Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas divpusējās attiecības

11.10.2017. 11:59

Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.

Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijas Republikā:

  • Leili Utno (Leili Utno) (1992–1994)

  • Tomass Tīvels (Toomas Tiivel) (1994–1998)

  • Juhans Haravē (Juhan Haravee) (1998–2002)

  • Tomass Luks (Toomas Lukk) (2002–2006)

  • Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) (2006–2010)

  • Mati Vārmans (Mati Vaarmann) (2010–2014)

  • Teniss Nirks  (Tõnis Nirk) – kopš 2014. gada 2. septembra.

Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijas Republikā:

  • Aldis Bērziņš (pilnvarotais lietvedis)

  • Anna Žīgure (1992–1995) (rezidēja Helsinkos)

  • Andris Piebalgs (1995–1998)

  • Gints Jegermanis (1998–2002)

  • Edgars Skuja (2002–2005)

  • Rihards Muciņš (2005–2008)

  • Kārlis Eihenbaums (2008–2013)

  • Juris Bone (2013–2017)

  • Raimonds Jansons – kopš 2017. gada 8. jūnija.

Latvijas – Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums

2009. gada rudenī Latvijas un Igaunijas premjerministri pēc Latvijas un Igaunijas vēstnieku rosinājuma, vienojās par nepieciešamību pabeigt izstrādāt ziņojumu par Latvijas un Igaunijas attiecību attīstību nākotnē. Par atbildīgajiem ziņotājiem tika apstiprināti Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns un Baltijas ziņu aģentūras BNS vadītājs Anvars Samosts. 2010. gada jūnijā, Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa darba vizītes Latvijā ietvaros, ar ziņojumu par Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbību tika iepazīstināti abu valstu ministru prezidenti. Dokuments ietver rekomendācijas divpusējās sadarbības tālākai attīstīšanai. Latvijas pusē par ziņojuma rekomendāciju ieviešanas procesa koordinēšanu atbildīgā ir Ārlietu ministrija, Igaunijā - Valsts kancelejas Stratēģijas birojs.

2010. gada 10. decembrī Rīgā notika pirmā Latvijas-Igaunijas sadarbības ziņojuma ieinteresēto pušu konference, kuras ietvaros tika spriests par sadarbību izglītībā, kultūrā, masu mediju jomā; par uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī tūrismu. Konferencē piedalījās arī Latvijas un Igaunijas premjerministri, kuri nāca klajā ar kopīgo paziņojumu par ziņojuma ieviešanu 2011. gadā.

Otrā Ziņojuma pārskata konference notika 2011. gada 16. decembrī Tartu un tā  pilnībā tika veltīta izglītības tēmai. Konferenci atklāja Latvijas un Igaunijas premjerministri - Valdis Dombrovskis un Andruss Ansips. Konferences dalībnieki diskutēja par augstākās izglītības, zinātnes, profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumiem, kā arī izvērtēja izglītības kvalitātes un abu valstu izglītības iestāžu sadarbības iespējas.

2012. gada 14.decembrī Rīgā notika Ziņojuma kārtējā pārskata konference, kura šogad tika veltīta sadarbības iespējām IT jautājumos. Konferences laikā abu valstu IKT politikas veidotāji un eksperti diskutēja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aktuālākajiem jautājumiem, tai skaitā, par iespējamiem kopīgiem risinājumiem digitālā vienotā tirgus turpmākai attīstībai. Konferences atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Igaunijas Republikas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Partss.

Informācija par Konferenci un prezentācijām pieejama šeit.

2012.gada 7.decembrī Valmierā, Ziņojuma konferences ietvaros notika e- izglītības iespējām veltīts nozares speciālistu forums. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 20 speciālistu, kas pārstāvēja abu valstu nozaru ministrijas, padotības iestādes, aģentūras, lielākās augstskolas un nevalstiskās organizācijas.

2013. gada decembrī Igaunijas puse rīkoja Ziņojuma ieviešanā iesaistīto ekspertu sanāksmi Pērnavā, kurā tika veikta Ziņojuma ieviešanas analīze.

