Latvijas Republikas un Austrijas Republikas divpusējās attiecības

06.11.2017. 13:17

Latvijai un Austrijai ir tradicionāli laba, daudzpusīga sadarbība, kā arī savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Aktīva sadarbība notiek ar Austrijas federālajām zemēm gan ekonomikas, gan kultūras, izglītības un zinātnes jomā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Austrija atzina Latvijas valsti de iure un nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1921.gada 17.februārī. 1991.gada 28.augustā Austrija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 1992.gada 19.janvārī tika atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības.

1997.gada 31.oktobrī toreizējais Austrijas ārlietu ministrs Dr.Volfgangs Šisels (Dr.Wolfgang Schüssel) atklāja Austrijas vēstniecību Rīgā. Kopš 2017.gada 16.janvāra Austrijas vēstniecības pagaidu pilnvarotā lietvede Latvijā ir Ingrīda Valentini – Vanka (Ingrid Valentini – Wanka).

Latvijas vēstniecība Austrijā tika atvērta 1992.gada rudenī. Par pagaidu pilnvaroto lietvedi tika nozīmēts Andris Ķesteris.

Latvijas vēstnieki Austrijā

Veronika Erte (kopš 2017. gada)

Edgars Skuja (2013. - 2017.)

Indulis Bērziņš (2009.- 2013.)

Aivars Groza (2006. - 2009)

Elita Kuzma (2001. – 2005.)

Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.) 

Egils Levits (1994.-1995.)

Latvijai ir četri goda konsuli Austrijā - goda konsuls Dr.Karls Vindings (Dr.Karl Winding) Zalcburgā (kopš 1997. gada), Mag. Tino F. Pelcers (Mag.Tino F. Pölzer) Grācā, Štīrijā (kopš 2002. gada) un Dr. Martins Šoisvols (Dr. Martin Schoiswohl) Lincā, Augšaustrijā (kopš 2008. gada), Volfgangs Latahers (Dr. Wolfgang Lattacher) Karintijā (kopš 2012. gada). 

Austrijas goda konsuls Latvijā kopš 2016.gada 1. decembra ir Bernhards Lēvs (Bernhard Löw).

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2014.gada 3. decembrī nodibināta Latvijas Saeimā Deputātu grupa sadarbībai ar Austrijas parlamentu,  priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), sastāvā 13 deputāti.

Austrijas parlamenta bilaterālā parlamentārā grupa “Austrija-Baltijas valstis” sastāv no Nacionālās padomes 10 deputātiem un Federālās padomes (federālo zemju pārstāvniecība) 4 pārstāvjiem. Grupas priekšsēdētāja ir Elizabete Grosmane (Elisabeth Grossmann).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros Valsts prezidenti:

2015. gada 8.-9. aprīlī Latvijas prezidenta A. Bērziņa oficiālā vizīte Austrijā

2014. gada 1. - 2. jūlijs

Austrijas prezidenta dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) oficiālā vizīte Latvijā, līdzdalība izstādes „Grāmata 1514” atklāšanā.

2012. gada 11. februāris

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa divpusējā tikšanās ar Austrijas Federālo prezidentu Dr. Haincu Fišeru (Dr. Heinz Fischer) 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros Helsinkos.

2008. gada 29. - 30. aprīlis

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Austrijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Austrijas Federālo prezidentu Dr. Haincu Fišeru (Dr. Heinz Fischer)]

2007. gada 10. - 11. aprīlis

Austrijas Federālā prezidenta Dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) vizīte Latvijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu.]

2006. gada 22. - 24. jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu prēmijas saņemšana]

2006. gada 28. janvāris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Austrijā.

2004. gada 10. jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība bijušā Austrijas prezidenta Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) valsts bērēs Austrijā.

2003. gada 9.-12. jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga oficiālā vizīte Austrijā.

2002. gada 26.-28. jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā. [Dalība "Baltijas sarunās" Zalcburgā – Baltijas valstu un Austrijas prezidentu tikšanās un divpusējā tikšanās ar Portugāles prezidentu]

2002. gada 23.-24. aprīlis

Austrijas Republikas federālā prezidenta Dr. Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) oficiālā darba vizīte Latvijā.

