Latvijas Republikas un Austrālijas Savienības divpusējās attiecības

25.04.2017. 15:11

Latvijas un Austrālijas valstu divpusējās attiecības raksturojamas kā draudzīgas, bet mazaktīvas. Latvija novērtē Austrālijas ieguldījumu, uzņemot apmēram 25 000 tautiešus pēc 2. pasaules kara. Šis fakts padara abu valstu attiecības īpašas. Esam gandarīti, ka latviešu un baltiešu ieguldījums Austrālijas attīstībā kopumā ir bijis pienācīgi novērtēts ar Austrālijas parlamenta rezolūciju.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Austrālija atzina Latvijas neatkarību jau 1921. gadā, Latvijai iestājoties Tautu Savienībā.

1940. gadā Austrālija neatzina Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā.

1974. gada 3. augustā Austrālijas leiboristu partijas līdera E.G. Vitlama (E.G. Whitlam) valdība paziņoja, ka pārtrauc atzīt de iure Baltijas valstis un svītroja Latvijas goda konsulu Melburnā no konsulārā saraksta. Tomēr 1975. gada 19. decembrī jaunievēlētā liberāļu - lauku partiju koalīcija M. Dž. Frēzera (M.J. Fraser) vadībā tomēr atsauca iepriekšminēto paziņojumu.

Austrālija bija starp pirmajām valstīm, kura 1991. gada 27. augustā atzina Latvijas neatkarību un paziņoja par lēmumu dibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm.

2006. gada 27. augustā Latvija un Austrālija atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gada dienu.

2006. gadā laika posmā no 28. augusta līdz 3. septembrim notika pirmās Latvijas Ārlietu ministrijas politiskās konsultācijas Austrālijā un Jaunzēlandē. Konsultācijas vadīja Valsts sekretārs Normans Penke.

2006. gada 14. – 15. novembrī notika Austrālijas vēstnieka Ričarda Rouva (Richard Rowe) darba vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros notika Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkots Austrālijas – Latvijas biznesa seminārs un tikšanās ar Ārlietu ministrijas amatpersonām, tostarp ar Ārlietu ministrijas Valsts sekretāru Normanu Penki.

2007. gada 29. un 30. janvārī notika Austrālijas vēstnieka Ričarda Rouva (Richard Rowe) atvadu vizīte.

2007. gada 2. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstules pirmajam Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Austrālijā Indulim Bērziņam.

2007. gada 8. martā Ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Austrālijas vēstnieci OECD Veroniku Ingramu (Veronique Ingram) Parīzē, Francijā.

2007. gada 9. maijā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Indulis Bērziņš iesniedza akreditācijas vēstuli Austrālijas ģenerālgubernatoram Maiklam Džeferijam (Michael Jeffery), tādējādi kļūstot par Latvijas pirmo nerezidējošo vēstnieku Austrālijā.

2008. gadā laika posmā no 31. marta līdz 8. aprīlim notika vēstnieka Induļa Bērziņa vizīte Austrālijā

Sākot no 2008. gada 27. oktobra, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ceļot uz Austrāliju biznesa un tūrisma nolūkos, ja uzturēšanās Austrālijā nepārsniedz 3 mēnešus vienā ieceļošanas reizē. Lai ieceļotu Austrālijā bez vīzas, Latvijas pilsonim pirms ceļojuma ir jāreģistrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā (eVisitors service). 

 

Austrālijas vēstniecība un vēstnieki Latvijā

Politiskajos jautājumos Austrāliju Latvijā pārstāv Austrālijas vēstniecība Stokholmā, vīzu jautājumos - Austrālijas vēstniecība Berlīnē.

Austrālijas vēstnieki Latvijā
Džonatans Čārlzs Kenna (Jonathan Charles Kenna) 07.11.2016. Līdz šim brīdim
Džeralds Brūss Tomsons (Gerald Bruce Thomson) 12.03.2013. 09.2016.
Pols Veslijs Stīvens (Paul Wesley Stephens) 19.01.2010. 16.11.2012.
Hovards Kreigs Brauns (Howard Craig Brown) 09.10.2007. 19.03.2009.
Ričards Entonijs Rouvs (Richard Anthony Rowe) 15.04.2003. 29.01.2007.
Stīvens Kristofers Breidijs (Stephen Christopher Brady) 02.03.1999. 07.01.2003.
Judīte Patrīcija Pīda (Judith Patricia Pead) 1997 1999
Garijs Alfrēds Konrojs (Gary Alfred Conroy) 1995 1997
Džons Robsons Bērdžess (John Robson Burgess) 1991 1995

Austrālijas goda konsuli

Pirmais Austrālijas goda konsuls savu darbu uzsāka 1995. gada 13. decembrī.

