Latvijas Republikas un Kanādas divpusējās attiecības

11.09.2017. 16:20

Latvijas un Kanādas draudzīgo attiecību pamatā ir sadarbība Eiroatlantiskajā telpā. Latviju un Kanādu vieno vēlme piedalīties demokrātijas stiprināšanā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā pasaulē. Kanāda ir atbalstījusi Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos. Latvijas kā šo organizāciju dalībvalsts sadarbība ar Kanādu ir sekmīga gan parlamentārajā un valdības līmenī, gan akadēmisko, nevalstisko un profesionālo organizāciju līmenī. Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības stiprina aktīvā Kanādas latviešu kopiena (apm. 21000), kuru pārstāv Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK).

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Kanāda kā Lielbritānijas domīnija Latvijas Republiku atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru periodā Latvijas intereses Kanādā pārstāvēja vairāki goda konsuli, bet Kanādu Latvijā - Lielbritānijas vēstniecība Rīgā.

Vēsturiski Kanāda nedz de facto, nedz de iure neatzina Latvijas pievienošanu PSRS. Kanāda bija arī viena no tā valstīm, kura aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm, turklāt jau okupācijas laikā nosodīja padomju režīma politiku un atbalstīja Latviju ANO ietvaros.

1991. gada 26. augustā, pirmā no G-7 valstīm, Kanāda atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Kopš 1991. gada beigām Rīgā darbojas Kanādas vēstniecības birojs, bet 1993. gada 3. jūnijā tika atvērta Kanādas vēstniecība Latvijā, kas pārstāv Kanādas intereses arī Lietuvā un Igaunijā. Kanādas vēstnieks rezidē Rīgā kopš 1999. gada 14. septembra.

Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības

1994. gada novembrī tika atvērta Latvijas Republikas vēstniecība Otavā, kas bija pirmā Baltijas valstu vēstniecība Kanādā. Līdz tam no 1991. gada oktobra Kanādā darbojās LR Konsulāts Toronto, bet kopš 1992. gada Otavā Goda ģenerālkonsula Gunta Siliņa vadībā. Konsulāts beidza darbību līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu.

Kanādā darbojas četri Latvijas goda konsulāti - goda konsuls Roberts Klaiše Monreālā, Kvebekas provincē (no 2004. gada 2. septembra), goda konsule Dr. Ingrīda Selga Šķetre Halifaksā, Jaunskotijas provincē (no 2012.gada 17.novembra), goda konsuls Ēriks Savičs Vankūverā, Britu Kolumbijas provincē (no 2013.gada 5.septembra) un goda konsule Ena Agnese Rudovica Edmontonā, Albertas provincē (no 2014.gada marta).

Latvijas vēstnieki Kanādā

Mārtiņš Lācis
(pagaidu pilnvarotais lietvedis)
1994. gada - 1996. gadam
Georgs Andrejevs 1996. gada - 1998. gadam
Jānis Lūsis 1998. gada - 2002. gadam
Atis Sjanītis 2003. gada - 2007. gadam
Marģers Krams 2007. gada - 2011.gadam

Juris Audariņš

Kārlis Eihenbaums                              

2011. gada 19.septembra - 2016.gada 23.augustam

2016.gada 6. septembra – šobrīd

   

Kanādas vēstnieki Latvijā

Maikls Filipss

Michael Phillips*

1991. gada -1995. gadam

Viljams Klārks

William Clarke*

1995. gada - 1999. gadam

Pīters Makkelars

Peter McKellar

1999. gada - 2002. gadam

Roberts Andrigo

Robert Andrigo

2002. gads - 2005. gadam

Klēra Pulēna

Claire A. Poulin

2005. gada - 2008. gadam

Skots Heteringtons

Scott Heatherington

2008. gada – 2011.gadam

Džons Morisons

John Morrison

2012.gada - 2014.gadam

Alēns Osērs

Alain Hausser

2015.gada februāris - šobrīd 

* rezidences vieta Stokholmā, Zviedrijā

** pagaidu pilnvarotais lietvedis

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

  • Eksports:

    1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

    2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

    3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

    ...

    42. Kanāda – 18 780 101 EUR jeb 0,19%

  • Imports:

    1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā

    2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

    3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

    ...

    39. Kanāda – 9 681 904 EUR jeb 0,09%

    Latvijas un Kanādas tirdzniecības dinamika laika posmā no

    2009. gada līdz 2016. gadam, EUR

Gads Eksports Imports
2009 6 423 693 6 952 854
2010 7 786 601 54 958 659
2011 10 784 375 5 979 297
2012 10 279 213 8 906 285
2013 11 670 413 10 518 106
2014 15 543 401 12 817 367
2015 16 099 588 17 301 910
2016 18 780 101 9 681 904
  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 28,39 MEUR (48. vieta), kas ir par 14,76% mazāk nekā 2015. gadā.

  • Eksporta apjoms uz Kanādu sasniedza 18,78 MEUR, kas ir par 16,71% jeb 2,69 MEUR vairāk nekā 2015. gadā.

  • Importa apjoms no Kanādas sasniedza 9,68 MEUR, kas bija par 44% jeb 7,62 MEUR mazāk nekā 2015. gadā.

  • 2016. gadā Latvijai ar Kanādu ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 9,02 MEUR apmērā.

