Diasporas politika Latvijā

01.03.2017. 17:02

Latvijas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkls ir nozīmīgs saiknes stiprināšanā, kas ietver dialoga un komunikācijas veidošanu un uzturēšanu, starp Latvijas valsti un ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, diasporas organizācijām un medijiem. Ņemot vērā lielo emigrācijas plūsmu pēdējo 20 gadu laikā, sadarbība ar Latvijas diasporu ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem Ārlietu ministrijas rīcības virzieniem: veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti, stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs. 

Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem lielākā daļa izbraukusi pēdējo desmit gadu laikā (Ārlietu ministrijas aptuveni dati, jo ir atšķirība starp Iedzīvotāju reģistra, ārvalstu iestāžu sniegto informāciju un pārstāvniecību aplēsēm). Taču jau kopš 2011. gada iezīmējās pozitīvas tendences: Centrālās statistikas pārvaldes dati  - aizbraucēju plūsma no Latvijas ir samazinājusies, kā arī palielinās to Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaits, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā. Vienlaikus Latvijas diaspora ārvalstīs turpina pieaugt. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. –2018. gadam ir valdības dokuments, kurā sadarbība ar diasporu definēta kā viens no valdības rīcības virzieniem. Par pamatnostādņu īstenošanas koordināciju ir atbildīga Kultūras ministrija. Pamatnostādnes nosaka, ka atbildība par diasporas politiku ir Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu atbildīgo valsts institūciju pārraudzībā, sadarbojoties sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, īpaši latviešu organizācijām un kopienām.

Diasporas politikas mērķis ir ne tikai atbalstīt tautiešus ārzemēs, bet arī sadarboties ar Latvijas diasporu. Tās intelektuālā resursa un pieredzes iesaiste Latvijas valstij var dot daudz noderīgas informācijas, radīt noderīgus sadarbības projektus ekonomikas, izglītības un kultūras jomās, balstoties uz Latvijas un tās diasporas abpusēju ieinteresētību un ieguvumu no šīs sadarbības. Latvijas diasporas politika ir definēta četros savstarpēji papildinošos virzienos: (1) latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšanā pasaulē; (2) diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana; (3) sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšanā un (4) atbalsta sniegšana tiem, kas vēlas atgriezties.

2012. gada 16. novembrī Demogrāfisko lietu padome pieņēma lēmumu Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju izveidot pastāvīgi strādājošu darba grupu – padomi Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības, integrācijas pamatnostādņu uzraudzības padomes ietvaros, kuras uzdevums būtu nodrošināt ilgtermiņa, labi koordinētu pārnozaru politiku diasporas jautājumos. Darba grupa diasporas politikas jautājumos tika izveidota 2013. gada oktobrī Nacionālās identitātes pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes pakļautībā. Darba grupu vada Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, kas nodrošina sekretariāta funkcijas.