2011. gada 13. janvārī par Austrālijas goda konsulu Latvijā tika iecelts Sergejs Treņins.

 

Latvijas vēstnieks Austrālijā

No 2013.gada 9.decembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā ir Andris Teikmanis (rezidē Londonā)

Pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā bija Indulis Bērziņš, kurš stājā amatā 2007. gada 9. maijā (rezidēja Vīnē).

 

Latvijas Republikas Goda konsuli Austrālijā

1. Adelaidā: Goda konsuls Valdis Tomanis

2. Melburnā: Goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš

3. Pertā: Goda konsuls Jānis Puvinskis

4. Brisbenā: Goda konsuls Juris Sigurds Meija

5. Kērnsā: Goda konsuls Aleksandrs Gārša

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE

15.10.1995.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir noslēgusi līgumu ar Austrālijas Ģenerālatorneja departamenta Speciālās izmeklēšanas nodaļu Par sadarbību un palīdzības sniegšanu kara noziedznieku vajāšanā

14.07.2000.

Latvijas Republika ir noslēgusi izdošanas līgumu ar Austrāliju, kas ir spēkā esošs no 16.01.2005. Līguma parakstītāji: Latvijas puse - Ingrīda Labucka, Latvijas tieslietu ministre, otra līgumslēdzēja puse – Stīvens Breidijs (Stephen Brady), Austrālijas vēstnieks

01.01.2003.

Latvija vienpusēji ir noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Austrālijas pilsoņiem, kuri izmanto savas pilsonības valsts ceļošanas dokumentu

07.09.2011.

Latvijas Labklājības ministre Ilona Jurševska un Austrālijas Īpašais Sūtnis Dr. Rasels Truds (Russell Trood) parakstīja Latvijas un Austrālijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. Līguma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem tiesības saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas Republikas uz Austrāliju un otrādi. Tas nozīmē, ka pēc Līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijas Republikā, varēs saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu

30.10.2012

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis un Austrālijas Ģimenes, mājokļu, sabiedrisko pakalpojumu un iezemiešu lietu departamenta sekretārs Fins Prats (Finn Pratt) parakstīja protokolu Austrālijas – Latvijas sadarbības līgumam sociālās drošības jomā, līdz ar to līgums ir stājies spēkā