2014. gada 31. maijā Ziņojuma ietvaros notika abu valstu kultūras ekspertu seminārs, kurš tika veltīts abu valstu gatavošanās to dibināšanas 100. gadu svinībām 2018. gadā.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvija novērtē līdzsvarotās un uz sadarbību tendētās divpusējās ekonomiskās attiecības, kas ir izveidojušās, pateicoties izcilajām politiskajām attiecībām abu valstu starpā. Ievērojot labās kaimiņattiecības starp abām valstīm, Latvija ir ieinteresēta turpināt intensīvu ekonomiskās sadarbības dialogu ar Igauniju. Igaunijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības saites ir ļoti ciešas, ko raksturo tirdzniecības plūsmas rādītāji – pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 1,94 miljardiem EUR 2016. gadā Igaunija ieņēma 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Tāpat jāatzīmē, ka Igaunija ir otrs lielākais Latvijas preču eksporta tirgus.

Abu valstu ciešās ekonomiskās saites apliecina vairāki liela mēroga ekonomiskās sadarbības projekti, no kuriem nesenākais ir Latvijas kokapstrādes koncerna „Latvijas Finieris” Igaunijas meitasuzņēmuma „Kohila Vineer” modernizētās bērza saplākšņa ražotnes atklāšana 2016. gada novembrī. Rūpnīcas atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Igaunija ir svarīgs Latvijas partneris arī transporta un enerģētikas jomā, tostarp attīstot un īstenojot dažāda līmeņa sadarbības projektus. Igaunija ir viens no stratēģiski svarīgajiem reģionālajiem partneriem Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībā, kura mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju. Savukārt Latvijas nākotnes enerģētikas politika tiks veidota, cita starpā balstoties uz reģionālo sadarbību un koordināciju ar valstīm ap Baltijas jūru un sevišķi Igauniju un Lietuvu.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66 %

2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45 %

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16 %

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24 %

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40 %

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44 %

5. Igaunija – 838 933 702 EUR jeb 7,54 %

Latvijas un Igaunijas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports Apgrozījums Bilance
2010 800 101 883 498 006 752 1 298 108 635 302 095 131
2011 1 046 847 395 658 373 371 1 705 220 766 388 474 024
2012 1 083 981 894 784 341 809 1 868 323 703 299 640 085
2013 1 069 172 506 840 347 551 1 909 520 057 228 824 955
2014 1 006 453 592 796 576 974 1 803 030 566 209 876 618
2015 1 043 830 759 810 220 593 1 854 051 352 233 610 166
2016 1 103 979 863 838 933 702 1 942 913 565 265 046 161
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 1 942,91 MEUR (9,36 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) 2016. gadā Igaunija ieņēma 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2015. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par 88,86 MEUR jeb 4,79 %.

  • 2016. gadā Latvijai ar Igauniju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 265,05 MEUR apmērā. 2015. gadā Latvijai ar Igauniju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 233,61 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Igauniju 2016. gadā veidoja 1 103,98 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu bija par 5,76 % jeb 60,15 MEUR vairāk.

  • 2016. gadā galvenās preču eksporta nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (18,07 %); koksne un tās izstrādājumi (13,83 %); transportlīdzekļi (9,83 %); pārtikas rūpniecības produkti (9,43 %); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (8,15 %); metāli un to izstrādājumi (7,38 %); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (5,78 %); kā arī augu valsts produkti (5,49 %).

  • Importa apjoms no Igaunijas 2016. gadā veidoja 838,93 MEUR. Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas bija par 3,54 % jeb 28,71 MEUR vairāk.

  • 2016. gadā galvenās importēto preču nozares: mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16,88 %); transportlīdzekļi (15,83 %); pārtikas rūpniecības produkti (8,65 %); koksne un tās izstrādājumi (8,28 %); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (7,97 %); metāli un to izstrādājumi (7,69 %); dzīvnieki un lopkopības produkcija (7,56 %); kā arī plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (6,17 %).

Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

2016. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas un Igaunijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 299,25 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Igauniju sasniedza 180,92 MEUR, savukārt pakalpojumu imports no Igaunijas sastādīja 118,33 MEUR.

2016. gada 1.‑3. ceturksnī Latvijai ar Igauniju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 62,59 MEUR apmērā.

