Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība

26.01.2017. 12:30

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu aktīva sadarbība sākās vienlaikus ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas procesu. Mūsu valstis vieno kultūrvēsturiskās, politiskās un ekonomiskas saites. Kopīga ir vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību reģionā, kā arī plašākā ģeogrāfiskā tvērumā.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā ir izveidots regulārs un koordinēts politiskais dialogs un praktiskā sadarbība, kam ir potenciāls attīstīties un padziļināties. Sadarbība galvenokārt notiek NB8 un NB6 formātos, tiek uzturēs dialogs arī ar Ziemeļu Ministru padomi.

Stiprinot saites ar Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīgi veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, atbalstīt sadarbību starp pašvaldībām, akadēmiskajām, profesionālajām, kultūras un nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm, veicināt tūrismu un paplašināt ekonomiskos sakarus.

NB-8

NB8 (Nordic – Baltic Eight) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ir ļoti cieša jau kopš paša 1990. gadu sākuma, kad aktīvs bija N5+B3 ietvars, kas 2007. gadā pārtapa par NB8 formātu. No 2008. gada Baltijas valstis uz līdztiesīgiem pamatiem ir iesaistījušās NB8 sadarbības koordinēšanā. Šajā ietvarā notiek regulāras parlamentāriešu, premjerministru, ministru, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru tikšanās, kā arī ekspertu konsultācijas, kad tiek pārrunāti aktuāli dažādu jomu reģionālās sadarbības un starptautiskās dienaskārtības jautājumi.

2010. gadā Latvija pirmo reizi pildīja NB8 ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas.

NB8 ekspertu ziņojums (2010)

Ziņojuma izstrādes pamatuzdevums bija izvērtēt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu līdzšinējās sadarbības efektivitāti un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai. Tā autori bija NB8 valstu ārlietu ministru pilnvarotie augsta līmeņa eksperti no Latvijas un Dānijas – bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Valdis Birkavs un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (Søren Gade). Ziņojums sniedza analīzi par NB8 sadarbību, kā arī ietvēra 38 rekomendācijas praktiskām iniciatīvām ar dažādu nākotnes ambīciju līmeni.

NB8 ekspertu ziņojums (PDF)

Saprašanās memorands diplomātu izvietošanai NB8 pārstāvniecībās (2011)

Viens no soļiem rekomendāciju īstenošanā bija 2011. gada 30. augustā ārlietu ministru parakstītais Baltijas valstu un Ziemeļvalstu Saprašanās memorands par principiem, kas jāievēro, izvietojot diplomātus pušu pārstāvniecību telpās. Dokuments stājās spēkā 2012. gadā. Memoranda ietvarā Latvija stiprinājusi starptautisko sadarbību un uzlabojusi savu un reģiona pārstāvību citās valstīs, daloties ar resursiem un telpām.

Koordinējošo valstu rotācija

NB8 formāts tiek koordinēts rotējošā kārtībā. 2017. gadā NB8 sadarbību koordinē Norvēģija. 2018. gadā – Zviedrija.

nb8 small

2016. gadā NB8 sadarbību koordinēja Latvija ar sekojošām prioritātēm: drošības stiprināšana reģionā (enerģētiskā drošība, stratēģiskā komunikācija, kiberdrošība, un cīņa pret hibrīddraudiem) un atbalsts ES Austrumu partnerībai.

2016. gadā Latvija arī prezidēja arī Baltijas valstu formātos – Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, kas tika kopumā nodēvēts par “Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības gadu”.

2016. gads bija īpašs, jo apritēja 25 gadi kopš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu diplomātisko attiecību atjaunošanas pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas 1991. gada augustā. Darbības 25 gadus atzīmēja arī Ziemeļu Ministru padomes biroji Rīgā, Tallinā un Viļņā.