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

2016. gada 10. augusts Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Džeralda Brūsa Tomsona atvadu vizīte Latvijā
2015. gada 10. līdz 14. decembris Latvijas vēstnieka Andra Teikmaņa darba vizīte Austrālijā
2015. gada 18. jūnijā Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs vizītes laikā Austrālijā, tikās ar Austrālijas ārlietu ministri Džuliju Bišopu (Julie Bishop). Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valstu politiskās un ekonomiskās attiecības, kā arī sadarbība dažādās starptautiskās organizācijās.
2015. gada 17. līdz 20. jūnijam Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs atradās oficiālā vizītē Austrālijā. Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Austrālijas ārlietu ministru Džuliju Bišopu (Julie Bishop), parlamenta pārstāvjiem, dažādām uzņēmējdarbību veicinošām organizācijām, un latviešu kopienām. Tika apspriestas abu valstu attiecības.
2015. gada 23. un 24. martā Latvijas vēstnieks A. Teikmanis atradās darba vizītē Austrālijā. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par biznesa vizīšu apmaiņu starp Latviju un Austrāliju.
2014. gada 15. oktobris Vēstnieks A. Teikmanis atradās vizītē Austrālijā
2014. gada 9. aprīlis. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Džuliju Bišopu Velsā, Lielbritānijā
2013. gada 9. decembris Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Andra Teikmaņa akreditācijas vizīte Austrālijā
2013. gada 12. marts Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Džeralda Brūsa Tomsona akreditācijas vizīte Latvijā
2012. gada 23. decembris. – 2013. gada 5. janvāris Latvijas Republikas kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīte Austrālijā un tikšanās ar Austrālijas latviešu diasporu
2012. gada 28.-31. oktobris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Teikmaņa politiskās konsultācijas Austrālijā
2012. gada 6. marts Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta Valsts sekretāra Pirmā vietnieka Džeremija Ņūmena (Jeremy Newman) darba vizīte Latvijā
2011. gada 7. septembris Austrālijas Savienības īpašā sūtņa Austrumeiropā, Balkānos un Kaukāza valstīs Rasela Truda (Russell Trood) darba vizīte Latvijā
2008. gada 31. marts - 8.aprīlis Vēstnieka Induļa Bērziņa darba vizīte Austrālijā
2007. gada 9.–11. oktobris Austrālijas vēstnieka Krega Brauna (Craig Brown) akreditācijas vizīte
2007. gada 5.–11. augusts Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un parlamenta pārstāvju oficiālā vizīte Austrālijā
2007. gada 9. maijs Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Indulis Bērziņš 2007. gada 9. maijā kļūst par Latvijas pirmo nerezidējošo vēstnieku Austrālijā
2007. gada 29.–30. janvāris Austrālijas vēstnieka Latvijā Ričarda Rova (Richard Rowe) atvadu vizīte
2006. gada 14 – 15. novembris Austrālijas vēstnieka Ričarda Rova (Richard Rowe) darba vizīte Latvijā
2006. gada 28.- 30. augusts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra politiskās konsultācijas Austrālijā
2006. gada 19.–26. aprīlis Labklājības ministres Dagnijas Staķes vizīte Austrālijā. Piedalīšanās 3.starptautiskajā karjeras attīstības un sabiedriskās politikas simpozijā par karjeras un darbaspēka attīstību.
2006. gada 2.–14. janvāris Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Ainara Latkovska vizīte Austrālijā, Austrālijas latviešu biedrību apmeklēšana
2003. gada 23.-29.septembris Austrālijas Savienības parlamenta delegācijas vizīte Latvijā
2001. gada 9.-19. augusts Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieka Bruno Krūmiņa Latvijas apmeklējums
2000. gada 22. septembris -  2. oktobris Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna vizīte Austrālijā
1996. gada 12.- 18. oktobris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa un Latvijas parlamentāriešu vizīte Austrālijā
1994. gada 4.- 7. septembris Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas spīkera Stīvena Martina un parlamentāriešu delegācijas vizīte Saeimā
1993. gada 21.- 30. novembris Latvijas Republikas ārlietu ministra Georga Andrejeva vizīte Austrālijā
1993. 16. janvāris – 2. februāris Latvijas Republikas kultūras valsts ministra Jāņa Dripes viesošanās Austrālijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Austrālijā ir īpatnēja parlamentārā iekārta. Kopumā šī valsts sastāv no sešiem atšķirīgiem štatiem un divām teritorijām (Ziemeļu un Galvaspilsētas). Katrā no tiem ir savs parlaments. Eksistē arī divpalātu Austrālijas parlaments. Tas sastāv no augšpalātas jeb Pārstāvju palātas ar 150 locekļiem un apakšpalātas jeb Senāta ar 76 locekļiem. Pārstāvju palātas vietu skaits, kuru ievēl katrs štats, atkarīgs no tā, cik balsstiesīgu pilsoņu tajā dzīvo, savukārt Senātā katru štatu pārstāv 12 senatori un vēl pa diviem no Ziemeļu un Galvaspilsētas teritorijas.

2007. gada 18. janvārī 9. Saeimā tika izveidota Latvijas - Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupa 25 deputātu sastāvā, par grupas priekšsēdētāju tika iecelta Ērika Zommere (TP), par vietnieku - Vents Armands Krauklis (TP).

Laikā no 2007. gada 5. līdz 11. augustam risinājās Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un Austrālijas un Jaunzēlandes deputātu sadarbības grupas pārstāvju vizīte Austrālijā. Tā bija atbildes vizīte 2003. gada septembrī notikušajai Austrālijas parlamentāriešu vizītei Latvijā. Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Austrālijas Parlamenta Senāta prezidentu Polu Kelvertu (Paul Calvert) un Pārstāvju palātas spīkeru Deividu Haukeru (David Hawker), tikās ar Austrālijā dzīvojošajiem tautiešiem un Latvijas goda konsuliem Jāni Robertu Dēliņu un Valdi Tomani.