2016. gadā Latvijas un Igaunijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 403,76 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Igauniju 2016. gadā sasniedza 241,42 MEUR, savukārt pakalpojumu imports no Igaunijas sastādīja 162,34 MEUR.

2016. gadā Latvijai ar Igauniju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 79,08 MEUR apmērā.

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Igaunijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 937,23 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 913,30 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 658,54 MEUR apmērā.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Igaunijā 2016. gada beigās sasniedza 142,60 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 104,31 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 106,23 MEUR apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 10. maijā Igaunijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 399,56 MEUR (7. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2 663 Igaunijas – Latvijas kopuzņēmumi.

 

 

 SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijas un Igaunijas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan arī Baltijas - Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes izglītības programmu un projektu ietvaros.

Katru gadu notiek Baltijas valstu izglītības ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kuru laikā tiek apspriesti svarīgākie jautājumi nacionālo izglītības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības izglītības politikas aktualitātes.

Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu skola.

Ir izveidota kopēja Valkas-Valgas darba grupa Valgas profesionālās izglītības centra projekta īstenošanai. Pirmās Latvijas audzēkņu grupas apmācību Valgas profesionālās izglītības centrā uzsāka 2012. gada 1. septembrī.

Latvijas Kultūras koledžai ir sadarbība ar Tallinas Tehnisko universitāti Erasmus Network projekta „European Marketing Innovation Centres” ietvaros.

Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība

Sadarbība starp Latvijas un Igaunija augstskolām notiek dažādos formātos.

Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Tartu Universitāti.

Latvijas Universitātē tiek īstenota somugru studiju programma, kas ietver arī igauņu valodas apmācību. Igauņu valodu iespējams apgūt kā C daļas priekšmetu arī citiem interesentiem. Tartu Universitātē šobrīd tiek mācīta latviešu valoda kā brīvās izvēles kurss, kuram ir vērā ņemama atsaucība no studentu puses. Tartu Universitāte ir  ieinteresēta paplašināt latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas kursi tiek piedāvāti arī Tallinas Universitātē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei ilgstoši ir sadarbība ar Igaunijas Dabaszinātņu Universitāti Tartu. Sadarbība notiek kursu un semināru veidā maģistrantiem, doktorantiem un mācībspēkiem, veicinot mobilitāti starp valstīm. Uz savstarpēja līguma pamata darbojas Baltijas lauksaimniecības, veterinārijas un mežkopības universitāte BOVA.

Rēzeknes Augstskolai pasniedzēju un studentu apmaiņas jomā ir sadarbība ar Tallinas Tehnisko universitāti, Tallinas Universitāti un Tartu Universitāti.

Latvijas Mākslas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas Mākslas akadēmiju un Tartu Universitāti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros, kā arī ar Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmiju.

Vidzemes Augstskola sadarbojas ar Igauniju studentu un docētāju apmaiņai ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžu, Tallinas Universitāti un Tallinas  Tehniskās universitātes Kuresāres koledžu.

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Tartu Universitātes Molekulārās bioloģijas centru un ar Tallinas Veselības koledžu.

Ventspils Augstskola Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Tallinas Tehniskās Universitātes Kuresāres koledžu un Tartu Universitātes Ģermānistikas nodaļu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Erasmus un Nordplus programmu ietvaros, notiek regulāra studentu un pasniedzēju apmaiņa.

Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija ir pastāvīgs dalībnieks starptautiskajā Mūzikas augstskolu studentu kameransambļu festivālā.

2012.gada septembrī Tartu Universitāte Igaunijā un Latviešu valodas aģentūra izdevušas līdz šim lielāko lībiešu valodas vārdnīcu – "Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca”. Vārdnīcas izveidotājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Valts Ernštreits. Vārdnīca tapusi ciešā Igaunijas un Latvijas sadarbībā – valodas materiāli vārdnīcai vākti kopš 1976.gada, un kopš 2003.gada, piedaloties Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un pateicoties Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam, tie apkopoti un izveidots manuskripts.

