Latvijas Republikas un Svētā Krēsla divpusējās attiecības

26.07.2016. 17:06

Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918.gadā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940.gada 13.augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24.augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940.gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos.

 

LATVIJAS UN SVĒTĀ KRĒSLA ATTIECĪBAS

Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918.gadā. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940.gada 13.augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24.augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940.gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos. 2005.gadā uz Latvijas Valsts prezidentes vēstuli par II Pasaules Kara un Latvijas okupācijas tēmu Svētais Krēsls oficiāli atbildes vēstulē izteica atbalstu Latvijas nostādnēm.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu atjaunotas 1991.gada 1. oktobrī. Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla kopš 2015.gada 17. decembra ir Veronika Erte. Vēstnieces rezidences vieta ir Rīga.

Iepriekšējie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla ir bijuši

  • Einars Semanis (rezidēja Polijā un Latvijā),
  • Alberts Sarkanis (rezidēja Polijā),
  • Atis Sjanīts (rezidēja Lietuvā) un
  • Aija Odiņa (rezidēja Rīgā).

2014.gada 22.aprīlī akreditējās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Latvijā, arhibīskaps Pedro Lopess Kontana (Pedro Lopez Quintana) ar rezidenci Viļņā.

Iepriekšējie apustuliskie nunciji Baltijas valstīs:

  • arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi) (rezidēja Viļņā);   
  • arhibīskaps Pēteris Curbrigens (rezidēja Viļņā),
  • arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders un Husto Muļjor Garsija (rezidēja Viļņā).

Pāvesta svētā Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā 1993.gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Savukārt 2016. gada 11.-13. maijā norisinājās Svētā Krēsla Valsts sekretāra (info – premjera) kardināla Pjetro Parolina (Pietro Parolin) oficiālā vizīte Latvijā, atzīmējot Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību atjaunošanas 25 gadus un 95 gadus kopš Svētais Krēsls atzina Latviju de iure. 2013. gadā Latviju apmeklēja Pontifikālās Kristiešu Vienotības veicināšanas Padomes prezidents, kardināls Kurts Kohs (Kurt Koch). Arī Latvijas visaugstākās amatpersonas ir apmeklējušas Vatikānu - prezidents Andris Bērziņš apmeklēja vizītē Vatikānu 2014. gadā un piedalījās pāvesta Franciska inaugurācijā 2013. gadā, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II un pāvesta Jāņa XXIII kanonizācijas ceremonijā Vatikānā 2014. gadā un apmeklēja Vatikānu 2013. gadā, Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vatikānu apmeklēja 2012. gadā, ārlietu ministrs A.Ronis darba vizītē Vatikānā uzturējās 2010. gadā.

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2016. gada
11.-13. maijā

Svētā Krēsla Valsts sekretāra (info – premjera) kardināla Pjetro Parolina (Pietro Parolin) oficiālā vizīte Latvijā

2014. gada 20. septembrī Latvijas prezidents Andris Bērziņš apmeklēja vizītē Vatikānu. Vizītes laikā prezidents tikās ar pāvestu Francisku un Svētā
Krēsla valsts sekretāru (info – premjeru) kardinālu Pjetro Parolinu (Pietro Parolin)
2014.gada 27.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II un pāvesta Jāņa XXIII kanonizācijas ceremonijā Vatikānā
2013.gada 18.decembrī Vatikānu apmeklēja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa
2013.gada 19.martā Latvijas prezidents Andris Bērziņš piedalījās pāvesta Franciska inaugurācijā
2013. gada 18.-23. maijā Latviju apmeklēja Pontifikālās Kristiešu Vienotības veicināšanas Padomes prezidents, kardināls Kurts Kohs (Kurt Koch)
2012.gada 20.jūnijā Vatikānu apmeklēja Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis
2011.gada 13.-15.aprīlī Vatikānā viesojās Latvijas prezidents Valdis Zatlers
2010.gada 14. -15.septembrī Vatikānā darba vizītē uzturējās ārlietu ministrs A.Ronis
2000.gada novembrī Rīgā tika parakstīts "Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums", kurš aizstāja 1922.gadā parakstīto Konkordātu starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī saglabāja ar Konkordātu iegūtās tiesības
2007.gada maijā Latvijas Nacionālā Bibliotēka un Vatikāna Nacionālā Bibliotēka parakstīja vienošanos par Baltijai nozīmīgā kultūrvēsturiskā albuma "Terra Mariana" faksimilu un komentāru izdošanu