Kopumā gada laikā notika vairāk nekā piecdesmit pasākumi un dažāda līmeņa tikšanās gan Rīgā, gan citās NB8 valstu galvaspilsētās un Vašingtonā (NB8+ASV formāts E-PINE). Februārī notikusī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru vizīte Kijevā bija apliecinājums uzmanībai, ko NB8 velta Ukrainai un Austrumu partnerības valstīm. Savukārt ārlietu ministri, augustā tiekoties Rīgā, uzsvēra NB8 valstu pieaugošo lomu Eiropas nākotnes veidošanā. Novembra sākumā Kopenhāgenā NB8 valdību vadītāji diskutēja par NB8 sadarbību, enerģētiku un transportu, drošības stiprināšanu reģionā, NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanu un ES jautājumiem.

Progresa ziņojums par 2016. gadu pieejams angļu valodā, ar tulkojumiem latviešu un krievu valodās

2015. gadā NB8 sadarbību koordinēja Dānija, kura par prioritātēm bija izvirzījusi: enerģētikas drošību, plašsaziņas līdzekļus krievu valodā, Ukrainas konfliktu un ES Austrumu partnerību.

Progresa ziņojums par sasniegto 2015. gadā pieejams šeit (angļu valodā).

2014. gadā NB8 sadarbību ārpolitikas jomā koordinēja Igaunija, kura kā prioritātes izvēlējās sadarbību kiberdrošības jomā, sadarbību ar ES Austrumu partnerību, reģiona sadarbību drošības jomā, kā arī sadarbību enerģētikas jomā. Igaunija 2014. gadā prezidēja arī Baltijas valstu sadarbībā (Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru padome), bet no 01.07.2014.-30.06.2015. tā prezidēja arī Baltijas jūras valstu padomē (BJVP) – šīs trīs vadošās lomas saliekot kopā, Igaunija 2014. gadu nosauca par „Baltijas jūras gadu 2014” ar kopīgu mājaslapu: http://www.bsy.vm.ee/

Progresa ziņojums par sasniegto 2014. gadā pieejams šeit (angļu valodā).

2013. gadā NB8 sadarbību ārpolitikas jomā koordinēja Zviedrija, kas uzsvēra sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, reģiona enerģētikas jautājumus, kā arī E-PINE formāta ciešāku piesaisti NB8 formātam.

Progresa ziņojums par sasniegto 2013. gadā pieejams šeit (angļu valodā).

2012. gadā NB8 sadarbību ārpolitikas jomā koordinēja Lietuva, kas aicināja uz ciešāku sadarbību ar Ziemeļu Ministru padomi, uzņēmējdarbībā un digitālā tirgus attīstībā, ar ES Austrumu partnerības valstīm un ASV, kā arī informācijas par NB8 pieejamības uzlabošanu.

2011. gadā koordinēja Somija. Gads pagāja Baltijas valstu neatkarības atgūšanas divdesmitgades zīmē.

2010. gadā NB8 koordinēja Latvija, kad tika rosinātas diskusijas par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam, drošības politiku, globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, sadarbību un reģiona pārstāvību.

NB-8 +

E-PINE

NB8 loma pieaug arī globālajā aspektā. Kopš 2003. gada aktīvs ir Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Amerikas Savienoto Valstu konsultāciju ietvars „Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (Enhanced Partnership in Northern Europe, E-PINE). E-PINE sanāksmju formāts tiek īstenots, organizējot regulāras 8+1 Ārlietu ministriju politisko direktoru, kā arī ārpolitikas ekspertu sanāksmes, kuru laikā tiek apspriesti reģionāli un starptautiski aktuāli jautājumi.

Ziemeļu Nākotnes forums

2015. gadā Ziemeļu Nākotnes forums (Northern Future Forum, ZNF) notika 28.-29. oktobrī Reikjavīkā, Islandē. Foruma tēmas bija radošo industriju nozīmīgums un inovācijas kā katalizators valsts sektora darbībā.

