Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējās attiecības

18.07.2017. 16:40

Latvija ar Baltkrieviju veido lietišķas, uz abu valstu iedzīvotāju interesēm balstītas attiecības, pamatojoties uz divpusējās sadarbības principiem un Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu. Starp valstīm notiek aktīva sadarbība ekonomikas, īpaši tranzīta, pārrobežu, kultūras, izglītības un zinātnes, robežas kontroles un pārvaldības, vides aizsardzības un citās jomās. Intensīvi attīstās sadarbība starp pašvaldībām un iedzīvotāju savstarpējie kontakti.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts, Latvijai ir svarīgi, lai Baltkrievija attīstītos kā demokrātiska, ekonomiski un sociāli stabila valsts, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un likuma vara.

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Baltkrievija Latvijas neatkarību atzina 1992. gada 22. janvārī, savukārt Latvija Baltkrievijas neatkarību atzina 1992. gada 8. janvārī. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika nodibinātas 1992. gada 7. aprīlī.

Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības Baltkrievijas Republikā:

  • vēstniecība Minskā (oficiāli atvērta 1993. gadā);

  • konsulāts Vitebskā (oficiāli atvērts 1994. gadā).

Kopš 2015. gada 5. oktobra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijā ir Mārtiņš Virsis

 

 Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Baltkrievijā:

No 1992 .gada

Pagaidu pilnvarotais lietvedis Agnis TOMASS

No 1993. gada

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jānis LOVNIKS

No 1997. gada

Pagaidu pilnvarotā lietvede Ingrīda LEVRENCE

No 2000. gada

Pagaidu pilnvarotais lietvedis Egons NEIMANIS

No 2004. gada

Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Maira MORA

No 2010.gada Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mihails POPKOVS

Baltkrievijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības Latvijas Republikā:

  • vēstniecība Rīgā (oficiāli atvērta 1994. gadā);
  • ģenerālkonsulāts Daugavpilī (oficiāli atvērts 1994. gadā).

Kopš 2013. gada decembra Baltkrievijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Marina Dolgopolova.   

 

PARAKSTĪTIE LĪGUMI

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Baltkrievijas:

Laiks

Amatpersona

2016. gada 5. decembris Baltkrievijas aizsardzības ministra A.Ravkova vizīte Latvijā
2016. gada 4.-5. decembris Baltkrievijas iekšlietu ministra I.Šuņeviča vizīte Latvijā, dalība Valsts policijas 98. gadadienas pasākumos
2016. gada 5. novembris Baltkrievijas premjerministra Andreja Kobjakova darba vizīte Latvijā, dalība 16+1 samitā īpašā viesa statusā
2016. gada 6.-7. jūlijs Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja darba vizīte Latvijā
2016. gada 15.-16. jūnijā Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieka Jurija Čebotara vizīte Rīgā, dalība Latvijas-Baltkrievijas Biznesa forumā
2016. gada 19.-20. maijs Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieces Aļonas Kupčinas vizīte Rīgā, dalība Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās
2016. gada 16.-19. maijs Baltkrievijas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valērija Gaidukēviča vizīte Latvijā
2016. gada 4.-5. februāris Baltkrievijas ārlietu ministra pirmā vietnieka Aleksandra Mihņēviča vizīte Rīgā, dalība Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās
2015. gada 10.-11. decembris Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas 11.sēde Daugavpilī
2015. gada 21.-22. maijs Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja vizīte Latvijā, dalība Rīgas samitā
2014. gada 5. - 6. augusts Baltkrievijas ārkārtas situāciju ministra Vladimira Vaščenko vizīte Latvijā
2014. gada 5. - 6. augusts Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministra Antona Sivaka vizīte Latvijā
2014. gada 27. - 28. februāris Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja darba vizīte Latvijā
2013. gada 5. - 7. septembris Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieces Jeļenas Kupčinas vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē 2013

2013. gada 13. - 15. marts

Baltkrievijas kultūras ministra  Borisa Svetlova vizīte Rīgā

2012. gada 5. - 9. decembris

„Belarus Expo” un investīciju forums Rīgā

2010. gada 23. – 24. septembris

Baltkrievijas premjerministra Sergeja Sidorska darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas ekonomikas forumā