  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (28,12%); pārtikas rūpniecības produkti (17,66%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (11,59%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (7.65%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (6,69%); transporta līdzekļi (6,56%); dažādas rūpniecības preces (6,05%); metāli un to izstrādājumi (5,48%)

  • Galvenās Latvijas importa preces no Kanādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (25,02%); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (19.38%); transporta līdzekļi (14,32%); metāli un to izstrādājumi (10,49%); pārtikas rūpniecības produkti (9,56%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (5,64%)

     Galvenās eksporta preces uz Kanādu sadalījumā pa preču veidiem
    2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 18 780 101 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti - 24,13%

-          Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem - 17,31%

-          Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas - 11,04%

-          Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas - 8,21%

-          Gaisa vai vakuumsūkņi, gaisa vai citas gāzes kompresori un ventilatori - 8,12%

4 625 979 24.63%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Nedenaturēts etilspirts - 75,70%

-          Sagatavotas vai konservētas zivis - 13,86%

3 289 800 17.53%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Mezgloti tīkli no auklas, virves vai troses - 66,64%

-          Auklas, takelāžas izstrādājumi - 14,07%

-          Apģērba gabali - 10,79%

2 417 066 12.87%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras - 91,87%

1 436 337 7.65%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi - 70,34%

-          Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces – 13,70%

-          Kompasi virziena noteikšanai; citādi navigācijas instrumenti un ierīces – 12,17%

1 255 544 6.69%

Transporta līdzekļi

-          Gaisa kuģu, balonu un dirižabļu daļas – 52,95%

-          Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem - 43,92%

1 231 744 6.56%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas - 59,68%

-          Sēdekļi - 18,29%

-          Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu inventārs - 15,35%

1 136 470 6.05%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs vai tērauda ķēdes un to daļas - 19,67%

-          Dzelzs vai tērauda skrūves – 10,88%

-          Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi - 10,08%

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk - 8,38%

-          Citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi - 6,30%

-          Stieples, stieņi, caurules, plāksnes, elektrodi un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastā metāla vai no metāla karbīdiem – 5,73%

1 029 594 5.48%

Galvenās importa preces no Kanādas sadalījumā pa preču veidiem
2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 9 681 904 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra - 22,09%

-          Trauku mazgājamās mašīnas – 12%

-          Iespiedmašīnas - 10,99%

-          Elektriskās apgaismošanas vai signalizēšanas aprīkojums - 10,57%

-          Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi – 6,40%

2 422 672 25.02%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti - 49,11%

-          Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti - 35,53%

-          Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi – 5,23%

1 876 154 19.38%

Transporta līdzekļi

-          Gaisa kuģu, balonu un dirižabļu daļas - 79,92%

-          Traktori – 8,14%

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi - 7,63%

1 386 309 14.32%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes - 68,73%

-          Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori, kuriem neizmanto elektrisko sildīšanu – 22,42%

1 015 537 10.49%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā – 70,50%

-          Nedenaturēts etilspirts - 14,75%

-          Gatavas mērces un produkti to gatavošanai - 6,39%

-          Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi - 6,38%

925 144 9.56%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Kompasi virziena noteikšanai – 28,20%

-          Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra – 18,63%

-          Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai – 15,57%

-          Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces – 14,32%

-          Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi – 11,38%

545 731 5.64%

Pakalpojumu tirdzniecība 2016. gadā (avots: Latvijas Banka)

  • Kopējais pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu sasniedza 54,52 MEUR

  • Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Kanādu sasniedza 22,09 MEUR.

  • Latvijas pakalpojumu importa apjoms no Kanādas sasniedza 10,34 MEUR

  • Latvijai ar Kanādu bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 11,75 MEUR apmērā. 

    Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

  • 2016. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā tika reģistrēti Kanādas tiešo investīciju atlikumi 5,08 MEUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Kanādā sasniedza 0,16 MEUR.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

2011. gada 11. martā notika Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmisko studiju centra (ESAASC) ar Kanādas valdības un Kanādas vēstniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstīts 2. seminārs par Kanādas studijām akadēmiskā starpdisciplinārā vidē. Kanādas studijas tiek īstenotas Eiropas studiju maģistra programmas ES ārējo attiecību kursa ietvaros. Seminārā tika pārrunātas Kanādas studiju īstenošanu no akadēmiskās starpdisciplinārās vides perspektīvas, kā arī jaunu akadēmisko tīklojumu veidošanas iespējas starp Baltijas valstu ieinteresētajiem akadēmiķiem un studentiem.

Pirmais seminārs notika 2010.gada 22.oktobrī, kurā piedalījās pārstāvji no triju Baltijas valstu augstskolām, EK, Sorosa Fonda - Latvija, Kanādas vēstniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, LU Eiropas studiju programmas studenti un citi. Seminārā tika apspriesta Kanādas studiju kursa projekta īstenošana.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

2014.gadā ar Latvijas goda konsules Kanādā Jaunskotijas provincē Ingrīdas Šķetris atbalstu tika veikta Halifaksas latviešu izcelsmes iedzīvotāju dzīvesstāstu dokumentācija. Režisore Dzintra Geka tikās ar tautiešiem, lai video stāstījumā dokumentētu viņu atmiņas par iebraukšanu Kanādā un dzīves gaitu sākšanu jaunajā zemē. Filmēšanas ietvaros Dz. Geka apmeklēja arī Kanādas Imigrācijas muzeju „21. piestātne” jeb "Pier 21", kurā atrodama informācija arī par latviešu ieceļošanu Halifaksā. Halifaksas ostas 21. piestātnē savulaik piestāja kuģi ar imigrantiem, kas laikā no 1920. gada līdz 1971. gadam uz Kanādu atveda vairāk kā 1,5 miljonu jauno iedzīvotāju, to skaitā arī tūkstošiem latviešu. Apkopojot datus jaunākajiem filmu projektiem, Dz. Geka Kanādā tikās arī ar latviešiem Hamiltonā un Toronto.