2014. gada ZNF tēma Helsinkos, Somijā bija izglītības sistēmu konkurētspēja, kā arī inovatīvu uzņēmumu aktivitātes veicināšana.

2013. gada 28. februārī Rīgā, Latvijā organizētajā ZNF piedalījās NB8 valstu vadītāji un AK valdības vadītājs D. Kamerons, kā arī vairāk nekā 50 eksperti, lai diskutētu par zaļās ekonomikas konkurētspēju un „digitālās plaisas” pārvarēšanu.

2012. gada 8.-9. februārī Stokholmā, Zviedrijā notikušajā ZNF uzmanība tika pievērsta ilgtermiņa attīstībai, sieviešu iesaistei uzņēmējdarbībā un vecāka gadagājuma cilvēku aktivitātei darba tirgū.

2011. gada janvārī pēc Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kamerona iniciatīvas Londonā notika pirmais NB8 un Apvienotā Karalistes (AK) valdību vadītāju samits – ZNF.

NB8+Višegradas grupa (V4)

Formāta ietvaros tiekas ārlietu ministri. Višegradas valstu grupā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija. Formāta ierosinātāji 2013. gadā bija Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Sanāksmes organizē divas valstis, kuras ir vadošās attiecīgi NB8 un V4 formātos. 2013. gadā Gdaņskā, Polijā notika pirmā šī formāta tikšanās. 2014. gadā ministri pulcējās Narvā, Igaunijā, savukārt 2015. gadā – Podrā (Tatru kalnos), Slovākijā. 2016. gadā NB8+V4 formāta ārlietu ministri tikās Jūrmalā, Latvijā. 2017. gadā sanāksme plānota Polijā.

NB-6

NB6 (Nordic – Baltic Six) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, Zviedrija. NB-6 formāts tika izveidots līdz ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā. NB6 ietvaros notiek neformālas tikšanās premjerministru un ārlietu ministru līmenī, lai apmainītos viedokļiem par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem. NB6 premjerministri tiekas pirms Eiropadomes sanāksmēm, savukārt ārlietu ministru tikšanās reizes ir pakārtotas ES Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmēm Briselē. Regulāri notiek arī citu līmeņu, piemēram, Eiropas lietu ministru tikšanās.

ZIEMEĻU PADOMES UN BALTIJAS ASAMBLEJAS SADARBĪBA

Ziemeļu Padome (ZP) tika nodibināta 1952. gadā. ZP ir Ziemeļvalstu parlamentārās sadarbības organizācija, kas apvieno piecu Ziemeļvalstu un trīs autonomo teritoriju (Ālandu salas, Fēru salas un Grenlande) deleģētos parlamentāriešus. ZP ir pastāvīgs sekretariāts, kas atrodas Kopenhāgenā.

Viena kalendārā gada ietvaros ZP prezidē viena Ziemeļvalsts. Tiek ievērots princips, ka valsts, kas prezidē Ziemeļu Ministru padomē, nākamajā gadā prezidē ZP. Ziemeļu Padomē 2015. gadā prezidēja Islande. 2016. gadā prezidējošā valsts bija Dānija. 2017. gadā prezidē Somija.

ZP un Baltijas Asambleja (BA) vienojās par sadarbību 1992. gadā. Kopš 2006. gada tiek rīkotas ikgadējās BA un ZP prezidiju tikšanās ar apvienoto komiteju vadītāju piedalīšanos, tematiskās tikšanās un apvienoto komiteju sanāksmes. Aktīva sadarbība notiek starp parlamentiem un to pastāvīgajām komisijām, regulāri tiek organizētas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu ārlietu komisiju vadītāju tikšanās.

 ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES SADARBĪBA AR LATVIJU, LIETUVU UN IGAUNIJU

Ziemeļu Ministru padome (ZMP) tika nodibināta 1971. gadā kā sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu valdībām. ZMP sastāvs ir tāds pats kā ZP. ZMP pastāvīgs sekretariāts atrodas Kopenhāgenā. Formāli par ZMP darbu atbildīgi ir Ziemeļvalstu premjerministri, tomēr praksē ZMP darbu katrā no valstīm koordinē Ziemeļvalstu sadarbības ministrs un Ziemeļvalstu sadarbības komiteja.