2001. gada 1. - 3. jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Dalība Eiropas Ekonomikas samitā Zalcburgā]

2001. gada 17. - 19. jūnijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība konferencē Sustaining Democracy in the Modern World .Zalcburgā, Austrijā

Parlamenta priekšsēdētāji

2014. gada 19. maijā Štīrijas Landtāga prezidenta Franca Majcena kunga oficiālā vizīte Latvijā.
2012. gada 10. - 12. jūnijs Latvijas Republikas  Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā vizīte Austrijā.

2002. gada 10. - 11. jūnijs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Austrijā.

2001. gada 29. - 30. oktobris

Austrijas Nacionālās padomes prezidenta Dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) oficiālā vizīte Latvijā.

Ministru prezidenti

2013. gada 16. janvāris

Latvijas Ministru prezidenta V. Dombrovska divpuspēja tikšanās ar Austrijas federālo kancleru V. Faimanu (Werner Faymann)

2003. gada 1. decembris

Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās ar Austrijas federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Vīnē, Austrijā [Zalcburgas Ekonomikas foruma ietvaros]

2001. gada 10. maijs

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Vīnē, Austrijā.

2000.gada 28. - 30. jūnijs

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa dalība Zalcburgas Ekonomikas forumā Austrijā.

1999. gada 30. jūnijs - 2. jūlijs

Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana dalība Zalcburgas Ekonomikas forumā Austrijā.

1992. gada 25. - 27. jūnijs

Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Austrijā.

Ārlietu ministri:

2015. gada 8. aprīlī Latvijas ārlietu ministra E. Rinkēviča divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru S.Kurcu Vīnē
2011. gada 18. maijā Latvijas ārlietu ministra Ģ.V. Kristovska darba vizīte Vīnē, tikšanās ar Austrijas ārlietu ministru M. Špindelegeru

2009. gada 25. augustā

Austrijas ārlietu ministra Mihaela Špindelegera darba vizīte Latvijā. Tikšanās ar valsts prezidentu V. Zatleru, ārlietu ministru M. Riekstiņu.

2007. gada 12. marts

Latvijas ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Austrijā. Divpusējā tikšanās ar Austrijas ārlietu ministri Dr. Urzulu Plasniku (Dr. Ursula Plassnik).

2005. gada 6. decembris

Latvijas ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Austrijā.

2004. gada 19. janvāris

Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Austrijā.

2002. gada 16. - 17. septembris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Eiropas Ekonomikas forumā Zalcburgā, Austrijā.

2001. gada 25. - 27. novembris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība konferencē "Baltijas valstis, Austrija un ES paplašināšanās" Vīnē, Austrijā.

2001. gada 3. - 4. aprīlis

Austrijas ārlietu ministres Dr. Benitas Ferero-Valdneres (Benita Ferrero-Waldner) oficiālā vizīte Latvijā.

1999. gada 3. - 4. maijs

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Austrijā.

1997. gada 31. oktobrī

Austrijas vicekanclera un ārlietu ministra Dr. Volfganga Šisela (Dr. Wolfgang Schüssel) oficiālā vizīte Latvijā.

2009. gada 25. augustā

Austrijas ārlietu ministra Mihaela Špindelegera darba vizīte Latvijā

 

 SADARBĪBA EKONOMIKĀ 

Latvijas ekonomiskās intereses Austrijā pārstāv Latvijas vēstniecība Vīnē. Austrijas ekonomiskās intereses Latvijā pārstāv gan Austrijas vēstniecība Rīgā, kas atrodas Austrijas Ārējās Tirdzniecības kameras pārstāvniecības telpās. Latvijas - Austrijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākumi galvenokārt tiek organizēti ar vēstniecības starpniecību.

Perspektīvākās rūpniecības nozares sadarbībā ar Austriju - mašīnbūve, metālapstrāde, elektronika, elektrotehnika, plastmasas, koksne un tās izstrādājumi, biotehnoloģijas, farmācija, jaunās tehnoloģijas un inovācijas.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

24. Austrija – 37 694 527 EUR jeb 0,39%

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija –1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

23. Austrija – 108 663 526 EUR jeb 0,98%

 

Austrija preces

  • 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 146,35 milj. EUR (25. vieta), kas ir par 21,32% mazāk nekā 2015.gadā.
  • Eksporta apjoms uz Austriju sasniedza 37,69 milj. EUR, kas ir par 22,68% jeb 11,06 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 
  • Importa apjoms no Austrijas sasniedza 108,66 milj. EUR, kas ir par 20,83% jeb 28,6 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 
  • Latvijai ar Austriju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 70,97 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Austriju: koksne un tās izstrādājumi (30,20%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (20,32%); optiskās ierīces un aparāti (13,74%), metāli un to izstrādājumi (7,59%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Austrijas: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (27,95%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (18,15%); transporta līdzekļi (9,99%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (7,21%).