2014.gada 10. februārī Halifaksā, Kanādā Dalhūzijas Universitātes Eiropas Savienības centrā, tika izrādīta Dzintras Gekas dokumentālā filma “Stacija Latvieši 1937”. Filmas centrā ir 1937. gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā.

2014.gada 8. februārī Kanādas galvaspilsētā Otavā tika izrādīta režisora Jāņa Norda veidotā spēlfilma ''Mammu, es tevi mīlu''. Latviešu filmu demonstrēja Baltijas un Ziemeļvalstu filmu festivāla Bright Nights jeb ''Gaišās naktis'' ietvaros.

2013.gada 29. novembrī Eiropas Savienības filmu festivāla ietvaros Otavā tika izrādīta mākslas filma „Sapņu komanda 1935”. Režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa filma „Sapņu komanda 1935” pirmizrādi Kanādā piedzīvoja jau 19. novembrī, kad filma ar Latvijas goda konsula Ontārio provincē Imanta Purva atbalstu tika izrādīta Toronto ES Filmu festivāla ietvaros. Festivāla ietvaros filma tika demonstrēta 3. decembrī Kanādas rietumu pilsētā Vankūverā.

2013.gada 28. februārī Kanādas galvaspilsētā Otavā pirmizrādi piedzīvoja Latvijā dzimušā vācu režisora Aleksandra Hāna veidotā spēlfilma „Monsieur Tauriņš”. Latviešu filma tika demonstrēta Baltijas un Ziemeļvalstu filmu festivāla „Bright Nights” jeb „Gaišās naktis” ietvaros.

2012.gada 19.novembrī Toronto Eiropas Savienības (ES) Filmu festivāla ietvaros latviešu režisora Anda Miziša ekscentriskā spēlfilma „Medības” piedzīvoja pirmizrādi. 29.novembrī filma tika demonstrēta Kanādas galvaspilsētā Otavā, kur ikgadējo ES Filmu festivālu rīko Kanādā akreditētās ES valstu vēstniecības. Šogad festivāls svin savu divdesmit septīto gadskārtu, kas ir simbolisks skaitlis, kas atbilst šā brīža ES dalībvalstu skaitam. Savukārt 4.decembrī filma tika izrādīta arī Kanādas rietumu pilsētā Vankūverā.

2012.gada 17. un 18.novembrī Kanādas Latviešu centrā Toronto valsts svētku ietvaros tika rādītas latviešu filmas, lasīti referāti un atklātas vairākas mākslas izstādes, tostarp arī Latvijas Ārlietu ministrijas sagādātās ceļojošās fotoizstādes „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” un „Latvieša stāja svešumā”. 18.novembra svinīgajā svētku pasākumā tautiešus uzrunāja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Teikmanis, kurš piedalījās arī paneļdiskusijā „Tautieši ārzemēs. Nākotne ir šodien”.

2012.gada 30.septembrī Otavā Latvijas vēstnieks Kanādā Juris Audariņš atklāja divas izstādes, kas veltītas trimdas latviešu gaitām - „Latvieša stāja svešumā” un „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”. Uzrunājot klātesošos, vēstnieks norādīja, ka izstādes, kas ir iekārtotas viena iepretim otrai, atspoguļo dažādas latviešu tautas likteņgaitas svešumā. „Latvieša stāja svešumā” stāsta par latviešu bēgļu gaitām pārvietojamo personu nometnēs Vācijā un pēc tam tālāk trimdā, kas lielāko daļu tautiešu aizveda pāri okeānam uz Kanādu un ASV. Izstāde „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” vēsta par vienu no traģiskākajiem mirkļiem Latvijas vēsturē – masveida arestiem un deportācijām, kā rezultātā tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz padomju ieslodzījuma un spaidu darbu nometnēm Sibīrijā. Vienlaikus abas izstādes ir unikālas, emocionālas vēsturiskas liecības, kā arī nozīmīga vēstures stunda izstādes apmeklētājiem, sevišķi jaunākajai paaudzei.

2011. gada 27.maijā Otavā un 1.jūnijā Monreālā tika atklāts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu filmu festivāls "Bright Nights" ("Gaišās naktis"), kas Kanādā notika pirmo reizi. Festivālā no Latvijas tika demonstrēta režisora Pētera Krilova dokumentālā filma "Klucis – nepareizais latvietis". Festivālu rīko Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vēstniecības Kanādā sadarbībā ar valstu goda konsuliem Kvebekas provincē, Kanādas Filmu institūtu un Kvebekas filmu institūtu "Cinémathèque". Festivāla koordinators ir Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis un Baltiešu filmu festivāla Kanādā dibinātājs Andris Ķesteris

2011. gadā 3.maijā Kanādas galvaspilsētā Otavā ar Latvijas vēstniecības Kanādā un Otavas Latviešu biedrības atbalstu notika latviešu dzejnieka Edvīna Raupa dzejas krājuma „Then Touch Me Here” („Tad pieskaries šeit”) atvēršanas svētki. Dzejas krājumu angļu valodā ir atdzejojusi tulkotāja un dzejniece Margita Gailītis, bet klajā laidis respektablais Kanādas grāmatu apgāds „Guernica Editions” 2010.gada nogalē. Grāmatā ir apvienoti dzejoļi no diviem iepriekšējiem Edvīna Raupa dzejas krājumiem „Uzvāri man kaut ko pārejošu” (2002) un „Putni’” (2008).

SADARBĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJAS

2008. gadā ar Kanādas atbalstu Latvija oficiāli ieguva novērotāja statusu Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Latvijas uzņemšana notika Frankofonijas valstu un valdību vadītāju 12. samitā 17.- 19. oktobrī Kvebekā, Kanādā, kurā Latviju pārstāvēja vēstnieks Rolands Lappuķe. Kanāda ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1970. gada.