2015. gadā iznāca Igauņu-latviešu un Latviešu-igauņu valodu vārdnīcas, kuras attiecīgi izstrādājusi Latviešu valodas aģentūra un Igauņu valodas institūts. Igauņu-latviešu valodas vārdnīca tika atklāta 11. maijā Rīgā, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam. Vārdnīca ir pieejama arī elektroniski.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Aktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Igaunijas muzejiem, teātriem, koriem, orķestriem, bibliotēkām un arhīviem.

Sadarbība ar Igauniju visās kultūras un mākslas nozarēs norit ļoti aktīvi, pateicoties ļoti labai sadarbībai ar Igaunijas Kultūras ministriju, notiek regulāra pieredzes apmaiņa starp ministrijām visos līmeņos.

2014. gadā Grammy balvu nominācijā “Labākais kora sniegums” saņēma igauņu diriģents Tenu Kaljustem par Arvo Perta skaņdarba Adam's Lament izpildījumu. Ierakstā piedalījās Igaunijas Filharmonijas kamerorķestris, Tallinas kamerorķestris, Latvijas Radio koris, kamerorķestris Sinfonietta Riga un ansamblis VoxClamantis. 02.09.2014. Tallinas Jāņa baznīcā notika koncerts šā izcilā panākuma atzīmēšanai. 

Nacionālajam kino centram ir izveidojusies cieša sadarbība ar Igauniju. Latvijas filmas regulāri piedalās festivālos, piemēram, Tallinas Black Nights festivāla skatēs, kā arī industrijas/kino un TV profesionāļu pasākumā Baltic Event.

2015. gada vasarā notika pieredzes brauciens un tikšanās ar pārstāvjiem no Tallinas radošo industriju inkubatora, kā arī citām radošo industriju atbalsta vietām. Tika gūta vērā ņemama pieredze tālākajai Radošo industriju centra Tabakas fabrikā izstrādei.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir regulāri sadarbojies ar KUMU (izstāžu apmaiņa) un Adamson-Eric muzeju Tallinā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (RVKM) filiāle - Ainažu jūrskolas muzejs, pirmā latviešu un igauņu jūrskola, regulāri sadarbojas ar Igaunijā dzīvojošajiem Ainažu jūrskolas absolventu radiniekiem, kā arī Ainažu sadraudzības pilsētas Hedemestes muzeju un Sāremā muzeju.

Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) ar Igauniju vieno kontakti visdažādākajās ar bibliotēku darbu saistītajās jomās. It īpaši tas attiecināms uz sadarbību starp LNB un Igaunijas Nacionālo bibliotēku, ar kuru ir noslēgts sadarbības līgums. Aktuāls ir Terra Mariana albuma mazo faksimilizdevumu dāvinājums Igaunijas publiskajām bibliotēkām pilsētās, kuras ir pieminētas šajā albumā.

Tulkotāju balva

Par ikgadējas Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi 2009. gada 18. februārī vienojās ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jeerīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.

Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gada 3. jūlijā E.Rinkēviča vizītes laikā Tallinā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu Valodu balvai var pieteikt tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par to ieguldījumu valodas popularizēšanā. Balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Saskaņā ar Valodu balvas konkursa nolikumu balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju  pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti. Balvas vērtība ir 3000 EUR, tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.

2017. gada 12. maijā Valodu balva tika pasniegta Igaunijas dzejniecei, literatūras pētniecei un tulkotājai Livijai Vītolai (Livia Viitol) par Astrīdas Ivaskas un Valentīna Jākobsona darbu tulkojumiem 2016. gadā.

Iepriekš abu ministriju balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkun (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra un Valts Ernštreits.

 

SADARBĪBA IEKŠLIETU UN TIESLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem, piedaloties gan darba grupās cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā, gan operatīvos pasākumos. Reģionālās sadarbības ietvaros notiek regulāras Latvijas un Igaunijas policijas pārstāvju tikšanās vadības līmenī.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aktīvi un sekmīgi sadarbojas ar Igaunijas tiesībaizsardzības iestādēm informācijas apmaiņas, noziedzīgo grupu apzināšanas un kopīgo izmeklēšanu jomā, tai skaitā narkotiku nelegālās aprites apkarošanas, kā arī smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas jomās, kur sadarbība galvenokārt tiek īstenota kopīgu izmeklēšanu un operatīvo darbību veikšanā.