Eksporta preces uz Austriju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 37 694 527 100%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 54,26%

-          Saplāksnis, finierētas plātnes 22,04%

-          Koka lādes, kastes, redeļkastes 12,86%

-          Malka apaļkoku 6,28%

11 384 475 30.20%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 63,87%

-          Iespiedmašīnas, izmantojot plates, cilindrus 8,95%

7 660 297 20.32%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas 82,20%

-          Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti 5,75%

5 180 091 13.74%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs atkritumi un lūžņi 67,49%

-          Alumīnija atgriezumi un lūžņi 6,37%

-          Ferosakausējumi 6,31%

2 862 233 7.59%

Minerālie produkti

-          Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 96,49%

2 233 466 5.93%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas 61,67%

-          Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu (ieskaitot galda tenisu), brīvā dabā spēlējamo spēļu rīki un inventārs 25,19%

-          Izstrādājumi saviesīgām spēlēm 7,80%

2 069 006 5.49%
 Importa preces no Austrijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā
Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 108 663 526 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 52,52%

-          Fenoli 25,19%

-          Cilvēka asinis 9,13%

30 375 971 27.95%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 16,97%

-          Centrālapkures katli 9,27%

-          Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika 7,35%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 6,52%

-          Mašīnas lauksaimniecības kultūru novākšanai vai kulšanai 5,67%

19 718 265 18.15%

Transporta līdzekļi

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 31,31%

-          Speciālie mehāniskie transportlīdzekļi 19,73%

-          Traktori 18,31%

-          Motocikli 13,99%

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai 7,59%

10 854 046 9.99%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei 66,68%

-          Mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi 10,65%

-          Rokas pulksteņi 8,03%

7 830 484 7.21%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Kakao pasta 26,18%

-          Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus 24,71%

-          Augļu sulas 7,74%

-          Iesala ekstrakts 5,47%

-          Pārtikas izstrādājumi 5,29%

7 468 750 6.87%

Metāli un to izstrādājumi

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi 29,95%

-          Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem 14,13%

-          Metālkonstrukcijas 14,13%

-          Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi 6,65%

-          Dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei 5,70%

6 908 811 6.36%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Sieviešu vai meiteņu kostīmi 12,13%

-          Vīriešu vai zēnu mēteļi 10,39%

-          T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli 9,70%

-          Vīriešu vai zēnu uzvalki 8,46%

-          Svīteri, puloveri, kardiganjakas 8,46%

-          Šauri austi audumi 6,75%

-          Vīriešu vai zēnu virskrekli 6,68%

6 580 785 6.06%
 
Austrija pakalpojumi

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti Austrijas tiešo investīciju atlikumi 248,48 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Austrijā sasniedza 7,59 milj. EUR. 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ 

Starpvaldību līgums par sadarbību kultūras jomā nav, jo Austrija nepraktizē šādu līgumu slēgšanu. Neraugoties uz to, sadarbība starp Latviju un Austriju norit gandrīz visās svarīgākajās jomās attiecīgo organizāciju līmenī, slēdzot līgumus starp partneriem. Ļoti aktīvi sadarbības uzturētāji kultūras jomās ir abu valstu vēstniecības.

Laba sadarbība izveidojusies ar KulturKontakt – organizāciju kultūras un mākslas sadarbības, kontaktu veicināšanai. Konkursa kārtībā tā piedāvā stipendijas studijām, kvalifikācijas paaugstināšanai, meistardarbnīcām u.c.

Izcila sadarbība ar Austrijas teātriem, operām un festivālu Wiener Festwochen (WF) ir izveidojusies Jaunajam Rīgas teātrim (JRT).

Latvijas jaunie operdziedātāji ar labiem panākumiem regulāri piedalās starptautiskajā Belvederes konkursā Vīnē. Pateicoties šim konkursam, savulaik slavu ieguva Vīnes operas solisti Egils Siliņš, Krišjānis Norvelis, Elīna Garanča.