KANĀDAS LATVIEŠI

Ievērojamākā Kanādas latviešu kopienas pārstāve ir Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa ir guvusi augstāko izglītību un plašu darba pieredzi Kanādā, 1965.-1998. gados bijusi psiholoģijas profesore Monreālas universitātē, 1998. gadā tiekot ievēlētai par emeritēto goda profesori.

1997. gadā pirmo reizi Kanādas parlamenta vēsturē par deputāti tika ievēlēta latviete S.Bulte, kas divreiz tika pārvēlēta; viņa vadīja divas Kanādas tirdzniecības misijas "Baltijas ekspresis" (Baltic Express I, II), kas Latviju apmeklēja 1998. un 2000. gadā.

Kopš 1973. gada praktiski ik gadu tiek rīkots Baltiešu vakars Kanādas parlamentā, ko kopīgi organizē Baltijas valstu federācija Kanādā un Kanādas parlaments. 2008. gada 28. maijā notika jau 28. šāds pasākums.

INFORMĀCIJA PAR TŪRISTU APMAIŅU

2003. gada 1. janvārī Latvija vienpusēji noteica bezvīzu režīmu Kanādas pilsoņu ieceļošanai Latvijā. 2007. gada 31. oktobrī arī Kanādas valdība pieņēma lēmumu piešķirt Latvijas pilsoņiem bezvīzu režīmu. Šis notikums iezīmēja jaunu posmu Latvijas un Kanādas divpusējās attiecībās, jo veicina ciešākus abu valstu kontaktus, iespējas un izaicinājumus gan cilvēku, gan uzņēmumu starpā.

LATVIJAS UN KANĀDAS STARPTAUTISKĀS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRAS SADARBĪBA

1991. gadā tika uzsākta Kanādas programma sadarbībai ar Baltijas valstīm, kuras ietvaros saņēmējvalstis guva daudzpusēju tehnisku un finansiālu atbalstu; Latvijā tas aptvēra vairāk nekā 25 jomas, un Kanādas valdības piešķirtais finansējums 1992.-2003. gados sasniedza aptuveni CAD 18.5 mlj.. Šī sadarbība notika Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras (CIDA) virsvadībā, ietverot arī Kanādas Fonda vietējām iniciatīvām (Canada Fund for Local Initiatives) projektus. Tās darbību koordinēja un uzraudzīja Kanādas vēstniecība. CIDA darbība pamatos bija vērsta uz atbalstu tirgus ekonomikai un demokrātiskai, efektīvai pārvaldei Latvijā, kā arī ekonomisko sakaru stiprināšanu, veselības aprūpes un sociālās sistēmas reformām. Sadarbībā ar to Latvijas institūcijas un organizācijas realizējušas projektus vides aizsardzības, izglītības, sabiedrības integrācijas, tieslietu reformas, veselības un sociālās sistēmas jomās.

Starp īstenotajiem projektiem var minēt sekojošus :

  • Kanādas, Latvijas un Lietuvas kopējās sadarbības projekts "Baltic World Trade Organization Support Project", kura mērķis bija stiprināt Latvijas un Lietuvas tirdzniecības politikas reformas un nodrošināt to atbilstību starptautiskajām saistībām, ko šīs valstis bija uzņēmušās kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieces;
  • Tulkošanas un Terminoloģijas Centra (TTC) izveides projekts, kurā iesaistījās arī LNAK Toronto. TTC tika izveidots 1996. gadā ar mērķi pārtulkot Eiropas Savienības tiesību aktu kopumu latviešu valodā, lai Latvija varētu kļūt par pilnvērtīgu šīs organizācijas dalībvalsti. CIDA atbalsts – vairāk nekā CAD 1.5 mlj.
  • Latvijas puse sadarbībā ar Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūru un Kanādas universitāšu un koledžu asociāciju ir realizējusi tiesību reformu kapacitātes palielināšanas programmu, kā ietvaros tika gūta Kanādas pieredze probācijas dienesta izveidei Latvijā.
  • Lielākie kopprojekti vides aizsardzības un reģionālā attīstības jomā ir "Bijušo Krievijas armijas militāro bāzu teritorijas attīrīšana", "Liepājas bijušās Karostas militārās bāzes pielāgošana jaunām funkcijām, plānojot ilgtspējīgu attīstību" (šis projekts, kura kopējās izmaksas sasniedza aptuveni CAD 1 mlj., bija ļoti svarīgs Liepājas ekonomiskajai attīstībai), kā arī Latvijas - Kanādas dzīvokļu saimniecības sadarbības projekts. CIDA ir finansējusi Kanādas-Baltijas municipālās sadarbības programmu (CBMCP), kuras mērķis bija palīdzēt pilsētu stratēģiskajā plānošanā; tajā piedalījās arī Rīga.
  • CIDA ir finansiāli atbalstījusi ANO Attīstības programmas (UNDP) latviešu valodas apmācības programmu cittautiešiem, kas bija svarīgs sabiedrības integrācijas projekts.
  • Kanādas valdība ar CIDA starpniecību jau kopš 1993. gada ir atbalstījusi Rīgas Biznesa skolas darbību. Tāpat ir īstenots trīsgadīgs RTU, Bufalo universitātes (ASV) un Otavas universitātes (Kanāda) sadarbības projekts maģistra grāda iegūšanā, bet 1999. gadā – parakstīts Rīgas Biznesa skolas un Otavas universitātes sadarbības līgums; 2000. gadā tika izveidota Ziemeļamerikas standartiem atbilstoša MBA programma. Vēl jāmin, ka CIDA un citi partneri no Kanādas ir atbalstījuši Rīgas Tūrisma skolu. Tāpat sadarbībā ar CIDA labklājības jomā ir ticis realizēts projekts "Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu sistēmas attīstība Latvijā".
  • Daži citi projekti ir: apmācībās Kanādā par garīgi slimu cilvēku aprūpes veidiem viņu dzīves vietās, kurās ir piedalījušies Latvijas speciālisti veselības nozarē; Baltijas Ekonomiskā menedžmenta treniņprogramma (BEMTP), kuras mērķis bija uzlabot publiskās administrācijas kvalitāti (Latvijā projektu koordinēja Valsts administrācijas skola); CIDA atbalstītā Kanādas-Ukrainas-Baltijas ekonomikas vadības mācību programmā (CUBE), kas 2000.-2004. gadā bija nodrošinājusi stažēšanos Ukrainas valsts pārvaldes darbiniekiem, t.sk. Latvijā; atkritumu izgāztuvju modernizācijas projekts; atbalsts krājaizdevu sabiedrību tīklam Latvijā (Latvijas Kredītu savienībai); atbalsts Latvijas Privatizācijas aģentūrai u.c. Kanāda ir nodrošinājusi arī atbalstu Latvijas eksportam un uzņēmējiem, piemēram, tika izmantota CIDA "Renesanse Austrumeiropai" (Renaissance Eastern Europe) programma, atbalstot kopīgu Kanādas-Baltijas uzņēmumu izveidi.