2010. gada 23. augusts

Baltkrievijas ārlietu ministra Sergeja Martinova darba vizīte Latvijā

2009. gada 22. aprīlis

Baltkrievijas ārlietu ministra Sergeja Martinova darba vizīte Latvijā

2008. gada 12. novembris

Baltkrievijas premjerministra Sergeja Sidorska darba vizīte Latvijā

2007. gada 21. - 23. novembris

Baltkrievijas ārkārtas situāciju ministra Envara Barijeva vizīte Latvijā

2007. gada 8. - 10. oktobris

Baltkrievijas ekonomikas ministra Nikolaja Zaičenko vizīte Latvijā dalībai Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 3. sēdē

2006. gada 13. - 14. decembris

Baltkrievijas ekonomikas ministra Nikolaja Zaičenko vizīte Latvijā, lai atklātu un piedalītos Baltkrievijas Republikas nacionālo izstādi Latvijā „Belarus Expo”

2000. gada janvārī

Baltkrievijas ekonomikas ministra Vladimira Šimova vizīte Latvijā

No Latvijas:

Laiks

Amatpersona

2016. gada 10.-11. novembris Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizīte Baltkrievijā
2016. gada 4.-6. oktobris Latvijas satiksmes ministra Ulda Auguļa vizīte Minskā, dalība Starptautiskajā transporta nedēļā
2016. gada 26.-28. septembris Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča vizīte Minskā, dalība Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās
2016. gada 9.-10. jūnijs Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte Minskā
2016. gada 13.-15. aprīlis Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizīte Minskā
2015.gada 13.-15. decembrī Saeimas Ārlietu Komisijas priekšsēdētāja O.Kalniņa un Eiropas lietu Komisijas priekšsēdētājas L. Čigānes vizīte Minskā
2015. gada 20.-23. oktobrī Veselības ministra Gunta Belēviča vizīte Baltkrievijā, dalība Pasaules Veselības organizācijas rīkotā Eiropas reģiona ministru līmeņa konferencē par veselību visas dzīves garumā
2015. gada 19.-21. oktobrī Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizīte Baltkrievijā, Latvijas dienu Baltkrievijā „Taste Latvia” ietvaros
2015. gada 5.-8. oktobrī Satiksmes ministra Anrija Matīsa vizīte Baltkrievijā, dalība Starptautiskajā transporta nedēļā
2015. gada 19.-21. maijs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda darba vizīte Baltkrievijā
2015. gada 7.-10.aprīlis Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova darba vizīte Minskā
2015. gada 4.-5. martā Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska darba vizīte Baltkrievijā
2015. gada 19.-20. februāris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Baltkrievijā
2014. gada 10. decembris Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas 10.sēde Minskā
2014. gada 6 - 9. oktobris Satiksmes ministra Anrija Matīsa dalība Baltkrievijas transporta nedēļā Minskā
2014. gada 10. septembris Satiksmes ministra Anrija Matīsa darba vizīte Baltkrievijā, Polockā
2014. gada 1. - 3. septembris Zemkopības ministra Jāņa Dūklava darba vizīte Baltkrievijā
2014. gada 3. - 5. jūnijs Zemkopības ministra Jāņa Dūklava darba vizīte Baltkrievijā
2013. gada 10. - 11.oktobris Satiksmes ministra Anrija Matīsa darba vizīte Baltkrievijā, dalība Starptautiskajā dzelzceļa biznesa forumā „Stratēģiskā partnerība 1520: Centrālā un Austrumeiropa”

2013. gada 10. aprīlis

Ārlietu ministra Edgara Rinkeviča darba vizīte Vitebskā, Baltkrievijā

2011. gada 16. - 19 februāris

Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka un Brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika vizīte Baltkrievijā

2010. gada 27. - 28. augusts

Vides ministra Raimonda Vējoņa darba vizīte Baltkrievijā

2010. gada 8. - 9. jūlijs

Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darba vizīte Baltkrievijā

2010. gada 19. maijs

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda darba vizīte Baltkrievijā

2010. gada 5. maijs

Vides ministra Raimonda Vējoņa darba vizīte Baltkrievijā

2009. gada 3. novembris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Baltkrievijā

2009. gada 18. - 19. februāris

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte Baltkrievijā

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Ņemot vērā Latvijas un Baltkrievijas ģeogrāfisko tuvumu un vēsturiskās saites, ekonomiskā sadarbība ieņem prioritāru vietu abu valstu attiecībās. Īpaši nozīmīga ir sadarbība tranzīta sektorā. Tradicionāli preces no Baltkrievijas veido 20% no Latvijas kopējā tranzīta apjoma. Baltkrievijas izcelsmes preču tranzītu caur Latviju galvenokārt veido nafta un naftas produkti, kā arī ķīmiskās rūpniecības preces. Nozīmīga sektora sastāvdaļa ir konteinervilciena ZUBR pārvadājumi, kas tika uzsākti 2009. gadā. Projekta dalībnieces ir Baltkrievija, Igaunija, Latvija, Moldova un Ukraina. 

