Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

20.06.2017. 15:48

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. Šogad tiek atzīmēta diplomātisko attiecību dibināšanas 25. gadadiena. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā

Elita Gavele kopš 2016. gada augusta

Andris Vilcāns 2013. gada marts – 2016. gada jūlijs

Mārtiņš Perts 2008. gada decembris - 2012. gada septembris

Kārlis Eihenbaums 2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs

Jānis Lovniks 2000. gada janvāris – 2004. gada maijs

Ivars Silārs 1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Izraēlas vēstnieki Latvijā

Lironne Bar-Sade kopš 2015. gada augusts

Hagit Ben Jakov 2011. gada oktobris – 2015.gada augusts

Hens Ivri Apter 2006. gada septembris – 2010. gada augusts

Garijs Korens 2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs

Ābrams Benjamins 2000. gada novembris - 2003. gada jūlijs

Odeds Ben-Hurs 1996. gads – 1999. gads

Tova Hercla 1992. gads – 1996. gads

Latvijas Goda konsuli Izraēlā

Goda ģenerālkonsule

Sāra Alalūfa – Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija

Goda konsuls

Asafs Kaspi - Eilātā no 2004. gada 17. maija

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2016. gada 7.-10. novembris

Latvijas zemkopības ministra J. Dūklava vizīte Izraēlā

2016. gada 2. novembris

Ārlietu ministrijas politiskā direktora A. Pelša dalība Baltijas valstu un Izraēlas politisko direktoru konsultācijās

2016. gada 26.-27. septembris

Latvijas izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska vizīte Izraēlā un dalība Globālās izglītības industrijas samitā Jeruzalemē

2016. gada 29. februāris

Latvijas – Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vada Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs – vēstnieks Marģers Krams

2015. gada 14.-15. oktobris

Veselības ministra G.Belēviča darba vizīte Izraēlā

2014. gada 26.-29. oktobris  Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Makarova vizīte Izraēlā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministra vietnieku Tzachi Hanegbi; Kneseta deputātu, Kneseta diasporas komitejas priekšsēdētāju, Izraēlas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāju Yoel Razvozov un Ašdodas pilsētas mēra vietnieku 
2012. gada 29.-30. oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Izraēlā
2012. gada 3. septembris Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Izraēlā. Latvijas delegāciju vada valsts sekretārs A. Teikmanis
2010.gada 3. – 7.maijs Satiksmes ministra K.Gerharda darba vizīte Izraēlā.
2009. gada 1. decembrī Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vada valsts sekretārs A. Teikmanis.
2009. gada 5.-11. novembrī Veselības ministres B.Rozentāles vizīte Izraēlā un dalība starptautiskā konferencē „The Global Financial Crisis – Implications For Women”. Vizītes laikā tika parakstīts Latvijas-Izraēlas starpvaldību līgums par sadarbību veselības jomā piedalījās.
2009. gada 22. septembrī Ārlietu ministra M.Riekstiņa tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministru A.Libermanu ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros Ņujorkā
2008. gada 13.-14. maijā
Valsts prezidents V. Zatlers piedalījās starptautiskā konferencē “Facing Tommorrow”, kas tika rīkota Izraēlas 60 gadu jubilejas pasākumu ietvaros Jeruzalemē. Vizītes ietvaros prezidents tikās ar Š. Peresu un premjeru E. Olmertu.
2008. gada 23.-26. februārī Saeimas Latvijas-Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas delegācijas vizīte Izraēlā.
2008. gada 24.-26. janvārī Kultūras ministre H. Demakova piedalījās holokausta piemiņas pasākumos Jad Vašem centrā.
2007. gada 13. novembrī Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks E. Skuja.
2007. gada 12.-13. marts Latvijas un Izraēlas starpvaldību komitejas sēde Jeruzalemē, kuras laikā tika parakstīta Latvijas-Izraēlas kultūras, izglītības un zinātnes sadarbības programma 2007. – 2010. gadam.
2007. gada 19.-22. februāris Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Izraēlā. Ministrs tikās ar Izraēlas vicepremjerministru Šimonu Peresu, ārlietu ministri Cipi Livni un ES robežkontroles atbalsta misijas EU BAM Rafah vadītāju ģenerāli Pjetro Pistolēzi. Vizītes laikā ministrs pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus Latvijas un Igaunijas Ebreju asociācijas Izraēlā priekšsēdētājam Elijam Valkam un goda prezidentam Dovam Milmanam par darbu integrācijas procesa sekmēšanā un divpusējo attiecību veicināšanā.
2006. gada 19.-22. februāris Latvijas prezidente V. Vīķe-Freiberga valsts vizītē apmeklē Izraēlu.