2004. gadā CIDA projekti beidza savu darbību Latvijā. 2005. gada 1. februārī tika parakstīta vienošanās vēstule starp Latvijas un Kanādas Ārlietu ministrijām, kas paredz palīdzības sniegšanu trešajām valstīm attīstības sadarbības politikas jomā Oficiālās attīstības palīdzības Centrāleiropā programmas (ODACE) ietvaros. Tajā atrunāts arī atbalsts Latvijas oficiālās palīdzības sniedzējiem – institūciju veidošana un kapacitātes stiprināšana.

2005.-2007. gadā tika īstenota ODACE programma. Kopējās attīstības sadarbības projektu izmaksas sasniedza aptuveni LVL 469 tūkst., no kuriem CIDA līdzfinansējums bija aptuveni LVL 235 tūkst. 2005. gadā tika pabeigts darbs pie divu tehniskās palīdzības projektu realizācijas Moldovā (muitas un ieslodzījumu vietu jomā). 2006. gadā tika aizsākta robežsardzes projekta otrā stadija, pie tam līdzfinansējums no CIDA tika piešķirts arī vairākiem citiem projektiem Moldova un Gruzijā. 2007. gadā kopīgo projektu skaits vēl pieauga, un granta konkursā tika apstiprināti vairāki projekti Baltkrievijā, Gruzijā, Moldova un Ukrainā, ko līdzfinansēja CIDA. Vēl līdz 2008. gada novembrim ilga viens CIDA līdzfinansēts projekts Ukrainā.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2017. gada 18.-19. jūnijā Kanādas nacionālās aizsardzības ministra Hardžita Sadžana (Harjit Singh Sajjan) vizīte Latvijā, dalība NATO multinacionālā bataljona inaugurācijas pasākumā Ādažos
2017. gada 23.-25. martā Ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Kanādā. Vizītes laikā tikās ar Kanādas ārlietu ministri Kristiju Frīlandi (Chrystia Freeland), starptautiskās tirdzniecības ministru Fransuā Filipu Šampaņu (François-Philippe Champagne), aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu (Harjit Singh Sajjan). Ministrs apmeklēja uzņēmumu QNX Software Systems Limited, kā arī tikās ar latviešu kopienas pārstāvjiem Otavā un Toronto

2017. gada 23. februārī

Latvijā darba vizītē uzturējās Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs (The Hon. François-Philippe Champagne). Vizītes laikā F.F. Šampaņs tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kā arī piedalījās publiskajā diskusijā “Kanādas-Eiropas Savienības Visaptverošais ekonomiskais un tirdzniecības nolīgums (CETA): ieguvumi un iespējas”

2017.gada 23.-24. janvārī

Latviju vizītē apmeklēja Kanādas parlamenta Ārlietu un starptautiskās attīstības komisijas delegācija: Roberts Nolts (Hon. Robert D. Nault), Dīns Alisons (Dean Allison), Pīters Fragiskatos (Peter Fragiskatos), Marks Millers (Marc Miller), Rajs Saini (Raj Saini), Pīters Kents (Hon. Peter Kent), Veins Stetskis (Wayne Stetski). Vizītes laikā Kanādas puse tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu un Ārlietu komisija locekļiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un apmeklēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru.

2016.gada 24.-26.novembrī Kanādā darba vizītē uzturējās Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis. Vizītes laikā U. Augulis tikās ar Kanādas satiksmes ministru Marku Garno (Marc Garneau) un Kvebekas ekonomikas, zinātnes, inovācijas un digitālās stratēģijas ministri Dominiku Angladi (Dominique Anglade). Ministrs piedalījās “airBaltic” jaunās “Bombardier” lidmašīnas CS300 saņemšanas procesā un iepazinās ar rūpnīcu Mirabelā, Monreālā.
2016. gada 28. oktobrī Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Singa Sadžana (Harjit Singh Sajjan) vizīte Latvijā.
2016.gada 11.jūlijā Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion)vizīte Latvijā.
2016.gada 9.jūlijā

NATO samita laikā Valsts prezidents R.Vējonis tikās ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo (Justin Trudeau).