2011. gada 7. septembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vucāns tikās ar Austrālijas Savienības īpašo sūtni Austrumeiropā, Balkānos un Kaukāza valstīs Raselu Trudu (Russell Trood). Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējās politiskās attiecības, kā arī iespējas veicināt un paplašināt kontaktus ekonomikas, izglītības un kultūras jomās

2013. gada 12. martā Austrālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Džeralds Brūss Tomsons iepazīšanās vizītes laikā tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri. Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas pievienošanās OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development), kā arī abu valstu divpusējās sadarbības iespējas.

2015. gada 9. jūnijā 12. Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas parlamentu Ata Lejiņa vadībā, kurā ir 7 deputāti. Austrālijas parlamentā sadraudzības grupa ar Latviju nav izveidota, taču interesi par sadarbību ar Latviju uztur Austrālijas parlamentārā sadarbības grupa ar Ziemeļeiropu.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 

Eksports:

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

59. Austrālija – 10 577 476 EUR jeb 0,11%

 Imports:

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā  

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

73. Austrālija – 1 117 591 EUR jeb 0,01%

 Latvijas un Austrālijas preču tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. gada līdz 2016. gada beigām, EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

1 748 058

2 958 378

2007

1 699 316

3 276 845

2008

2 345 012

1 856 082

2009

2 110 779

975 246

2010

2 621 589

1 048 137

2011

3 993 132

1 406 306

2012

5 514 539

989 668

2013

7 763 753

1 278 735

2014

9 266 939

930 296

2015 13 210 000 950 000
2016 10 570 000 1 110 000
  • 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 11.69 milj. EUR (67. vieta).

  • Eksporta apjoms uz Austrāliju sasniedza 10.57 milj. EUR, kas ir par 19,98% jeb 2.64 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 

  • Importa apjoms no Austrālijas sasniedza 1,11 milj. EUR, kas ir par 17.2% jeb 164 tūkst. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 

  • Latvijai ar Austrāliju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 9,46 milj. EUR apmērā.

  • Galvenās Latvijas eksporta preču grupas uz Austrāliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (56,03%); pārtikas rūpniecības produkti (12,30%); dažādas rūpniecības preces (8.60%); minerālie produkti (8,16%).

  • Galvenās Latvijas importa preču grupas no Austrālijas: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (31,61%); augu valsts produkti (16,88%); pārtikas rūpniecības produkti (12,60%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (12,31%); optiskās ierīces un aparāti (11,78%).

  • 2016. gada 1.ceturksnī starp Latvijas eksportētājiem uz Austrāliju bija šādi uzņēmumi: AS “SAF tehnika”, SIA “Mikrotīkls”, SIA “Uavfactory”, AS “Cēsu alus”, AS “Latvijas balzams”, SIA “Puratos Latvia”, SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”, SIA “Karavela”, SIA “Rīgas piensaimnieks”, SIA “Lāči”, AS “Latvijas Finieris”, SIA “Groglas”, SIA “Gaujas koks”, SIA “Crosschem”, AS “Grindeks”, SIA “Madara Cosmetics”, SIA “Pindstrup Latvia”, SIA “Nordtorf”, AS “Seda”u.c.

Eksporta preces uz Austrāliju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā 

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 10 577 476 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 43,63%

-          Iekārtas grāmatu iesiešanai 25,10%

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 8,65%

-          Citas mašīnas celšanai 7,84%

4 274 008 40.41%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Nedenaturēts etilspirts 57,65%

-          Iesala alus 23,28%

-          Sagatavotas vai konservētas zivis 12.25%

1 628 363 15.39%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas 84,31%

-          Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas 5,84%

1 300 835 12.30%

Minerālie produkti

-          Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 100%

1 041 911 9.85%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 39,40%

-          Saplāksnis, finierētas plātnes 22,87%

-          Kokmateriāli 21,91%

-          Koka lādes, kastes, redeļkastes, spole 8,36%

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu 7,29%

642 725 6.08%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Heterocikliskie savienojumi 40,67%

