Latvijas Republikas un Kolumbijas Republikas divpusējās attiecības

19.04.2016. 14:25

Latvijas un Kolumbijas (spāniski: República de Colombia) attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas, tomēr to padziļināšanos ir kavējis lielais ģeogrāfiskais attālums.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pievienojās Eiropas Savienības sadarbības dialogam ar Kolumbiju, kas notiek Eiropas Savienības un Andu kopienas dialoga ietvaros.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Kolumbija atzina Latvijas valsts neatkarību 1922. gada 8. jūlijā un Latvijas valsts atjaunošanu 1991. gada 6. septembrī. Kolumbija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā 1940. gadā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kolumbiju nodibinātas 1995. gada 19. jūlijā.

Pirmā Kolumbijas vēstniece Dorija Sančesa de Vetzela (Dory Sánchez de Wetzel) Latvijā bija akreditēta no 2003. gada 30. septembra līdz 2006. gada 3. augustam. No 2007. gada 4. septembra līdz 2011. gada augustam Latvijā bija akreditēts Kolumbijas vēstnieks Horhe Alberto Barantess Ujoa (Jorge Alberto Barrantes Ulloa) ar rezidenci Varšavā, Polijā. 2013. gada 30. aprīlī Latvijā akreditējās Kolumbijas vēstniece Latvijā Viktorija Gonzaleza - Ariza (Victoria Gonzalez Ariza).

Kopš 2006. gada Kolumbijā ir nozīmēta Latvijas goda konsule Marta Arango (Marta Cristina Arango Echavarria), bet 2005. gada 7. jūlijā tika atklāts Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā ar Goda konsulu Robertu Bindi.

Savstarpējās vizītes un tikšanās

2016. gada 8. aprīlī Rīgā notika Latvijas–Kolumbijas trešās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departamenta vadītājs - vēstnieks Rets Plēsums un Kolumbijas Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas vadītājs – Huans Giljermo Kastro Benetti (Juan Guillermo Castro Benetti)

2015.gada 11.jūnijs

Briselē, Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) samita laikā Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar Kolumbijas Republikas prezidentu Huanu Manuelu Santos (Juan Manuel Santos)

2015.gada 11.maijs

Rīgā notika Latvijas–Kolumbijas otrās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs - vēstnieks Einārs Semanis un Kolumbijas Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas vadītājs – vēstnieks Francisko Hosē Kojs Granadoss (Francisco Jose Coy Granados).

2013. gada 17. – 20.aprīlis

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis politisko konsultāciju ietvaros atradās vizītē Kolumbijā un tikās ar Kolumbijas ārlietu viceministri Moniku Lanzeta Mutis, Ārējās tirdzniecības viceministru Gabrielu Andre Duke Mildenbergu (Gabriel Andre Duque Mildenberg), Finanšu viceministri Karolinu Soto Lozadu (Carolina Soto Lozada), Kultūras viceministri Mariju Klaudiju Lopesu Sorano (María Claudia López Sorzano), Kolumbijas Kongresa senatori, Senāta otrās pastāvīgās konstitucionālās komisijas prezidenti Mirjamu Alisiju Paredes Agirri (Myriam Alicia Paredes Aguirre), kā arī Kolumbijas Satiksmes ministra vietnieku Havjēru Hernandesu (Javier Hernandez).

2013. gada 4. marts

Latviju apmeklēja Kolumbijas ārlietu viceministre Monika Lanzeta Mutis (Monica Lanzeta Mutis) un tikās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri I.Lībiņu – Egneri, Saeimas ārlietu komisijas vadītāju O. Kalniņu, Saeimas sadarbības grupas ar Kolumbiju vadītāju S. Potapkinu, ārlietu ministru E. Rinkēviču, valsts sekretāru A. Teikmani, Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāju J. Mažeiku.

2013.gada 27.janvāris

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Čīlē, Santjago, ES-CELAC samita ietvaros tikās ar Kolumbijas ārlietu vice-ministri Moniku Lanzetu (Monica Lanzetta Mutis).

2006. gada 31. janvāris un 1. februāris

Oficiālā vizītē Latvijā ieradās Kolumbijas Republikas ārlietu ministre Karolina Barko (Carolina Barco). Oficiālajā delegācijā ministri pavadīja Kolumbijas Republikas vēstniece Latvijā Dorija Sančesa de Vetcela (Dory Sánchez de Wetzel), Kolumbijas ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktors Hose Renato Salasars (Jose Renato Salazar), kā arī Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde. Šī bija pirmā augsta līmeņa tikšanās ar Kolumbijas valdības amatpersonu Latvijas vēsturē.

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2012. gada 30. janvārī Saeimā tika nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Kolumbijas parlamentu, grupa tika atjaunota 2014. gada 9. decembrī, grupas vadītājs ir Sergejs Potapkins (S).  

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2015. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. Krievija – 829 890 599 EUR jeb 8,71%

94. Kolumbija – 1 990 976 EUR jeb 0,02%

Imports:

  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

94. Kolumbija – 71 944 EUR jeb 0,00%

Latvijas un Kolumbijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. gada līdz 2015. gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

1 393 204

1 248 467

2007

1   000 962

1 890 685

2008

653   636

1 125 303

2009

733 730

64 436

2010

756 688

49 188

2011

787 282

144 759

2012

1 361 057

138 652

2013

1 479 186

172 390

2014

1   678 134

104   600

2015 1 990 976 71 944
  • 2015. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,06 MEUR (97. vieta), kas ir par 15,72% vairāk nekā 2014.gadā.
  • Eksporta apjoms uz Kolumbiju sasniedza 1,99 MEUR, kas ir par 18,64% jeb 312 tūkst. EUR mazāk nekā 2014. gadā. 
  • Importa apjoms no Kolumbijas sasniedza 71 tūkst. EUR, kas ir par 31,22% jeb 32 tūkst. EUR mazāk nekā 2014. gadā. 
  • Latvijai ar Kolumbiju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 1,91 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kolumbiju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (63,23%); minerālie produkti (16,60%); dažādas rūpniecības preces (15,73%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Kolumbijas: minerālie produkti (33,42%); koksne un tās izstrādājumi (24,63%); dažādas rūpniecības preces (19,47%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (8,54%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (6,73%).