2017. gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidē Norvēģija, sadarbību balstot uz trīs pīlāriem: Ziemeļvalstu reģions pārejas periodā; Ziemeļvalstu reģions Eiropā; Ziemeļvalstu reģions pasaulē.

2016. gadā prezidējošā valsts bija Somija. Tika turpināts darbs pie Dānijas izvirzītajām prioritātēm, koncentrējoties uz šķēršļu likvidēšanu pārrobežu sadarbībā, digitalizāciju, Ziemeļvalstu lomu Eiropā (moto – Water, Nature and People).

2016. gadā tika atzīmēta ZMP biroju Baltijas valstīs darbības 25. gadadiena, kā arī 25. gadadiena kopš Ziemeļvalstu un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas. 2016. gada februārī Narvā, Igaunijas ziemeļaustrumos tika atklāts ZMP biroja reģionālais atzars. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tika organizēti vairāki publiski pasākumi, lai informētu sabiedrību par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības aktualitātēm. 2016. gada 22. augustā Ārlietu ministrija sadarbībā ar ZMP biroju Latvijā rīkoja Augsta līmeņa apaļā galda diskusiju par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības 25 gadiem. Diskusijā piedalījās ievērojami Baltijas un Ziemeļvalstu politiķi, diplomāti un pētnieki, kas atskatījās uz padarīto kopš tika atzīta Baltijas valstu neatkarības atjaunošana, kā arī analizēja nākotnes izaicinājumus reģionā.

2015. gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidēja Dānija. 2014. gadā ZMP prezidēja Islande, 2013. gadā – Zviedrija.

Baltijas valstu un ZMP sadarbība aizsākās 1991. gadā, kad Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tika atvērti ZMP Informācijas biroji. Pateicoties ZMP Informācijas biroja Rīgā aktīvai darbībai, daudzi Latvijas jaunieši un studenti ir apguvuši Ziemeļvalstu valodas; radošās inteliģences un zinātnes pārstāvji saņēmuši stipendijas pētījumu un radošo ieceru īstenošanai; savukārt politiķi, pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un ierēdņi ieguvuši pieredzes apmaiņas iespējas. Ar ZMP atbalstu daudzas Latvijas skolas un augstskolas, kā arī nevalstiskās organizācijas ir atradušas sadarbības partnerus Ziemeļvalstīs.

Latvijas nozaru sadarbība ar Ziemeļvalstīm notiek ZMP īstenoto mobilitātes programmu un projektu ietvaros. Tās pamatā ir ZMP sadarbības vadlīnijas ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, kas tiek regulāri aktualizētas. 2014. gadā apstiprinātajās vadlīnijās noteiktie sadarbības virzieni:

  • Izglītība, pētniecība un inovācijas;
  • Uzņēmējdarbība, klasteru sadarbība, radošās industrijas;
  • Vide, klimats un enerģija, Baltijas jūras vide, vides tehnoloģiju/ atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana;
  • Starptautiskie izaicinājumi sabiedrībai (cilvēku tirdzniecības un HIV/AIDS izplatības apkarošana, sadarbības uzlabošana starp policijas spēkiem un prokuratūru, slimnīcu attīstība, demogrāfisko problēmu risināšana).
  • Pārrobežu reģionālā sadarbība kopīgo vērtību veicināšanā (demokrātija, labā pārvaldība, dzimumu līdztiesība, vārda brīvība un iecietība) gan ar Baltijas valstīm, gan attiecībās ar citām kaimiņvalstīm, tostarp Baltkrieviju.

Ziemeļu Ministru padomes mājaslapa: www.norden.org

Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapa: www.norden.lv