 

INFORMĀCIJA PAR SVĒTO KRĒSLU

Vēsturiski svarīgākais notikums Svētā Krēsla valsts ārpolitiskajā vēsturē ir 1929.gada Laterāna līguma noslēgšana ar Itāliju, ar kuru savstarpēji tika atzīta Svētā Krēsla un Itālijas karalistes neatkarība. Šajā līgumā Svētais Krēsls arī deklarēja savu pastāvīgo neitralitāti pasaules militāros un diplomātiskos konfliktos. Svētā Krēsla diplomātisko darbu vada un īsteno Valsts sekretariāts. Atbilstoši 1988.gada 28.jūnijā izsludinātajai Jāņa Pāvila II apustuliskajai konstitūcijai "Pastor Bonus" Valsts sekretariāts tika sadalīts divos sektoros: Vispārējo lietu sektors un Sektors attiecībām ar valstīm (jeb Ārlietu sektors). Tieši Ārlietu sektora funkcijās ir lietu kārtošana ar pasaules civilajām valstīm un valdībām. Tā atbildībā ir Svētā Krēsla diplomātiskās attiecības ar valstīm, ieskaitot konkordātu (līgumu) noslēgšanu, Svētā Krēsla dalība starptautiskās organizācijās un konferencēs u.c.

Svētajam Krēslam ir 180 pastāvīgās diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, 106 misijas vada pārstāvji, kuri ir akreditēti ne vien mītnes zemē, bet arī citās valstīs vai starptautiskās organizācijās. Svētais Krēsls kā biedrs vai novērotājs aktīvi darbojas daudzās starptautiskās un reģionālās organizācijās. Romā ir izvietotas 83 pie Svētā Krēsla akreditētās diplomātiskās misijas, un tas nozīmē, ka šīm valstīm ir divas vēstniecības šajā pilsētā, jo starp Svēto Krēslu un Itāliju noslēgtais līgums paredz, ka viena un tā pati persona nevar būt akreditēta abās valstīs. Dubulta akreditācija citā valstī, ja tā nav Itālija, ir atļauta, un nav svarīgi vai misija ir Romā vai citviet. 

 

ROMAS KATOĻU BAZNĪCA LATVIJĀ

Svētais Krēsls ir pilnvarojis izveidot Latvijā četras diecēzes:

  • Rīgas arhidiecēze: Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, konsekrēts par bīskapu 08.08.2010.
  • Jelgavas diecēze: Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, konsekrēts par bīskapu 10.09.2011.
  • Liepājas diecēze: Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, konsekrēts par bīskapu 07.09. 2013.
  • Rēzeknes-Aglonas diecēze: Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, konsekrēts par bīskapu 24.06.1991.

Augstākā vietējās Baznīcas lēmēja un koordinētāja institūcija ir Latvijas Bīskapu konference, kura dibināta 1997.gada 15.novembrī. Romas Katoļu izglītības iestādes Latvijā ir Laterāna Pontifikālās Universitātes Teoloģijas institūts (Garīgais seminārs), Laterāna Pontifikālā Universitātes Rīgas Augstākais Reliģijas Zinātņu institūts (RARZI), Rīgas Katoļu ģimnāzija, kā arī vairākas katoļu baznīcas dibinātas skolas citviet Latvijā – Rēzeknē, Aglonā un Liepājā.

Latvijas un reģiona svētvieta ir Aglonas Bazlilika un tās sakrālais laukums, kuru 1993.gadā apmeklēja pāvests svētais Jānis Pāvils II.

2004. gada 20. decembrī Svētais Jānis Pāvils II atzina latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna tikumu varonību, lai turpmāk viņu
varētu saukt par godināmo.

Pie Romas katoļu baznīcas Latvijā pieder ap 22% Latvijas iedzīvotāju.