Galvenās eksporta preces uz Kolumbiju sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars   no kopējā eksporta

Kopā

1 990 976

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Telefonu aparāti 70,62%

-            Daļas un piederumi 9,14%

-            Diski, kasetes, energoneatkarīgas datu uzglabāšanas ierīces   7,01%

-            Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika   augsnes sagatavošanai vai apstrādei 5,52%

-            Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas 5,06%

1 258   974

63.23%

Minerālie produkti

-            Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 100%

330   590

16.60%

Dažādas rūpniecības preces

-            Izstrādājumi saviesīgām spēlēm, galda vai istabas spēles 100%

313   206

15.73%

Galvenās importa preces no Kolumbijas sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

71 944

100%

Minerālie produkti

-            Minerālvielas, kas citur nav minētas un iekļautas 100%

24   045

33.42%

Koksne un tās izstrādājumi

-            Aglomerētas vai neaglomerētas kokogles 100%

17   719

24.63%

Dažādas rūpniecības preces

-            Izstrādājumi saviesīgām spēlēm, galda vai istabas spēles 100%

14   005

19.47%

Akmens, ģipša, cementa, stikla,   keramikas izstrādājumi

-            Neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla   100%

6   144

8.54%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 74,32%

-            Detaļas 20,81%

4   844

6.73%

Investīcijas(avots: Latvijas Banka)

Līdz 2015. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā netika reģistrēti Kolumbijas tiešo investīciju atlikumi, arī Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Kolumbijā netika reģistrēti.

.

 

ĪSA INFORMĀCIJA PAR KOLUMBIJU

Platība

1 138 910 km²

Iedzīvotāju skaits

46 245 297 (2014. gads)

Galvaspilsēta

Bogota

Valsts valoda

spāņu

Reliģija

Romas katoļu (90%)

Valsts iekārta

Demokrātiska Republika, neatkarīga kopš 1810. gada

Nacionālā svētku diena

Neatkarības diena - 20. jūlijs

Naudas vienība

Kolumbijas peso

 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

2014. gada oktobrī Kolumbijas goda konsuls Latvijā Roberts Binde Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pasniedzis slavenā kolumbiešu romānu un stāstu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa grāmatu krājumu. Šīs un citas Markesa grāmatas, tulkotas angļu valodā, tagad pieejamas arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētājiem.

Latvijas goda konsule Kolumbijā Marta Arango (Marta Arango) atzīmējot Latvijas Neatkarības 90. gada dienu 2008. gada 10. novembrī, Rosario universitātē Bogotā, kas ir otra vecākā universitāte Latīņamerikā, sniedza lekciju par Latvijas vēsturi, kultūru un cilvēkiem. Universitātes studenti un pasniedzēji izrādīja lielu ieinteresētību un uzdeva jautājumus par Latviju, tās vēsturi un kultūru.

2008. gada 27. martā viesnīcā Reval Latvija tika atklāta ceļojošā foto izstāde "Cita Amerika", kuru organizēja Latīņamerikas valstu goda konsuli Latvijā. Izstādē bija apskatāmas vairāk nekā 100 fotogrāfijas no Čīles, Brazīlijas, Ekvadoras, Kolumbijas, Meksikas un Urugvajas, kuras uzņēmuši gan pārstāvēto valstu fotogrāfi, gan arī Latvijas ceļotāji un fotogrāfi Latīņamerikā.

2008. gada martā Rīgas Jaunais Teātris piedalījās Teātra festivālā "XI Festival Iberoamericano de Teatro de Bogota", Bogotā, Kolumbija ar izrādi Garā dzīve.

2013. gada 6. novembrī Rīgā publisku lekciju lasīja izcilā rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa biogrāfs Dasso Saldivars (Dasso Saldívar). Lekciju organizēja Kolumbijas vēstniecība Polijā, Kolumbijas Goda konsulāts Latvijā, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Ibēristikas studiju katedra un LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēka.

 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

2004. gada 20. septembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks Kolumbijā tikās ar Kolumbijas universitātes studentiem un Austrumeiropas un Centrāleiropas pētniecības centra (East Central European Center) pētniekiem. Ministrs viesojās arī starptautiskajā studentu centrā International House, kurā viņš 90-to gadu beigās pavadīja vairāk nekā gadu pēcdoktorantūras studijās kā prestižās ASV Fulbraita stipendijas ieguvējs.

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

2006. gada 1. februārī tika parakstīts Saprašanās memorands starp ārlietu ministrijām par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos.

Eiropas Savienības – Kolumbijas attiecības: http://eeas.europa.eu/colombia/index_en.htm

Kontakti

Informācija ceļotājiem:

Kopš 2008. gada 1. marta Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Kolumbijā tūrisma nolūkos līdz pat 180 dienām gadā.

Ceļojumu brīdinājumi: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celodrosi/bridinajumi/kolumbija/#kolumbija

Aplikācija „Ceļo droši: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/aplikacija-celo-drosi/