Efektīvs instruments ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kā arī citu nozaru sadarbības attīstībai ir 2004. gadā dibinātā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos, kura tiekas reizi gadā. Pēdējā SVK sēde notika 2017. gada 25. janvārī Minskā.

Tāpat ar ekonomisko sakaru veicināšanu nodarbojas:

  • Latvijas-Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome (dibināta 2008. gadā). Padomes līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses ir VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs E.Bērziņš, no Baltkrievijas puses – Biznesa skolas IPM direktoru padomes priekšsēdētājs un profesors D. Dičkovskis.
  • Latvijas vēstniecības Minskā Biznesa klubs Baltkrievijā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem (dibināts 2009. gadā).

Regulāri tiek organizēti pasākumi ekonomiskās sadarbības veicināšanai.  2016. gada 16. septembrī Rīgā notika Latvijas-Baltkrievijas Biznesa forums, kuru no Latvijas puses atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs J.Stinka, no Baltkrievijas puses - ekonomikas ministra vietnieks J.Čebotars. 2016. gada 10.-11. novembrī jau otro reizi norisinājās Latvijas dienas Baltkrievijā Taste Latvia, kuras atklāja Latvijas ekonomikas ministrs A.Ašeradens. Pirmās Latvijas dienas Baltkrievijā notika 2015. gada 19.-21. oktobrī.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (Centrālās Statistikas pārvaldes dati)

Eksports: Imports:
1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% 1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45% 2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

….

19. Baltkrievija – 106 753 238 EUR jeb 1,11%

 

16. Baltkrievija – 191 701 896 jeb 1,72%
  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 298,45 milj. EUR (16. vieta) un tas ir samazinājies par 33,75% salīdzinoši ar 2015. gadu.
  • Eksporta apjoms uz Baltkrieviju sasniedza 106,75 milj. EUR, kas ir par 29,27% jeb 44,16 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 

  • Importa apjoms no Baltkrievijas sasniedza 191,70 milj. EUR, kas ir par 36,00% jeb 107,83 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 

  • Latvijai ar Baltkrieviju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 84,95 milj. EUR apmērā.

  • Latvijas galvenās eksporta preču grupas noteiktajā periodā bija mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (automātiskās datu apstrādes iekārtas, magnētiskie vai optiskie lasītāji); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (medikamenti); pārtikas rūpniecības produkti (alkohols); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (valkātas drēbes, apakšveļa, trikotāža); optiskās ierīces un aparāti (medicīnas, instrumenti un ierīces, protēzes); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (plastmasas plātnes).

  • Latvijas galvenās importa preču grupas no Baltkrievijas bija koksne un tās izstrādājumi (kokmateriāli), minerālie produkti (naftas eļļas); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (mēslošanas līdzekļi) un metāli un to izstrādājumi (rafinēts varš un vara sakausējumi).

Galvenās eksporta preces uz Baltkrieviju sadalījumā pa preču veidiem

2016. gadā, EUR (CSP dati)

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 106 753 238 100%

Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas

-        Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki - 14.87%

-        Centrālapkures katli - 12.37%

-        Elektroniskās integrālās shēmas – 9,76%

-        Daļas un piederumi – 6,39%

-        Darbgaldi koka, korķa, kaula, cietā kaučuka, cietu plastmasu un tamlīdzīgu cietu materiālu apstrādei – 5.66%

21 262 250 19.92%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Medikamenti - 64.90%

19 927 135 18.67%

Pārtikas rūpniecības produkti

-        Nedenaturēts etilspirts - 42.27%

-        Svaigu vīnogu vīns - 15.38%

-        Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā - 10.66%

-        Pārtikas izstrādājumi – 8.07%

-        Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni - 6.36%

16 089 862 15.07%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-        Valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi - 17.91%

