūpniecības preces (10,48%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Kolumbijas: minerālie produkti (57,97%); augu valsts produkti (26,22%); dažādas rūpniecības preces (8,95%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (5,38%).

Galvenās eksporta preces uz Kolumbiju sadalījumā pa preču veidiem 2017. gadā

TABULA1

Galvenās importa preces no Kolumbijas sadalījumā pa preču veidiem 2017. gadā

TABULA2

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)
Līdz 2017. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā netika reģistrēti Kolumbijas tiešo investīciju atlikumi, arī Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Kolumbijā netika reģistrēti.

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE

2006. gada 1. februārī tika parakstīts Saprašanās memorands starp Ārlietu ministrijām par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos.

ĪSA INFORMĀCIJA PAR KOLUMBIJU

Platība

1 138 910 km²

Iedzīvotāju skaits

47 698 524 (2017. gads)

Galvaspilsēta

Bogota

Valsts valoda

spāņu

Reliģija

Romas katoļu (90%)

Valsts iekārta

Demokrātiska Republika, neatkarīga kopš 1810. gada

Nacionālā svētku diena

Neatkarības diena - 20. jūlijs

Naudas vienība

Kolumbijas peso

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Eiropas Savienības – Kolumbijas attiecības:  http://eeas.europa.eu/colombia/index_en.htm

Kontakti

Informācija ceļotājiem:

Kopš 2008. gada 1. marta Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Kolumbijā tūrisma nolūkos līdz pat 180 dienām gadā.

Ceļojuma brīdinājumi:

http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celotajiem/celojumu-bridinajumi/bridinajumi/28355-kolumbijas-republika

Aplikācija „Ceļo droši: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/aplikacija-celo-drosi/

ĪSANFORMĀCIJA PAR KOLUMBIJU