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā

2016. gada 14. septembris

Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieka Eiropas Savienības jautājumos Sami Revela vizīte Rīgā.

2015. gada 11. marts

Latvijas – Izraēlas politiskās konsultācijas Rīgā. Izraēlas delegācijas sastāvā – Izraēlas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Alons Ušpizs, Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova un misijas vadītājas vietnieks Cvī Mirkins.

2014. gada 3.-4. novembris 

Rīgā notika politiskās konsultācijas starp Latvijas un Izraēlas Ārlietu ministrijām. Izraēlas delegācijas sastāvā – Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektorāta vietnieks, ANO un starptautisko organizāciju nodaļas vadītājs Aharons Lesnojārs, Izraēlas Ārlietu ministrijas Stratēģisko lietu nodaļas vadītāja vietnieks Ejāls Propers un Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova. Izraēlas delegācija tikās ar valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju Baibu Braži, Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktori Aigu Liepiņu un Humanitāro jautājumu nodaļas vadītāju Eināru Miķelsonu. 

2014. gada 23. oktobris 

Rīgā notika politiskās konsultācijas starp Latvijas un Izraēlas Ārlietu ministrijām. Izraēlas delegāciju veidoja Izraēlas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ģenerāldirektors Avivs Širons, Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jakova, Izraēlas Ārlietu ministrijas ES lietu direktore Avivita Barilana un Izraēlas misijas Latvijā vadītāja vietnieks Tzevi Mirkins. Izraēlas delegācija tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Politisko direktoru Eduardu Stipro, Divpusējo attiecību direkcijas vadītāju Einaru Semani un Eiropas Savienības koordinācijas departamenta direktores vietnieci Rūtu Radiņu. 

2014. gada 17. septembris

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs tikās ar Izraēlas Kneseta (parlamenta) vecāko amatpersonu delegāciju. Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību aktualitātes, kā arī valsts pārvaldes institūciju attīstība un savstarpējā sadarbība. Delegāciju pavadīja Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova (Hagit Ben-Yaakov). Izraēlas delegācija tikās arī ar Saeimas pārstāvjiem.
2013. gada 28.-30. jūlijs Izraēlas Valsts prezidenta Šimona Peresa valsts vizītē.

2012.gada 17.-18.aprīlis

Enerģētikas un ūdens resursu ministra Uzi Landau, vizīte Rīgā

2011.gada 20.-21. septembris

Izraēlas Industrijas, Tirdzniecības un darba ministra Shalom Simhon vizīte Rīgā.

2011.gada 4.-5. jūlijs

Izraēlas Tūrisma ministra Stasa Misežņikova vizīte Rīgā.

2011.gada 3.-5. maijs

Ikgadējās Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas - Izraēlas ārlietu ministra vietnieka Daniela Ajalona vizīte Rīgā.

2010.gada 4.-5. jūlijs

Izraēlas vicepremjera un ārlietu ministra A. Libermana vizīte Rīgā.

2010.gada 13.aprīlis

Izraēlas vicepremjera un stratēģisko lietu ministra M.Jālona vizīte Rīgā.

2009. gada 26. augustā

Izraēlas sabiedrisko lietu un diasporas ministra Juli Joela Edelšteina (Yuli Yoel Edelstein) vizīte Rīgā.

2008. gada 16. jūnijā

Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Rīgā. Izraēlas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks P. Avivi, Latvijas delegāciju - Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks E. Skuja.

2008. gada 27. -28.maijs

Izraēlas pensionāru lietu ministra Rafi Eitana vizīte Rīgā, tika apspriesti īpašumu restitūcijas jautājumi.

2008. gada 16.-18. maijs

Izraēlas armijas delegācijas vizīte Latvijā. Vizītes laikā delegācija apmeklēja holokausta piemiņas vietas un tikās ar Latvijas ebreju kopienu.

2007. gada 29.-30. augusts

Izraēlas reliģisko lietu ministra Ichaka Koena (Yitzhak Cohen) vizīte Latvijā, tika apspriesti īpašumu restitūcijas jautājumi.