-        Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas - 16.94%

-        Trikotāžas drānas, platākas par 30 cm - 12.54%

-        Trikotāžas drānas, ne platākas par 30 cm - 8.88%

-        Šauri austi audumi - 8.80%

-        Sieviešu vai meiteņu kombinē - 7.21%

-        Drānas šķēradījumā - 6.05%

13 012 158 12.19%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos), pulksteņi, mūzikas instrumenti

-        Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti - 49.68%

-        Ortopēdiskie piederumi - 31.04%

-        Aparatūra, kurā izmanto rentgenstarojumu - 6.02%

11 087 752 10.39%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

-        Citādas plastmasas plātnes - 25.28%

-        Etilēna polimēri pirmformās - 18.83%

-        Propilēna vai citu olefīnu polimēri pirmformās - 13.02%

-        Poliacetāli, citādi poliēteri un epoksīdsveķi pirmformās - 6.75%

-        Amīnsveķi, fenolsveķi un poliuretāni pirmformās - 5.07%

9 736 678 9.12%

Galvenās importa preces uz Baltkrieviju sadalījumā pa preču veidiem

2016. gadā, EUR (CSP dati)

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 191 701 896 100%

Koksne un tās izstrādājumi

-        Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli - 39.46%

-        Neapstrādāti kokmateriāli - 18.48%

-        Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi - 17.83%

-        Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā - 12.24%

-        Kokskaidu plātnes - 6.33%

73 940 302 38.57%

Minerālie produkti

-        Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas  - 91.92%

52 072 040 27.16%

Metāli un to izstrādājumi

-        Rafinēts varš un vara sakausējumi - 30.66%

-        Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi - 20.64%

-        Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples - 13.06%

-        Neapstrādāts alumīnijs - 9.45%

13 812 236 7.21%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-        Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi - 59.76%

-        Savienojumi, kas satur nitrila funkcionālo grupu - 10.03%

-        Virsmas apstrādes vielas - 7.26%

-        Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 5.16%

12 980 468 6.77%

Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

  • 2016.gadā kopējais pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza 56,21 milj. EUR.

  • Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Baltkrieviju sasniedza 31,10 milj. EUR.

  • Latvijas pakalpojumu importa apjoms no Baltkrievijas sasniedza 25,11 milj. EUR.

  • Latvijai ar Baltkrieviju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 5,99 milj. EUR apmērā.

Investīcijas (Latvijas Bankas dati)

  • 2016.gada beigās Baltkrievijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 93,18 milj. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Baltkrievijā šī paša perioda beigās veidoja 62,33 milj. EUR.

 


SADARBĪBA KULTŪRĀ

Latviju un Baltkrieviju kā kaimiņvalstis saista kopīga vēsture un seni kultūras sakari. Baltkrievijā ir dzimuši, mācījušies un dzīvojuši vairāki ievērojami Latvijas kultūras darbinieki, tai skaitā rakstnieki Veronika Janelsiņa un Eduards Salenieks, filologs Pēteris Ķiķauka, pulkvedis Fridrihs Briedis, rakstnieks Viktors Eglītis. Vitebskā ir apglabāta Raiņa māte Dārta Pliekšāne.

Savukārt Latvijā ir dzimis baltkrievu rakstnieks, piedzīvojumu un zinātniskās fantastikas žanra aizsācējs baltkrievu literatūrā Janka Mavrs. Šodien Latvijā plaši pazīstams ir baltkrievu mākslinieks Vjačka Ceļešs.

Īpašu vietu Latvijas un baltkrievu attiecībās ieņem Rainis. Būdams parlamentārietis un izglītības ministrs, Rainis uzskatīja, ka baltkrieviem Latvijā ir jādod iespēja attīstīt savu kultūru un valodu. 1921. gadā ar Raiņa atbalstu Latvijā tika izveidota Baltkrievu izglītības pārvalde un tuvāko gadu laikā tika atvērtas 23 baltkrievu skolas, nodibināta kultūras un izglītības biedrība „Tēvija”, atvērts teātris un izdotas avīzes. 1926. gada novembrī Rainis apmeklēja Baltkrieviju, lai pēc Baltkrievu Kultūras institūta uzaicinājuma piedalītos baltkrievu pareizrakstības apstiprināšanai veltītā konferencē Minskā. Šeit Rainis iepazinās ar baltkrievu dzejnieku Janku Kupalu. Brauciena laikā Rainis viesojās arī Vitebskā, kur piedalījās Otrā Baltkrievijas Valsts teātra atklāšanā.

