Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijā

16.01.2015. 11:16

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņa ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanos Latvijā regulē 30.08.2011. Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", ar kuriem Latvijā ir ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 29.04.2004. direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

Saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 675 Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

  • Savienības pilsoņa laulātais; 
  • Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā; 
  • Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā.

 

Šo noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa paplašinātās ģimenes loceklis ir:  

  • Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks, kas atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī, vai kam nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu; 
  • partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības. Termins "partneris" šo noteikumu izpratnē lietots, lai nodrošinātu šajos noteikumos paredzētās tiesības, un neietver tādu partnerattiecību atzīšanu, kas bijušas par pamatu ieceļošanas vai uzturēšanās tiesību piešķiršanai. 

Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, un uz kuru saskaņā ar Padomes 2001.gada 15.marta Regulu Nr.539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, neattiecas bezvīzu ieceļošanas nosacījumi, lai ieceļotu un uzturētos Latvijā līdz trim mēnešiem, nepieciešama vīza.

Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības saņemt ieceļošanas vīzu.

Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk – pārstāvniecība), pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu: 

  • neiekasē valsts nodevu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
  • pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni. Citi ieceļošanas pamatojuma dokumenti nav nepieciešami; 
  • nodrošina iespēju neizmantot ārpakalpojumu kompāniju, bet vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī).

Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, saskaņā ar regulas Nr.539/2001/EK nosacījumiem ir jābūt vīzai, viņš var ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja. 

Savienības pilsonim, lai ieceļotu un uzturētos Latvijā līdz trim mēnešiem, nav nepieciešama vīza. Lai ieceļotu Latvijā, viņam ir nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments – pase vai personas apliecība (ID karte).

Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību.

 

Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš: 

  • uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības;
  • ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;
  • ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis kopā ar Savienības pilsoni vēlas uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem , skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, tad viņam ir jāvēršas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē, lai pieprasītu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja ģimenes loceklis ir Savienības pilsonis, vai uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ģimenes loceklis nav Savienības pilsonis

 

Ministru kabineta Noteikumos Nr. 675 iekļautās normas attiecina uz Latvijas pilsoņa ģimenes locekli gadījumā, ja :

  • Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/38/EK attiecas uz pašu Latvijas pilsoni, t. i. pats Latvijas pilsonis sāk izmantot vai ir izmantojis iepriekš savas tiesības brīvi pārvietoties Savienības teritorijā, un viņš ceļo uz kādu no dalībvalstīm, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, vai jau šeit uzturas (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma), kā arī ja Latvijas pilsonis apmeklē savas pilsonības dalībvalsti, kamēr pastāvīgi turpina uzturēties citā dalībvalstī (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma), vai ja viņš atgriežas savas pilsonības dalībvalstī pēc uzturēšanās citā dalībvalstī (neatkarīgi no uzturēšanās mērķa un ilguma),
  • ģimenes  loceklis pavada Latvijas pilsoni (ceļo kopā ar viņu) uz galamērķa dalībvalsti vai pievienojas Latvijas pilsonim galamērķa dalībvalstī (ceļo vēlāk).

Ja ģimenes loceklis ceļo viens un nepavada Savienības pilsoni vai nepievienojas viņam galamērķa dalībvalstī, tad šajā gadījumā MK Noteikumi Nr. 675 nav piemērojami un vīza izsniedzama saskaņā ar vispārējiem noteikumiem.

Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis un Šveices Konfederācija

ES dalībvalstis
(un to pievienošanās gads)

Apvienotā Karaliste (1973)

Austrija (1995)

Beļģija (1952)

Bulgārija (2007)

Čehija (2004)

Dānija (1973)

Francija (1952)

Grieķija (1981)

Horvātija (2013)

Igaunija (2004)

Īrija (1973)

Itālija (1952)

Kipra (2004)

Latvija (2004)

Lietuva (2004)

Luksemburga (1952)

Malta (2004)

Nīderlande (1952)

Polija (2004)

Portugāle (1986)

Rumānija (2007)

Slovākija (2004)

Slovēnija (2004)

Somija (1995)

Spānija (1986)

Ungārija (2004)

Vācija (1952)

Zviedrija (1995)

Eiropas Ekonomiskā zonas valstis

Islande

Lihtenšteina

Norvēģija

Šveice