2007. gada 14.-17. maijs

Izraēlas Ārlietu ministrijas Politisko pētījumu centra ekspertu vizīte Latvijā.

2007. gada 12.–15. februāris

Izraēlas un Latvijas parlamentārās draudzības līgas vizīte Latvijā.

2005. gada 20.–21. septembris

Izraēlas prezidents Moše Kacavs valsts vizītē apmeklē Latviju.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

  • Izraēlas Knesetā darbojas Izraēlas-Latvijas parlamentu sadarbības grupa, kuras vadītāja ir Ksenija Svetlova (Cionistu Savienība).

  • Latvijas Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu Borisa Cilēviča vadībā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Izraēla ir stabils Latvijas tirdzniecības partneris. Preču eksporta kāpuma tempi sniedz pozitīvas tendences sadarbības paplašināšanai tādās jomās kā ķīmijas, farmaceitiskā un biotehnoloģiju industrija, informāciju komunikāciju tehnoloģijas un tūrisms. Uz Izraēlu visvairāk tiek eksportēta koksne un tās izstrādājumi (44,4%), taču nozīmīgu īpatsvaru veido arī pārtikas preču eksports (29%). Savukārt galvenās importa preces ir: ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība preces, dāžādi mehānismi un eletriskās iekārtas.

2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 34,59 MEUR (43. vieta). Latvijai ar Izraēlu saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance – 15,27 MEUR apmērā.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Zemāk esošo statistiku, lūgums aizvietot ar jauno:

Eksports Imports
  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%[1]
  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

...

39. Izraēla – 24 929 111 EUR jeb 0,26%

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%[2]
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713EUR jeb 10,44%

...

42. Izraēla – 9 659 587 EUR jeb 0,09%

Latvijas un Izraēlas tirdzniecības dinamika, EUR

 Gads Eksports Imports
2009 11 323 000 7 794 000
2010 15 633 000 9 960 000
2011 15 418 000 12 619 000
2012 21 411 000 12 261 000
2013 22 477 000 8 979 000
2014 24 207 000 9 352 000
2015 25 706 000 10 357 000
2016 24 929 111 9 659 587

Galvenās eksporta preces uz Izraēlu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars
Kopā 24 929 111 100%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 81,31%

-        Saplāksnis, finierētas plātnes 14,71%

11 066 332 44,39%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Ūdens 25,58%

-         Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs 22,46%

-         Nedenaturēts etilspirts 19,60%

-         Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu 14,47%

7 241 082 29,05%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 66,11%

-         Monitori un projektori 8,63%

-         Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 7,61%

-        Trauku mazgājamās mašīnas; iekārtas pudeļu vai citu trauku mazgāšanai vai žāvēšanai 6,08%

1 676 634 6,73%

Galvenās importa preces no Izraēlas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars
Kopā 9 659 587 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 42,37%

-         Organiskās virsmaktīvās vielas (izņemot ziepes); virsmaktīvie līdzekļi 22,60%

-         Matu kopšanas līdzekļi 6,26%

2 484 011 25,72%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Augļu sulas un dārzeņu sulas 90,94%

-        Citi pārtikas izstrādājumi (proteīna koncentrāti u.c.) 6,05%

2 271 937 23,52%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 47,20%

-         Skaņas vai vizuālās signalizācijas elektroiekārtas 10,86%

-         Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 10,30%

-        Gaisa kondicionēšanas iekārtas 9,12%

1 319 175 13,66%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-         Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 65,43%

-         Etilēna polimēri pirmformās 24,37%

-        Citādi plastmasas izstrādājumi 5,85%

1 279 094 13,24%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:

-         Termiski pulēts stikls un stikls ar slīpētu vai pulētu virsmu 98,46%

1 059 696 10,97%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

-         Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces 72,87%

-        Ortopēdiskie piederumi 12,39%

-        Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi 5,09%

502 232 5,20%

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Izraēlas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 27,70 MEUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Izraēlā šī paša perioda beigās sasniedza 530 tūkst. EUR.

 


[1] Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2016. gadā

[2] Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2016. gadā

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Kopš 1995. gada 7. novembra sadarbību šajās jomās regulē Latvijas-Izraēlas divpusējais līgums. 2016. gadā parakstīta nākamā starpvaldību sadarbības programma „Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības izglītības, zinātnes, kultūras, jaunatnes lietu un sporta sadarbības programma 2016.-2019. gadam.”