-          Medikamenti 27,16%

-          Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi 12,02%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 5,78%

626 613 5.92%

 Importa preces no Austrālijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 1 117 591 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Ūdeņradis, cēlgāzes un citādi nemetāli 91,38%

291 520 26.08%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Trauku mazgājamās mašīnas 32,23%

-          Diski, kasetes, energoneatkarīgas datu uzglabāšanas ierīces 22,67%

-          Iespiedmašīnas 9,21%

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 6,47%

256 792 22.98%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Svaigu vīnogu vīns 99,95%

243 854 21.82%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Binokļi, monokulāri 50,30%

-          Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti 26,18%

-          Mērīšanas vai kontroles ierīces 13,08%

96 724 8.65%

Mākslas un antikvariārie priekšmeti

-          Kolekcijas un kolekciju priekšmeti 64,80%

-          Gleznas, zīmējumi un pasteļi 34,76%

77 371 6.92%

Pakalpojumu tirdzniecība 2016. g. (avots: Latvijas Banka)

  • 2014. gadā kopējais pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 3,40 milj. EUR.

  • Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Austrāliju sasniedza 1,76 milj. EUR (no tiem braucieni – 0,98 milj. EUR).

  • Latvijas pakalpojumu importa apjoms no Austrālijas sasniedza 1,64 milj. EUR (no tiem braucieni – 0,67 milj. EUR).

  • Latvijai ar Austrāliju ir pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 0,13 milj. EUR apmērā.

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft) 

Līdz 2016. gada beigām Latvijā tika reģistrēti Austrālijas tiešo investīciju atlikumi 0,61 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Austrālijā netika reģistrēti.

Līdz 2016. gada 3. augustam Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 57 uzņēmumi ar Austrālijas kapitālu (39. vieta). Austrālija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 7,09 EUR apmērā.

Austrālijas grupa (The Australia Group)

2004. gada 7. jūnijā Parīzē norisinājās Austrālijas Grupas plenārsēde, kuras laikā Latvija tika uzņemta šī eksporta režīma dalībvalstu organizācijā.

LATVIEŠU KOPIENA AUSTRĀLIJĀ

Pēc Otrā pasaules kara Austrālijā nokļuva ievērojams skaits mūsu tautiešu no Latvijas, kas kara notikumu dēļ bija spiesti atstāt dzimteni, tādējādi šobrīd Austrālijā dzīvo aptuveni 25 000 latviešu.

Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdētāja kopš ir Kristīne Saulīte. Šī organizācija apvieno 74 latviešu organizācijas, draudzes un centrus, kuros rit aktīva sabiedriska dzīve.

Par vēlmi un iespēju aktīvi piedalīties Latvijas valsts dzīvē liecina augstā Austrālijas latviešu aktivitāte vēlēšanās un referendumos:

2003. gada 20. septembrī notikušajā tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Austrālijā bija lielākais balsotāju skaits ārvalstīs;

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās Austrālijas Savienības trijos iecirkņos (Adelaidē, Melburnā un Sidnejā) kopējais balsotāju skaits bija 609 vēlētāji;

2008. gada 23. augustā Austrālijā dzīvojošie tautieši piedalījās tautas nobalsošanā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām";

Savukārt 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Austrālijā dzīvojošie latvieši izmantoja iespēju balsot pa pastu. Pietiekšanos bija iespējams veikt visos četros LR Goda konsulātos Austrālijā;

2010. gada Saeimas vēlēšanās Austrālijā bija atvērti 5 vēlēšanu iecirkņi (Adelaidē, Melburnā, Sidnejā, Pērtā un Brisbenā).

2011. gada 23. jūlijā „par” vai „pret” 10. Saeimas atlaišanu latvieši varēja nobalsot trijos iecirkņos – Adelaidē (nobalsoja 98 latvieši), Melburnā (nobalsoja 191 latvieši), Sidnejā (nobalsoja 117 latvieši);

2012. gada 18. februāra referendumā par otro valsts valodu varēja nobalsot 5 vēlēšanu iecirkņos – Melburnā (nobalsoja 311 latvieši), Brisbenā (nobalsoja 67 latvieši), Adelaidē (nobalsoja 263 latvieši), Pērtā (nobalsoja 67 latvieši) un Sidnejā (nobalsoja 267 latvieši).