2016.gada 20.maijā NATO ārlietu ministru sanāksmē Beļģijā ārlietu ministrs E.Rinkēvičs tikās ar Kanādas ārlietu ministru Stefanu Dionu (Stephane Dion). Tikšanās laikā tika pārrunāta gatavošanos NATO samitam Varšavā un kolektīvās aizsardzības pasākumi Baltijas valstu reģionā.
2016.gada 13.-18.aprīlī

Kanādā oficiālā vizītē uzturējās Saeimas  priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ar mērķi padziļināt un attīstīt divpusējās attiecības. Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Kanādas Senāta spīkeri Džordžu Furiju (George J.Furey) un Senāta Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komisijas vadītāju Reineli Andreičuku (Raynell Andreychuk), Pārstāvju palātas spīkeri Džefu Rīgenu (Geoff Regan), kā arī NATO Kanādas asociācijas Izpildkomitejas priekšsēdētāju Hjūsu Sīgalu (Hugh Segal).

2015. gada 17. decembrī Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Pasaules Tirdzniecības organizācijas 10. Ministru konferences laikā 17. decembrī Nairobi, Kenijā, tikās ar Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministri Kristiju Frīlandi (Chrystia Freeland) un pārrunāja divpusējo un Eiropas Savienības (ES) sadarbību ar Kanādu.
2014.gada 2.decembris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs NATO ministru sanāksmes ietvaros Briselē tikās ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Bērdu.
2014.gada 17.-21.novembris Latviju vizītē apmeklēja Kanādas Parlamenta Kanādas-Eiropas Parlamentārās asociācijas pārstāvji: Deivids Tilsons (David Tilson), Grants Mičels (Grant Mitchell), Mišels Rivārs (Michel Rivard), Skots Simms (Scott Simms), Don Deivīss (Don Davies) un Kornēlius Šisu (Corneliu Chisu). Vizītes laikā Kanādas puse tikās ar Saeimas deputātiem, Eiropas Parlamenta Latvijas parlamentāriešiem Inesi Vaideri un Robertu Zīli, ārlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem un apmeklēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru.  Delegācija piedalījās arī ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai.
2014. gada 25. – 27. aprīlis Latvijā darba vizītē uzturējās Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds (John Russell Baird). Vizīte norisinājās pēc Kanādas puses iniciatīvas, lai pārrunātu situāciju Ukrainā, attiecības ar Krieviju, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības. Vizītes laikā Dž.Bērds tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Kanādas amatpersonas vizīte Latvijā bija daļa no reģionālās vizītes, kuras laikā Dž.Bērds apmeklēja Slovākiju, Čehiju, Poliju un Igauniju.
2014.gada 26.februāris – 2.marts Kanādā darba vizītē uzturējās Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Vizītes ietvaros ministrs piedalījās PDAC (Prospecotrs & Developers Association of Canada) gadskārtējā izstādē-konventā. Ministru pavadīja Latvijas pārstāvju grupa (VARAM, EM, LIAA, LU un LVĢMC), kura bija ieradusies Kanādā, lai iepazītos ar Kanādas kalnrūpniecības nozari.
2013.gada 4.oktobris

Latvijā darba vizītē uzturējās Kanādas Albertas provinces Starptautisko un starpvaldību lietu ministrs Kals Dallass (Cal Dallas), lai pārrunātu jautājumu par Eiropas Savienības Degvielas kvalitātes direktīvu. Vizītes ietvaros K.Dallas tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Juriju Spiridonovu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāru Aleksandru Antonovu un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādu vadītāju Valdi Liepiņu.

2013.gada 17.-21. septembris

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Kanādā. Vizīte norisinājās pēc Latvijas puses iniciatīvas ar mērķi padziļināt divpusējās attiecības, jo īpaši ekonomikas jomā, kā arī apmainīties ar viedokļiem par reģionāli un starptautiski aktuāliem jautājumiem. A.Bērziņš viesojās Otavā, Toronto, Monreālā un Vankūverā. Vizītes laikā prezidents tikās ar Kanādas ģenerālgubernatoru Deividu Džonstonu (David Johnston), Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu (Stephen Harper), Senāta spīkeru Noelu Kinsellu (Noël A. Kinsella), valdības pārstāvi Pārstāvju palātā Pīteru Vanlounu (Peter Van Loan), Ontario leitnantgubernatoru Deividu Onleju (David C. Onley) un Britu Kolumbijas leitnantgubernatori Džūditu Gišonu (Judith Guichon). Vizītes ietvaros A.Bērziņš apmeklēja uzņēmumu "Bombardier" un tikās ar "Bombardier" prezidentu Pjēru Bodēnu. Savukārt Vankūverā prezidents piedalījās Latvijas goda konsulāta atklāšanā Ērika Saviča vadībā. Vizītes laikā Valsts prezidents visās pilsētās tikās arī ar tautiešiem.

2013.gada 6.-9.aprīlis

Latviju vizītē apmeklēja Kanādas parlamenta Kanādas – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentārās sadraudzības grupas pārstāvji: delegācijas vadītājs Garijs Breitkroics (Garry Breitkreuz), Russ Hīberts (Russ Hiebert), Brūss Haiers (Bruce Hyer), Džeims Lannejs (James Lunney) un Terenss Jangs (Terence Young). Vizītes ietvaros deputātu delegācija tikās ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Andreju Klementjevu, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu pārstāvjiem (grupas vadītāju Valdi Liepiņu, grupas vadītāja vietnieku Ivanu Klementjevu, Ingu Biti, Kārli Enģeli, Ojāru Ēriku Kalniņu un Alekseju Loskutovu), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski, Ārlietu ministrijas Parlamentāro sekretāru Viktoru Makarovu un Ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un Kanādas kompānijas Homburg direktoru Džeimu Torpeju (James Torpey). Vizītes laikā Kanādas parlamenta deputāti apmeklēja arī Rīgas starptautisko lidostu un tikās ar Air Baltic pārstāvjiem.