Baltijas valstu trīspusējā līguma „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā” ietvaros notiek regulāra sadarbība ar Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas pārvaldes Liecinieku aizsardzības dienestu (liecinieku, kā arī viņu ģimenes locekļu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā un amatpersonu profesionālās sagatavotības pilnveidošanā).

Pretterorisma jautājumos sadarbība ar Igauniju notiek Pretterorisma vienību asociācijas (ATLAS) ietvaros.

Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Policijas un Robežsardzes pārvaldi notiek, pamatojoties uz 1994. gada 23. novembra vienošanos starp Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām „Par sadarbību valsts robežas apsardzības jautājumos”, 1994. gada 30. augusta vienošanos „Par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”, 1999. gada 10. jūnija protokolu „Par sadarbību starp Igaunijas Republikas Robežsardzes pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts robežsardzi”, kā arī uz 2006. gada 28. septembra Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu „Par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā”.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Sadarbība aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm notiek saskaņā ar 2013. gada janvārī aizsardzības ministru parakstīto saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajos jautājumos. Papildus 2015. gada 18. februārī tika parakstīts saprašanās memorands par Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa izveidi, kas ir militārās sadarbības struktūra, kurā notiek darbs pie Baltijas valstu operacionālā līmeņa aizsardzības plānošanas koordinācijas un citiem bruņoto spēku komandieru deleģētajiem uzdevumiem.

Baltijas valstu starpā notiek regulāra sadarbība sauszemes spēku, gaisa spēku un jūras spēku ietvaros. Sauszemes spēku vienības regulāri piedalās kopīgās mācībās, kas sekmē savstarpējās savietojamības uzturēšanu augstā līmenī. Baltijas valstis ir pieteikušas dalību NATO Ātrās reaģēšanas spēkos (NATO Response Force) 2016. gadā ar kopīgu bataljona līmeņa vienību, kas būs jauna līmeņa kopīgs pienesums NATO kolektīvās drošības sistēmai.

Attiecībā uz gaisa spēku sadarbību izceļama sadarbība gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET ietvaros. Tā nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas novērošanu un kontroli. Baltijas valstis arī kopīgi īsteno un finansē NATO Baltijas Gaisa patrulēšanas misijas uzņemošās valsts atbalstu, nosedzot misijas izmaksas un nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto vienībām. Jūras spēku sadarbība notiek Baltijas Jūras eskadras (BALTRON) ietvaros kopš 1998. gada. 2014. gada aprīlī Igaunija paziņoja par izstāšanos no eskadras, taču vienlaikus izteica vēlmi turpināt dalību citos Jūras spēku sadarbības projektos, kas saistīti ar mācībām, izglītību, pieredzes apmaiņu.

Baltijas valstu sadarbība norit arī Baltijas Aizsardzības koledžas ietvaros, kas uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem kopīgajiem projektiem, un visas puses ir vienisprātis par tā sekmīgumu un turpināšanas nepieciešamību. Koledžā tiek pasniegti trīs kursi – Apvienotās vadības un štāba virsnieku kurss, Augstākās vadības kurss un Civildienesta ierēdņu kurss.

Zīmīgs notikums Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecībās bija militārā parāde Cēsīs un Valgā 2013. gada 22. un 23. jūnijā, ar kuru Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki godināja 1918.-1920. gada Neatkarības karā kritušos. Militāro parādi pieņēma Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kā arī abu valstu bruņoto spēku komandieri. 1919. gadā šajā laikā Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armijas 3. divīzija Cēsu kaujās sakāva vācu Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā.

Savukārt 2014. gada 23. jūnijā, apritot 95 gadiem kopš izšķirošajām Brīvības cīņām pie Cēsīm un atzīmējot Igaunijas Uzvaras dienu, militārā parāde norisinājās Valgā un Valkā. Starp 1200 parādes dalībniekiem bija arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un ASV armijas pārstāvji.  Pasākumā klāt bija abu valstu prezidenti – Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess.

SADARBĪBA TRANSPORTA UN SAKARU JOMĀ

Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā.

Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstībā.

Starp Baltijas valstīm ir noslēgts "Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā", kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī. Šis Nolīgums paredz dzelzceļa satiksmes attīstības veicināšanu starp Baltijas valstu teritorijām, kā arī ciešākas savstarpējās sadarbības sekmēšanu, t.sk. projekta Rail Baltica ieviešanā.

Sadarbība ar Igaunijas Dzelzceļu notiek konteinervilciena ZUBR ietvaros, kas kursē maršrutā Tallina – Rīga – Minska – Kijeva – Odesa – Iļjičevska. Sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas dzelzceļiem notiek arī konteinervilciena „Baltika Tranzit” ietvaros, kas savieno Tallinas, Rīgas un Klaipēdas ostas ar Centrālāzijas valstīm.

SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam Igaunija ir atzīta par augsti prioritāru mērķa tirgu, kurā tiek īstenotas dažādas mārketinga aktivitātes.

Sadarbība tūrisma jomā nacionālo tūrisma administrāciju līmenī notiek saskaņā ar 2002. gada 26. jūnijā noslēgto „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā” (turpmāk – Nolīgums), kura īstenošanai ir izveidota Apvienotā tūrisma komiteja (turpmāk – ATK).

2013. gada 17. oktobrī stājās spēkā Protokols par grozījumiem Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību tūrisma jomā (parakstīts Viļņā 2013. gada 17. oktobrī, apstiprināts ar 2013. gada 15. oktobra MK noteikumiem Nr.1120).

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas nacionālā un starptautiskā līmenī, kas kopš Nolīguma parakstīšanas laika ir notikušas līgumslēdzēju pušu valstīs, 2002. gadā noslēgtais nolīgums vairs neatbilda pašreizējai tiesiskajai un ekonomiskajai situācijai, kavējot starptautisko Baltijas tūrisma sadarbības projektu attīstību. Tādēļ līgumslēdzējas puses nolēma aktualizēt nolīgumu, radot priekšnoteikumu efektīvākai sadarbības attīstībai nākotnē. Nolīguma grozījumu mērķis ir veicināt Baltijas valstu integrāciju starptautiskajās tūrisma aktivitātēs. Viens no svarīgākajiem grozījumiem paredz iespēju dibināt kopīgus tūrisma informācijas birojus vai iecelt kopīgus tūrisma pārstāvjus attiecīgajās un trešajās valstīs. Tāpat Nolīguma grozījumi precizē un papildina Līgumslēdzēju pušu sadarbības virzienus, paredzot sadarbību Baltijas tūrisma zīmola attīstībā, administratīvā sloga mazināšanā, moderno tehnoloģiju tūrisma attīstībai pielietošanā, dažādu starptautisko palīdzības programmu (piemēram, ES fondu) projektu attīstībā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālo tūrisma organizāciju pārstāvji regulāri tiekas darba sanāksmēs un aktīvi realizē kopīgo darba plānu, kas vērsts uz tūrisma veicināšanu Baltijas valstīs – piemēram, ikgadējais darba seminārs tūrisma profesionāļiem „Baltic Connecting” sniedz lielu ieguldījumu Baltijas tūrisma produktu un pakalpojumu popularizēšanā gan reģionālā, gan arī starptautiskā līmenī. Tāpat arī ikgadējā ceļojumu kampaņa „Dižā Baltijas apceļošana”, kuras mērķis ir popularizēt saistošākos tūrisma produktus un pakalpojumus reģionā, atklāj vietējiem iedzīvotājiem Baltijas tūrisma piedāvājuma daudzveidību.

 

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

Sākot ar 2004. gadu, Latvijas tiešā pārrobežu sadarbība ar Igauniju notiek Eiropas Savienības Struktūrfondu programmu ietvaros, kā arī Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības veicināšanas darba grupas ietvaros.

Ar ES finansiālo atbalstu ir īstenoti dažādi projekti izglītības, kultūras, tūrisma veicināšanas, vides aizsardzības, veselības aprūpes u.c. jomās.