Izglītība un zinātne

  • Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, tiek piedāvātas stipendijas studiju un pētniecības darbam.
  • Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveides kursos par holokausta izglītību, vēršanos pret antisemītismu un diskrimināciju.

  • Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi.

  • Arī Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi.

  • Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskās aktivitātes par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu.

  • Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.
  • Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmijām, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām.
  • Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. 2015./2016. mācību gadā Latvijas valsts finansējumu saņēma divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

Kultūra

Notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa, tai skaitā mākslas izstādes, izrādes un koncerti, abpusēja dalība mākslas festivālos, filmu demonstrējumi, sadarbība starp dzejniekiem un tulkotājiem, sadarbība starp muzejiem.

Piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) sadarbojas ar Izraēlas vēstniecību Latvijā, lai 2017./2018. gadā īstenotu sadarbības projektu ar Dizaina muzeju Holonā. No 2016. gada 12. februāra līdz 3. aprīlim DMDM bija skatāma Izraēlas mākslinieces Aleksandras Cukermanes izstāde.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2016. gadā bija iespēja apskatīt ebreju izcelsmes franču mākslinieka Marka Šagāla "Mirušo dvēseļu" ofortu ciklu.

Pēc Rishol LeZion Simfoniskā orķestra uzaicinājuma Valsts akadēmiskais koris „Latvija” sniedza vairākus koncertus Izraēlā laikā no 2016.gada 12. līdz 19. novembrim.

Arhīvi

Notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas arhīviem. Latvijas valsts arhīvi sistemātiski sniedz informāciju fiziskām un juridiskām personām, kas dažādos laika periodos izceļojušas no Latvijas uz Izraēlu.

Sadarbība Annas Lindas fonda ietvaros

Valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, kas ir Annas Lindas fonda Latvijas tīklu koordinējošā organizācija, no 2016. gada 27. marta līdz 8. aprīlim vairākās Latvijas pilsētās rīkoja starpkultūru nedēļu “1001 stāsts starpkultūru dialogam”, ar mērķi sniegt zināšanas, palielināt interesi un veicināt izpratni par dienvidu un austrumu Vidusjūras valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par sadarbības iespējām ar šo reģionu.

No 2016. gada 9. septembra līdz 2017. gada 9. jūnijam tiek īstenots Latvijas un Izraēlas projekts sociāli iekļaujošas izglītības stiprināšanā, ko ar Annas Lindes fonda finansiālu atbalstu realize trīs partnerorganizācijas: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, biedrība Eiropas Kustība Latvijā un viens no vadošajiem pilsoniskās izglītības institūtiem Izraēlā - Merchavim institūts. Projekta uzdevumi ir Latvijas un Izraēlas izglītības sistēmas un integrācijas politikas izpēte, fokusējoties uz sociālās un pilsoniskās kompetences pilnveidi formālajā un neformālajā izglītībā; partnervalstu labās prakses piemēru iepazīšana un aprobēšana; metodiska materiāla izstrāde, pedagogu un tālākizglītotāju apmācība Latvijā un Izraēlā.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)). Latvija sagatavojusi, kā arī iesniegusi IHRA pārskata ziņojumu par 2010. - 2015. gadā paveikto holokausta izglītībā [pievienot linku], piemiņā un pētniecībā. Tas ir pirmais šāda veida vispusīgs un sistematizēts pārskats.

Pētniecība

Lielu ieguldījumu holokausta mācību un informatīvo materiālu sagatavošanā ir devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, kas izdod akadēmiskus pētījumus par Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Līdz šim Vēsturnieku komisija izdevusi jau 28 sējumus. Gandrīz visos līdz šim izdotajos Vēsturnieku komisijas rakstu sējumos ir skarta holokausta tēma. Īpaši jāizceļ 23. sējums "Holokausta pētniecības problēmas Latvijā", kurš pilnībā ir veltīts holokausta problemātikai. Šie rakstu sējumi kā dāvinājums tika izsūtīti visām Latvijas vidusskolām un profesionālajām skolām.

2016. gadā iznācis nozīmīgs pētījums par Salaspils nometni. 2016. gada 27. janvārī - starptautiskajā holokausta piemiņas dienā, tika atvērts pirmais akadēmiskais pētījums par šo vācu nacistu izveidoto represīvo nometni Latvijā - Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne “Aiz šiem vārtiem vaid zeme: Salaspils nometne, 1941-1944”.