2012.gada 14. – 18. novembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis uzturējās darba vizītē Kanādā, kuras laikā Valsts sekretārs vadīja politiskās konsultācijas Otavā (15.novembrī), piedalījās Halifaksas Drošības forumā (16.-17.novembrī) un atklāja Latvijas Goda konsulātu Halifaksā, Jaunskotijas provincē (17.novembrī). Valsts sekretāram notika tikšanās ar vairākām augstām Kanādas amatpersonām, tajā skaitā Kanādas aizsardzības ministru Pīteru Makkeju, aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Krisu Aleksandru, Kanādas ārlietu ministra vietnieku Morisu Rozenbergu un vairākām citām ministrijas atbildīgajām amatpersonām par Eiropas, globālās drošības un tirdzniecības jautājumiem. Vizītes laikā Valsts sekretārs un Latvijas pārstāvji apmeklēja Bombardier rūpnīcu Mirabelā, tikās ar derīgo izrakteņu kompāniju "Ginguro Exploration Inc" un Halifaksas ostas vadību. Vizītes noslēgumā 18.novembrī Valsts sekretārs A.Teikmanis sveica Latvijas dzimšanas dienā Toronto Latviešu centra tautiešus, kā arī tikās ar Kanādas - Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārās grupas vadītāju Bernardu Trotjē.

2012.gada 29.septembris

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Kanādas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Dīpaku Obreju (Deepak Obhrai) ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā un aicināja Kanādu atbalstīt Latvijas pieteikumu dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

2012.gada 21.septembris

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu spīkeru konferencē tikās ar Kanādas parlamenta Senāta spīkeru Noelu Kinsellu.

2011. gada 30. novembris – 3. decembris

Kanādu apmeklēja visu trīs Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāji, no Latvijas R. Ražuks. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Kanādas Senāta spīkeru Noellu Kinsellu, parlamenta Apakšpalātas priekšsēdētāju Endrjū Šīru, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Dīpaku Obraju, valdības pārstāvi apakšpalātā Pīteru Vanlounu, kā arī ar Kanādas apakšpalātas Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komisiju. Tika pārrunāti jautājumi par Latvijas- Kanādas ostu sadarbību, ekonomiku, gaisa telpas patrulēšanu uc.

2010. gada 11. – 17. janvāris

Latviju vizītē apmeklēja Kanādas senāta spīkers Noels Kinsela. Vizītes ietvaros spīkers tikās ar VP V. Zatleru, MP V. Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju G. Daudzi un viņa biedriem S. Āboltiņu un D. Rasnaču, AM I. Lieģi, IzM T. Koķi un LU rektoru M. Auziņu, ZM J. Dūklavu, kā arī apmeklēja Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas.

2009. gada 23. septembris

Kanādas ārlietu ministra Lourensa Kanona (Lawrence Cannon) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Māri Riekstiņu ANO Ģenerālās Asamblejas 64. sesijas ietvaros.

2009. gada 5. maijs

Kanādas starptautiskās tirdzniecības un Āzijas-Klusā okeāna sadarbības ministra Stokvela Deja (Stockwell Burt Day, Jr.) darba vizīte Latvijā (pirmā Kanādas starptautiskā tirdzniecības ministra vizīte Latvijā). Tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ārlietu ministru Māri Riekstiņu un ekonomikas ministru Arti Kamparu. Vizītes ietvaros Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību parakstīšana.

2008. gada 1. - 2. novembris

Kanādas senatores Anitas Rainelas Andreičukas Anita Raynell Andreychuk vizīte Latvijā, lai piedalītos starptautiskajā "Rīgas konferencē".

2008. gada 2. oktobris

Kanādas īpašā sūtņa Keita Kristija vizīte Latvijā, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.

2008. gada 26. septembris

Kanādas speciālo uzdevuma vēstnieka zvejniecības un dabas aizsardzības jautājumos Lojolas Salivana vizīte Latvijā. Tikšanās ar Ministru prezidenta biroja, Ārlietu, Ekonomikas, Vides un Zemkopības ministriju pārstāvjiem.

2008.gada 10. - 14. augusts

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka vizīte Kanādā, lai piedalītos Pasaules Bibliotēku un informācijas 73. kongresā un tiktos ar Kanādas bibliotēku un arhīvu darbu.

2008. gada 26. - 30. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Kanādā.

2008. gada 13. februāris

Kanādas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieces Karolas Annas Veičelas vizītes Rīgā, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.

2006. gada 29. novembris

Kanādas premjera Stīvena Harpera (Stephen Harper) tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķu-Freibergu un premjeru Aigaru Kalvīti NATO samita ietvaros Rīgā.

2006. gada 28. novembris

Kanādas ārlietu ministra Pītera Makkeja (Peter MacKay) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku NATO samita ietvaros Rīgā.

2006. gada 20. – 26. septembris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas ģenerālgubernatori Mišelu Žānu (Michaëlle Jean), Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu (Stephen Harper), Senāta spīkeru Noelu Kinselu (Noėl A. Kinsella), Senāta Apakšpalātas spīkeru Pīteru Milikenu (Peter Milliken), Kvebekas premjerministru Žanu Šarē (Jean Charest), Ontario provinces gubernatoru Džeimsu Bartelmanu (James K. Bartelman) un Monreālas mēru Žerāru Trambliju (Gérard Tremblay). Latvijas-Kanādas biznesa foruma atklāšana. Prezidente uzrunāja Tornoto Empire Club un Baltiešu Federāciju. Vizītē piedalījās Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Vizītes laikā tika parakstīts "Latvijas valdības un Kanādas valdības līgums par jauno pilsoņu apmaiņu" (vecums 18-35 gadi). Latvijas Valsts prezidentei tika piešķirts Kvebekas Augstākā ordenis, Goda Doktora nosaukums Otavas universitātē.