Mūsdienās Latvijas un Baltkrievijas sadarbība kultūras jomā tiek īstenota, pamatojoties uz Latvijas Kultūras ministrijas un Baltkrievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā un mākslā (noslēgta 2002. gadā). Lai paplašinātu un dažādotu sadarbības virzienus, starp Kultūras ministrijām tiek slēgtas sadarbības programmas. Latvijas kultūras ministres D.Melbārdes vizītes Minskā laikā 2016. gada 9.-10. jūnijā tika parakstīta sadarbības programma 2016.-2018. g.

Līdz šim galvenie kultūras sadarbības virzieni ir: Latvijas teātru dalība starptautiskos teātru festivālos Baltkrievijā („Slavjanskij bazar” Vitebskā, TEART Minskā, „M@rt kontakt” Mogiļevā); Latvijas mākslinieku izstādes Baltkrievijā, sadarbība starp muzejiem un bibliotēkām. Cieša sadarbība ir izveidojusies starp abu valstu Nacionālajām bibliotēkām. 2015. gada 30. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā viesojās Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas direktors R.Motuļskis. Savukārt 2015. gada 19. novembrī Minsku apmeklēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Dr. Andris Vilks, kurš piedalījās seminārā “Terra Mariana.1186-1888” Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā.

Īpaši jāatzīmē ciešā sadarbība starp Latvijas Memoriālo muzeju apvienību un Jankas Kupalas muzeju Minskā. Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienu, 2015. gada jūnijā Jankas Kupalas muzejā tika eksponēta dzejniekiem veltīta izstāde „Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”. Septembrī izstāde bija skatāma arī Vitebskā. 2013. gada septembrī Raiņa un Aspazijas muzejā notika izstāde par Janku Kupalu „Savā sirdī ieskaties”, savukārt 2013. gada 15. novembrī Jankas Kupalas muzejā tika atklāta izstāde par Raini „Es sīku meldiņu jums atnesu…Rainis un baltkrievu kultūra”. 

Kultūras sakaru veicināšanā aktīvi strādā gan Latvijas vēstniecība Minskā, gan konsulāts Vitebskā, organizējot izstādes, koncertus, māksliniecisko un pašdarbības kolektīvu apmaiņas vizītes. Vitebskas Medicīnas Universitāte un LU Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbojās projektā «Латышы и белорусы: вместе сквозь века» ietvaros, kā rezultātā ir tapuši pētījumi «Переселение латышских крестьян в Витебскую, Могилевскую и Минскую губернии во второй половине 19 века», «Помещики как организаторы переселения латышских крестьян в Минскую и Могилевскую губернии в 60-70ых годах 19 века» un «Консульство и консулы Латвии в Витебске», kas tika izdoti 2015.gada februārī par godu Latvijas konsulāta Vitebskā 90. gadadienai.

Nozīmīga vieta Latvijas un Baltkrievijas kultūras sakaru veidošanā ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta profesores Ilgas Apines pētījumam "Baltkrievi Latvijā" (1995.) un Mirdzas Ābolas sagatavotajai baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcai (2010).

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ

Sadarbība izglītībā tiek īstenota, pamatojoties uz Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Baltkrievijas Republikas Izglītības ministrijas līguma par sadarbību izglītībā un zinātnē (parakstīts 2004.g.).

Latvijas un Baltkrievijas Izglītības ministriju darbinieki un nozares speciālisti regulāri piedalās otrā valstī rīkotās konferencēs un semināros. Baltkrievijas speciālisti ir piedalījušies Latvijas organizētajā UNESCO reģionālajā konferencē par iekļaujošo izglītību, Eiropas pieaugušo izglītības apvienības konferencē, starptautiskā konferencē par Boloņas procesa ieviešanu un augstākās izglītības politikas veidošanu, Eiropas Padomes rīkotajos reģionālajos semināros un mācību vizītēs.

Latvijas augstskolas, tai skaitā LU, RTU, Daugavpils Universitāte, Baltijas starptautiskā akadēmija ir noslēgušas sadarbības līgumus ar vairākām Baltkrievijas augstskolām par studentu un pasniedzēju apmaiņu.

Baltkrievijas pārstāvji piedalās Ārlietu ministrijas un Rīgas Juridiskās augstskolas organizētajā mācību programmā Eiropas tiesībās un ekonomikā.