Vērts atzīmēt, ka 2010. gada augustā norisinājās mobilo pasu darbstaciju projekts Austrālijā. Projekta ietvaros mēneša laikā Brisbenā, Sidnejā, Melburnā, Adelaidē un Pērtā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem tika nodrošināta iespēja saņemt Latvijas pases. Pavisam Austrālijā šī projekta ietvaros apkalpoja 346 personas. Ārlietu ministrija ir pateicīga latviešu organizācijām un Latvijas goda konsuliem Austrālijā par atbalstu un palīdzību šī projekta norisē, kā arī vietējai latviešu diasporai par atsaucību. Nākamā mobilo pasu darbstaciju vizīte Austrālijā paredzēta 2017.gada oktobrī.

Latvijas valsts vienmēr ir atzinīgi vērtējusi Austrālijas rīcību sakarā ar latviešu uzņemšanu pēc Otrā pasaules kara, kas neapšaubāmi ir palīdzējis veidot ciešas saites starp abām valstīm. Latvija ir gandarīta, ka latviešu un baltiešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir bijis pienācīgi novērtēts ar Austrālijas parlamenta rezolūciju. Šajā sakarā jāatzīmē, ka latviešu izcelsmes Austrālijas iedzīvotāji ir ieņēmuši nozīmīgus amatus Austrālijas valsts institūcijās, kā piemēru var minēt Bruno Krūmiņu, kurš ieņēma Dienvidaustrālijas pavalsts Leitnantgubernatora amatu.

Latvijā kopš 2000. gada 19. maija darbojas Latvijas - Austrālijas biedrība, kas regulāri atzīmē Austrālijas nacionālo svētku dienu un Latvijas starptautiskās de jure atzīšanas dienu.

2014. gada augusta beigās Ārlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kopā ar goda konsuliem Austrālijā organizēja mobilo pasu darbstacijas izbraukums uz Austrāliju un Jaunzēlandi.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Sadarbība ar Austrāliju notiek galvenokārt īpašu izmēģinājuma projektu veidā un tematiski saistīta ar Socrates/Erasmus programmu. Šī sadarbība ir pieejama visām Socrates dalībvalstīm, tātad arī Latvijai. Ar Latvijas iestāšanos ES, sadarbība ir aktivizējusies.

Rīgas sadraudzības pilsēta Austrālijā ir Kērnsa (Cairns). Sadraudzība tika noslēgta 1990. gadā. Kērnsas pilsētas sadarbības grupā ir Austrālijas latvieši, kuri veicina dažādus projektus, piemēram, studentu apmaiņu, skolu sadraudzību.

Seminārus par izglītības un biznesa iespējām Austrālijā rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru Austrālijā.

Vērts atzīmēt, ka ievērojamu atbalstu Austrālijā dzīvojošie latvieši ir snieguši Latvijas studentiem - viņu ziedotie līdzekļi ļauj vairākiem desmitiem jauniešu Latvijā studēt kādā no Latvijas augstskolām. Kopā laikā no 2004. līdz 2010. gadam ziedojumos tika saņemti € 216482,83.

Abu valstu Ārlietu ministrijas strādā pie tā, lai noslēgtu sadarbības memorandu par darba brīvdienām. Līgums ļautu studentiem no Latvijas un Austrālijas ceļot, studēt, un strādāt abās valstīs. Līgums paredz vienkāršot administratīvās procedūras, lai abu valstu pilsoņi varētu uzturēties otrā valstī.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

2007. gada 3. maijā Andrejsalā "Future Shorts" programmas ietvaros tika demonstrētas divas Austrālijas īsfilmas.

Galerijā "Pedants" 2007. gadā laikā no 8. līdz 28. maijam bija apskatāma Ilzes Abikas personālizstāde "Ķengurdziesma". Lielākā izstādīto darbu daļa tapa, autorei strādājot mākslinieku rezidencē Austrālijā un iedvesmojoties no savdabīgās Austrālijas lauku vides.