2015. gadā latviešu cilmes amerikāņu holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis izdeva savu jaunāko darbu – “Caur velna zobiem. Vācu laiki šodien. 1941-1945. Esejas un domas”, kas apkopo vēsturnieka polemiskās vēstules un rakstus presē par holokausta laiku vācu nacistu okupētajā Latvijā.

2015. gadā tika publicēts Andra Tomašūna pētījums “Jelgava 1941. gada vasara – holokausts” par ebreju vēsturi un iznīcināšanu. Grāmata ir papildināta ar DVD angļu un latviešu valodās.

2014. gadā Frīdas Mihelsones atmiņu grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” tika izdota latviski. Grāmatas tika izdalītas visām Latvijas skolu bibliotēkām un citiem interesentiem.

2013. gadā iznāca Meijera Melera “Latvijas ebreju kopienas vēsture un holokausta piemiņas vietas” latviešu un angļu valodās. Grāmata krievu valodā izdota jau 2010. gadā.

Starp iepriekš publicētiem izdevumiem minami arī tādi kā 2009. gadā izdotā grāmata "Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953", kuras autori ir vēsturnieki Leo Dribins, Arturs Žvinklis, Aivars Stranga, Daina Bleiere, Ēriks Žagars, Josifs Šteimans un Irēne Šneidere; 2008. gada prof. A. Strangas pētījums par ebreju vēsturi Baltijas valstīs "Ebreji Baltijā. No ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam 14.gs.-1945. gads"; 2008. gadā izdotā vācu autora Stīvena Bellera grāmata "Antisemītisms"; un Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" 2004. gadā izdotā grāmata "Latvija. Sinagogas un rabīni, 1918.-1940." latviešu, angļu, krievu valodās un ivritā, kas veltīta virsrabīnam Nātanam Barkānam.

Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Rīgā notikušas vairākas starptautiskas konferences "Ebreji mainīgajā pasaulē”. Pēdējā no tām norisinājās 2014. gadā.

Piemiņa

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. Viņam veltīta arī 2005. gadā izdotā grāmata "Kā zvaigzne tumsā".

2012. gadā un 2013. gadā vairākās Latvijas pilsētās - Kuldīgā, Bauskā, Daugavpilī, Cēsīs un Rīgā, sadarbībā ar Starptautisko holokausta piemiņas aliansi, muzejs „Ebreji Latvijā” organizēja semināru ciklu par ebreju kopienas vēsturi Latvijā.

No 2011. gada 13. jūnija līdz 2011. gada 30. novembrim, pieminot 70. gadskārtu 1941. gada 14. jūnija civiliedzīvotāju deportācijai un holokausta sākumam Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs un muzejs ”Ebreji Latvijā” rīkoja izstādi „Latvijas traģēdija. 1941”. Izstādes otrā daļa bija veltīta Rumbulas traģēdijai „Rumbula. Nozieguma anatomija.1941”.

2006. gada 11. aprīlī Daugavpilī tika atklāta atjaunotā 150 gadus vecā sinagoga.

2005. gada 29. jūnijā tika atklāts piemineklis nacionālsociālistiskās koncentrācijas nometnes "Riga – Kaiserwald" un papildnometņu ieslodzītājiem. Projektu atbalstīja Rīgas Dome un Vācijas vēstniecība Rīgā.

2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem (ap 19 000). Projekta iniciators bija sabiedriskais fonds "Liepājas ebreju mantojums".

Ebreju glābēji Latvijā

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations).

Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Latvijas valdība bija atsaucīga pret tām partijām un organizācijām, kas veicināja cionismu Latvijā, tādējādi atbalstot nacionālas ebreju valsts nodibināšanu.

SADARBĪBA AR EBREJU KOPIENU LATVIJĀ

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajiem datiem uz 2016. gada 1. jūliju Latvijā bija reģistrēti 8659 ebreju tautības iedzīvotāji. Latvijas ebreju kopienu pārstāv 2003. gada 16. martā izveidotā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kura apvieno 34 ebreju organizācijas no deviņām Latvijas pilsētām. Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs ir Arkādijs Suharenko.

SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS 

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

  • 2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu
  • 2012.gada 17.oktobrī Jūrmalas Dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu.
  • 2003. gada 17. novembrī Daugavpils Dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
  • 2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bneiaišu (B’ney Ayish).