2016./2017. ak.g. Latvijas augstskolās mācās 141 students no Baltkrievijas. (lielākais studentu skaits ir Rīgas Ekonomikas augstskolā 35, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 30, Transporta un sakaru institūtā 16). 2015./2016. ak.g. Latvijas augstskolās mācījās 190 Baltkrievijas studenti, 2014./2015.ak.g. 205 studenti; 2013./2014.ak.g. 170 studenti.  

SADARBĪBA ZINĀTNĒ UN TEHNIKĀ

Latvijas un Baltkrievijas sadarbības programma zinātnē un tehnikā tiek īstenota, balstoties uz  Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līguma (parakstīts 2004.gadā) un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Baltkrievijas Republikas Valsts zinātnes un tehnoloģiju komitejas nolīguma par sadarbību zinātnē un tehnikā (parakstīts 2006.gadā).  

Sadarbības ietvaros tiek īstenoti kopēji zinātniski pētnieciskie projekti; notiek zinātnieku un speciālistu apmaiņas vizītes, kopīgi semināri, konferences un izstādes; tiek rīkotas konsultācijas par abu valstu zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas veidošanas un īstenošanas jautājumiem.

2014.-2015.g. Latvijas-Baltkrievijas zinātniski tehnisko sadarbības projektu programmā tika īstenoti 6 projekti ar kopējo finansējumu 256 552 EUR. Ir notikuši divi Latvijas-Baltkrievijas zinātnes un inovāciju forumi. 2014. gada 24. aprīlī Latvijā viesojās Baltkrievijas Valsts Zinātnes un tehnoloģiju komitejas priekšsēdētājs A.Šumiļins, kurš tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru A.Geižānu, Zinātņu akadēmijas prezidentu O.Spārīti, apmeklēja vairākus pētnieciskos institūtus, Rīgas Stradiņa universitāti un uzņēmumu „Grindex”. Vizītes laikā tika apspriesta turpmākā sadarbība biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju, IT un citās jomās, kā arī studentu apmācībā.  

 

SADARBĪBA ROBEŽU KONTROLĒ UN PĀRVALDĪBĀ

Ņemot vērā, ka Latvija un Baltkrievija ir robežvalstis, aktīva sadarbība notiek robežu kontroles un pārvaldības jomā. Starp abu valstu robežsardzēm notiek regulāras tikšanās, konsultācijas un kopējas mācības. 2014. gada 4. februārī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu, darbu ir uzsākusi līguma ietvaros izveidotā Latvijas-Baltkrievijas kopējā komisija robežjautājumos.

Lai veiktu saskaņotu robežšķērsošanas punktu attīstību, 2014. gadā tika izveidota SVK apakškomisija Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas punktu darbības un saskaņotas attīstības jautājumos, kuras pirmā sēde notika 2016. gada 27. jūnijā Vitebskā.

 

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

Latvijas un Baltkrievijas pierobežas rajoni aktīvi sadarbojas Eiropas Kaimiņu politikas Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kura tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) līdzekļiem.

2007.-2013.g.  programmas ietvaros ar Latvijas līdzdalību tika īstenoti 29 projekti vides aizsardzības, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, tūrisma infrastruktūras attīstības, sociālo un kultūras tīklu stiprināšanas, robežapsardzības stiprināšanas un robežšķērsošanas uzlabošanas jomās. Drīzumā plānots uzsākt jaunās Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam īstenošanu. Kopš 1998. gada veiksmīgi darbojas Eiroreģions „Ezeru zeme”.  

MUNICIPĀLĀ SADARBĪBA

Aktīva sadarbība notiek starp Latvijas un Baltkrievijas pašvaldībām. Ir notikuši trīs Latvijas un Baltkrievijas pašvaldību forumi: 2015. gada 16.-17. aprīlī Oršā, Baltkrievijā, 2013. gada 17.-18. maijā Daugavpilī un 2012. gada 29.-31. martā Novopolockā, Baltkrievijā. Forumos tika apspriestas sadarbības iespējas ekonomikas, tūrisma, vides aizsardzības, sporta un kultūras jomās. 2014. gada 9.-10. oktobrī ar plašu biznesa un kultūras programmu norisinājās Minskas dienas Rīgā, savukārt 2016. gada 19.-21. maijā notika Rīgas dienas Minskā. Ir izveidoti vairāk nekā 60 Latvijas-Baltkrievijas pašvaldību sadarbības pāri.