2007. gada 10. oktobrī Austrālijas vēstnieks Akreditācijas vizītes ietvaros Latvijā LU Botāniskajam dārzam dāvāja Volemi priedi.

2007. gadā Latvijas filmas tika demonstrētas vairākos Austrālijas filmu festivālos:

Laikā no 9. līdz 17. februārim režisores Lailas Pakalniņas filma "Teodors" tika demonstrēta Byron Bay Film Festival, kā arī to izvirzīja nominācijai Best Documentary;

Laikā no 3. līdz 13. maijam režisora Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā" tika demonstrēta De Reel Independent Film Festival festivālā;

Laikā no 19. līdz 24. jūnijam režisora Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā” tika demonstrēta Melnbourne International Animation festivālā;

Laikā no 6. līdz 12. jūlijam šī filma tika demonstrēta Austrālijas Starptautiskajā animācijas festivālā;

Laikā no 25. līdz 31. jūlijam režisora Viestura Kairiša filmu "Tumšie Brieži" demonstrēja 56. Melburnas starptautiskajā filmu festivālā;

Laikā no 20. līdz 30. septembrim režisores Signes Baumanes filma „Teat Beat of Sex" tika demonstrēta 8. ikgadējā Melburnas Underground filmu festivāla konkursa skatē.

2008. gada 4. aprīlī Latviešu namā Sidnejā Latvijas vēstnieks Austrālijā Indulis Bērziņš darba vizītes ietvaros atklāja ceļojošo izstādi "Latvija sūta savus sveicienus Austrālijai", ko sagatavojuši Valkas mākslas skolas audzēkņi. Šī izstāde laikā no aprīļa līdz decembrim apceļoja lielākās Austrālijas pilsētas – to varēja aplūkot Latviešu namos Melburnā, Adelaidē, Pērtā.

Atzīmējot Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadskārtu, LR goda konsuls Melburnā Jānis Roberts Dēliņš 2008. gada 7. septembrī organizēja filmas "Rīgas sargi" pirmizrādi Austrālijā. Filmu demonstrēja arī LR Koda konsulātos Sidnejā, Adelaidē un Pērtā, kā arī Latviešu namā Brisbenā.

Laikā no 2008. gada 26. līdz 31. decembrim Austrālijā, Sidnejā norisinājās 52. kultūras dienas, kuru ietvaros Austrālijā viesojās koris "Juventus".

Laikā no 2010. gada 12. jūnija līdz 2. jūlijam latviešu mākslinieces Brigitas Ozoliņas (pastāvīgi dzīvo Tasmānijā) izstāde „Ceļojums” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.

2010. gada decembris –Trīs tenoru kvarteta uzstāšanās Austrālijā.

2010. gada decembris - Austrālijas latviešu 53. Kultūras Dienas Melburnā.

2011. gada jūlijs – Sidnejas „Powerhouse” muzejā atklāta izstāde “Dariniet mežģīni, nevis karojiet” (“Make lace not war”), kurā Latviju pārstāvēja trīs Latvijas mākslinieki: Rolands Krutovs, Dina Baumane un Ingrīda Sūna.

2011. gada septembris/oktobris – latviešu mākslinieces Brigitas Ozoliņas izstāde „Lasītava” („Reading Room”) Tasmānijas muzejā un mākslas galerijā Hobārtā.

2012. gada decembris – Austrālijas latviešu 54. Kultūras Dienas Adelaidē, kurās piedalās Latvijas Republikas Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Detalizētāk par Austrālijas latviešu kultūras notikumu hronoloģiju un kopienas dzīvi ir iespējams uzzināt laikraksta „Austrālijas Latvietis” mājaslapā.

2017. gada 8.-28. oktobrī Pērtā, Adelaidē, Sidnejā, Melburnā un Brisbenā darbosies mobilās pasu stacijas, ar kuru palīdzību Latvijas pilsoņi varēs izgatavot jaunas vai atjaunot vecās pases.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas diplomātiska pārstāvniecība Austrālijā

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē: http://www.laaj.org.au/

Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienība: http://www.dloa.org.au/

Laikraksts „Austrālijas Latvietis ”: http://www.australijaslatvietis.com.au/

Austrālijas vēstniecība Latvijā (atrašanās Stokholmā)