Austrijā ar panākumiem uzstājušies Latvijas Nacionālās operas pārstāvji, orķestris Kremerata Baltica, Latvijas Radio koris un citi. 2018. gadā Vīnē uzstāsies izcilās latviešu operdziedātājas Kristīne Opolais un Marina Rebeka.

2009.gada 12.februārī latviešu diriģentam Marisam Jansonam, kurš vairākus gadus ir diriģējis slaveno Vīnes Jaungada koncertu, tika piešķirts Austrijas valsts apbalvojums – Goda krusts par nopelniem mākslā un zinātnē.

2013.gadā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča saņēmusi Austrijas kamerdzietādājas titulu  (Österreichische Kammersängerin). Šis ir īpašs goda tituls, kuru piešķir uz mūžu par īpaši izciliem nopelniem kādas valsts operas mākslā un kultūrā.

Kino jomā notiek sadarbība starp Latvijas Nacionālo kino centru un Austrijas Filmu institūtu, kuras rezultātā uzņemtas tādas Latvijas – Austrijas kopražojuma filmas kā “Tumšie brieži” (2006.g., rež. Viesturs Kairišs), “Jāņu nakts” (2007.g., rež. Aleksandrs Hāns), “Mazie laupītāji” (2009.g., rež. Armands Zvirbulis) un “Mr. Tauriņš / Monsieur Tauriņš” (2010.g., rež. Aleksandrs Hāns). Latvijas filmas regulāri tiek demonstrētas Vīnē notiekošajā ikgadējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu filmu nedēļā “Nordinale”.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā atrodas Austrijas bibliotēka kopā ar Šveices lasītavu.

Kultūrizglītības jomā sadarbība ar Austriju notiek galvenokārt ES programmu Erasmus (augstskolu sadarbība un studentu mobilitāte) un Leonardo da Vinci (mūžizglītība) ietvaros.

Izglītības un zinātnes jomā ar Austriju nav noslēgti ne starpvaldību, ne starpresoru divpusējie sadarbības līgumi. Latvija sadarbojas ar Austriju duālās izglītības sistēmas īstenošanas jomā.

 

 PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Saldus novada sadraudzības pašvaldība Austrijā kopš 2005. gada ir Sanktandrē (St. Andrä). Pašvaldības īstenojušas vairākus sadarbības projektus izglītības un uzņēmējdarbības jomās.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Līdz šim sadarbība balstījusies galvenokārt uz politisko dialogu un savstarpējām vizītēm. Austrijas puse sadarbību aizsardzības jomā prioritāri veido daudzpusējo organizāciju ietvaros. 

2016. gada 21. oktobrī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija ar Austrijas Republikas Federālo Aizsardzības un sporta ministriju parakstīja saprašanās memorandu militārajos jautājumos. 

2017. gadā par Austrijas militāro atašeju Baltijas valstīs iecelts pulkvedis Ronalds Rainers (Ronald Rainer) ar rezidenci Vīnē. 

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Uz līgumu pamata pastāv cieša sadarbība ar Austriju starptautisko autopārvadājumu jomā.

VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir kontakti starptautiskas organizācijas “Eiropas ceļu direktoru konferences” (CEDR) ietvaros, jo LVC ir CEDR biedrs.

Maršrutā Rīga – Vīne – Rīga pārvadājumus veic aviokompānija „airBaltic”. 2015. gadā uzsākti arī lidojumi maršrutā Rīga – Zalcburga – Rīga.

VAS “Latvijas dzelzceļš” jau ilgu laiku sadarbojas ar Austrijas firmu “Plasser & Theurer”, iegādājoties no tās mūsdienīgu ceļu remonta un ceļu uzturēšanas tehniku. Šī sadarbība tika uzsākta 1994.gadā.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Austriju

Svarīgas Saites Internetā

Austrijas Federālā prezidenta mājas lapa: http://www.hofburg.at/

Austrijas Federālā kanclera biroja mājas lapa: http://www.austria.gv.at/

Austrijas parlamenta mājas lapa: http://www.parlament.gv.at/

Austrijas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas mājas lapa: http://www.bmaa.gv.at/

Austrijas Valsts aizsardzības ministrijas mājas lapa: http://www.bmlv.gv.at/

Austrijas vēstniecība Latvijā: http://www.advantageaustria.org/lv