2016. gada 10.-15. aprīlī Latviju apmeklēja Baltkrievijas reģionu pārstāvju delegācija, lai iepazītos ar Latvijas reģionālo attīstību un pašvaldību darbu. 2014. gada 15.-19. septembrī Latvijas pašvaldībās (Daugavpils pilsētas, Daugavpils novada, Preiļu novada, Jelgavas un Jūrmalas) viesojās Baltkrievijas delegācija, lai iepazītos ar Latvijas pašvaldību pieredzi iedzīvotāju iesaistīšanā, pieredzi sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar vietējo iniciatīvu grupu darbību Latvijā.

 PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Attīstās kontakti starp Latvijas un Baltkrievijas parlamentiem. Par nozīmīgu soli starpparlamentu attiecībās uzskatāma Saeimas Ārlietu Komisijas priekšsēdētāja O.Kalniņa un Eiropas lietu Komisijas priekšsēdētājas L. Čigānes vizīte Minskā 2015. gada 13.-15. decembrī. Lai turpinātu uzsākto dialogu, 2016. gada 16.-19. maijā Latvijā viesojās Baltkrievijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs V.Gaidukēvičs un viņa vietnieks V.Rusaks. 2016. gada 26. oktobrī Ženēvā Starpparlamentu Savienības asamblejas laikā Saeimas priekšsēdētājas biedrs G.Daudze tikās ar Baltkrievijas parlamenta vicespīkeri M.Ščotkinu. Abos parlamentos darbojas deputātu grupas sadarbībai ar otras valsts parlamentu. 12.Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu 27 cilvēku sastāvā, tās vadītājs ir Artūrs Rubiks (Saskaņa). Starp deputātu sadarbības grupām notiek samērā regulāra vizīšu apmaiņa. Kā pēdējās var minēt Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu delegācijas vizīti Minskā 2016. gada 16.-17. jūnijā un Baltkrievijas parlamenta Deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu delegācijas vizīti Latvijā 2014. gada 15.-18. jūnijā.

 

 

CILVĒKU SAVSTARPĒJIE KONTAKTI

Starp Latviju un Baltkrieviju notiek aktīvi cilvēku savstarpējie kontakti, par ko liecina izsniegto Šengenas vīzu skaits. 2016. gadā Latvijas vēstniecība Minskā un konsulāts Vitebskā izsniedza nepilnus 50 000 vīzas. Lai Baltkrievijas iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu servisu, 2015. gada februārī Minskā un Vitebskā tika atvērti Vīzu centri vīzu pieteikumu pieņemšanai. 

Savstarpēju ceļošanu veicina arī 2010. gadā noslēgtais Latvijas-Baltkrievijas līgums par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. 2016. gadā Latvijas konsulāts Vitebskā izsniedza gandrīz 1000 pierobežas satiksmes atļaujas.

 

BALTKRIEVU KOPIENA LATVIJĀ

Baltkrievu kopiena ir otra lielākā etniskā minoritāte Latvijā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2016. gada 1. jūlija statistikas datiem Latvijā dzīvo 69960 baltkrievi (29 682 Latvijas pilsoņi, 33934 nepilsoņi, 11 bezvalstnieki, 2 ar Latvijas alternatīvo statusu, 6331 pārējie). Lielākās kopienas dzīvo Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Krāslavā, Jēkabpilī. Latvijā darbojas 14 baltkrievu kultūras biedrības, kopš 1994. gada Rīgā strādā Baltkrievu pamatskola, kurā mācību priekšmetus skolēni apgūst latviešu valodā un bilingvāli-latviešu un baltkrievu valodā. Kopš 2013. gada februāra Rīgā pie LU Akadēmiskās bibliotēkas darbojas Baltkrievijas Informācijas centrs. 2015. gada maijā tika atvērta Informācijas centra filiāle Daugavpilī.

 

INTERNETA MĀJASLAPAS

Baltkrievijas prezidenta kanceleja: www.president.gov.by

Baltkrievijas Nacionālās Asamblejas (parlamenta) Republikas Padome (augšpalāta): http://www.sovrep.gov.by/

Baltkrievijas Nacionālās Asamblejas (parlamenta) Pārstāvju Palāta (apakšpalāta): http://house.gov.by/

Baltkrievijas valdība: http://www.belarus.by

Baltkrievijas Ārlietu ministrija: www.mfa.gov.by