2006. gada 18. - 19. jūlijs

Kanādas ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pītera Van Louna (Peter Van Loan) vizīte Latvijā.

2005. gada 11. novembris

Kanādas Ārlietu departamenta un Kanādas Pilsonības un imigrācijas departamenta delegācijas vizīte Rīgā.

2005. gada 26. - 30. oktobris

Labklājības ministres Dagnijas Staķes darba vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas sociālā dienesta pārstāvjiem.

2005. gada 4. – 6. jūnijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergras darba vizīte Kanādā, Toronto. Tikšanās ar vietējiem latviešiem, stipendiju fonda dibināšana. Vizītes ietvaros tikšanās arī ar Ontario provinces gubernatoru Džeimsu K. Bartelmanu (James K. Bartleman).

2005. gada 10. – 14. aprīlis

Saeimas deputātu Vairas Paegles un Oskara Kastēna iepazīšanās vizīte ar ODACE (Oficiālās attīstības palīdzības Centrāleiropā programma).

2005. gada 13. marts

Tikšanās ar Kanādas ārlietu ministru Pjēru Petigrū (Pierre Pettigrew) ANO cilvēktiesību komitejas ietvaros Ženēvā, Šveicē.

2004. gada 21. septembris

ANO Ģenerālasamblejas laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ņujorkā tikās ar Kanādas premjerministru Polu Mārtinu (Paul Martin).

2004. gada 5. - 11. jūnijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergras darba vizīte Kanādā. Dalība Toronto Baltu studiju veicināšanas apvienības ("The Association for the Advancement of Baltic Studies") konferences svinīgajā pasākumā. Vizītes ietvaros Monreālā tikšanās ar Kvebekas provinces premjeru Žanu Šarē (Jean Charest).

2003. gada 27.septembris - 2. oktobris

Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera vizīte Kanādā, tikšanās ar Kanādas Valsts sekretāru Stīvenu Mahoniju (Steven Mahoney), Kanādas hipotekāro un mājokļu korporāciju.

2003. gada 20. - 21. maijs

Oficiālā Kanādas parlamenta apakšpalātas spīkera Pītera Millikena (Peter Milliken) un Kanādas parlamenta delegācijas vizīte Latvijā.

2003. gada 18. - 24. janvāris

Latvijas tieslietu ministra Aivara Aksenoka vizīte Kanādā kā dalība Latvijas Tieslietu ministrijas un Kanādas Universitāšu un Koledžu Asociācijas kopīgajā programmā "Tiesiskās reformas kapacitātes programma".

2002. gada 24. - 30. oktobris

Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska vizīte Kanādā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Kanādas aizsardzības ministru Džonu Makkeilumu (John McCallum). Aizsardzības ministrs apmeklēja Kanādas bruņoto spēku Miera uzturēšanas spēku mācību centru.

2002. gada 11. - 14. jūnijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte sakarā ar goda doktora grāda saņemšanu Makgila universitātē Monreālā. Tikšanās ar Kanādas premjerministru Žanu Kretjenu (Jean Chrétien) Otavā.

2001. gada 6. - 9. oktobris

Latvijas Republikas Saeimas deputāti Guntars Krasts, Igors Solovjovs un Aleksandrs Kiršteins Otavā piedalijās NATO Parlamentārās asamblejas sesijā.

2001. gada 7. - 9. septembris

Kanādas ārlietu ministra Džona Menlija (John Manley) oficiālā vizīte.

2001. gada 19. - 20. marts

Latvijas Republikas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska atbildes vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas aizsardzības ministru Arturu Egltonu (Arthur Eggleton), parlamenta aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Deividu Pratu (David Pratt), "Camp Borden" militārās apmācības centra un latviešu centra Toronto apmeklējums.

2000. gada 12. - 13. septembris

Kanādas aizsardzības ministra Artura Egletona (Arthur Eggleton) vizītes Latvijā laikā notika tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

2000. gada 7. - 13. maijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Ontario provincē (goda doktora diploma saņemšana Toronto universitātē). Tikšanās ar Ontario provinces gubernatora vietnieci Hilariju Vestoni (Hillary Weston) un Toronto Tirdzniecības palātas prezidenti Elīzu Alanu (Elyse Allan).

2000. gada 1. - 7. aprīlis

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Kanādā. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Kanādas parlamenta abu palātu spīkeriem.

1999. gada 2. septembris

Kanādas ārlietu ministra Loida Eksvortija (Lloyd Axworthy) darba vizīte Rīgā, tikšanās ar Valsts prezidenti un kopēja preses konference ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu.

1999. gada 24. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Kanādas premjerminstru Žanu Kretjenu (Jean Chrétien) un ārlietu ministru Loidu Eksvortiju (Lloyd Axworthy) Kanādā.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informāciju par Latvijas un Kanādas divpusējiem līgumiem skatīt šeit.

Saites
Latvijas Republikas vēstniecība Kanādā: http://www.am.gov.lv/lv/ottawa/

Latvijas goda konsuli Kanādā: http://www.mfa.gov.lv/lv/vestniecibas-parstavniecibas/?lv=1&org=CAN

Kanādas vēstniecība Latvijā: http://www.canadainternational.gc.ca/baltic_states-pays_baltes/index.aspx?lang=eng&view=d