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā norisinās sadarbība starp Latvijas un Igaunijas institūcijām INTERREG Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā. Igaunijas-Latvijas programma ir viena no 60 Interreg pārrobežu sadarbības programmām. Programmas ieviešanu vada Igaunijas Finanšu ministrija, kura vienlaikus pilda arī nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas. Latvijā nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Otrā projektu konkursa otrā kārta noslēdzās š.g. 6. oktobrī.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts augstāko amatpersonu divpusējās vizītes kopš 2009. gada

2017. gada 11.-13. maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība Valodas balvas pasniegšanas ceremonijā un L.Meri konferencē
2016. gada 15. novembris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā
2016. gada 28. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība neformālajās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību konsultācijās Kabli, Igaunijā
2016. gada 7. jūnijs Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā
2016. gada 2. marts Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā
2015. gada 9. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā
2015. gada 3. jūlijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Igaunijā, dalība Tulkotāju balvas ceremonijā
2014.gada 18.-19.decembris Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces oficiālā vizīte Igaunijā
2014.gada 5.decembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte Igaunijā
2014. gada 23. jūnijs Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Valgā, dalība Cēsu kauju 95.gadadienas atcerei veltītajā militārajā parādē Valgā un Valkā
2014. gada  3. februāris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte Igaunijā
2013. gada 25. jūlijs Valsts Prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Vīlandē, Igaunijā
2013. gada 24.-25. maijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Igaunijā, dalība L. Meri konferencē
2013. gada 24.-25. maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība L. Meri konferencē
2013. gada 19. aprīlis Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Igaunijā
2013. gada 8. aprīlis Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Valgā, Igaunijā
2012.gada 8.novembrī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte Kohilā un Tallinā, Igaunijā
2012. gada 4. oktobrī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte Valgā, Igaunijā
2012.gada 11.-12.maijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība L.Meri konferencē Tallinā
2011.gada 16.decembris Ministru prezidenta  Valda Dombrovska dalība Latvijas-Igaunijas Nākotnes sadarbības ziņojuma konferencē Tartu, Igaunijā
2011.gada 31.oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā
2011.gada 19.-20.augusts Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Igaunijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībās Tallinā, Igaunijā
2011.gada 12.jūlijs Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Igaunijā
2011.gada 25.– 26.janvāris Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā vizīte Igaunijā
2010.gada 31. decembris Ministru prezidenta Valda Dombrovska, dalība Jaungada pasākumā Igaunijā, vienlaikus atzīmējot Igaunijas pievienošanos eirozonas valstīm no 2011.gada 1.janvāra.
2010.gada 16.novembris Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska iepazīšanās vizīte Igaunijā
2010. gada 5. novembris Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Igaunijā
2010.gada 3.maijs Ārlietu ministra Aivja Roņa iepazīšanās vizīte Igaunijā
2010.gada 10. marts Ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālā vizīte Igaunijā
2009.gada 14.oktobris Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Igaunijā, piedalīšanās konferencē “Baltic Clean and Green Energy Conference
2009.gada 7.-8. aprīlis Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Igaunijā
2009.gada 2. aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska iepazīšanās vizīte Igaunijā
2009.gada 27.februāris Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Tartu, piedalīšanās Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) 10 gadu jubilejas pasākumos
Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā
2017. gada 5. jūlijs Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā
2017. gada 9. jūnijs Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) darba vizīte Valmierā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā
2017. gada 17. marts Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Valkā/Valgā
2016. gada 16. decembris Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) darba vizīte Latvijā
2016. gada 9. decembris Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa (Jüri Ratas) darba vizīte Latvijā
2016. gada 20.-21. oktobris Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vīzīte Latvijā
2016. gada 5. oktobris Igaunijas ārlietu ministra Jirgena Ligi (Jürgen Ligi) darba vizīte Latvijā
2016. gada 22. aprīlis Igaunijas ārlietu ministres Marinas Kaljurandas (Marina Kaljurand) darba vizīte Latvijā
2015.gada 19.-20.augusts Igaunijas ārlietu ministres Marinas Kaljurandas (Marina Kaljurand) darba vizīte Latvijā
2015.gada 11.maijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2015.gada 4.maijs Igaunijas parlamenta spīkera Eiki Nestora (Eiki Nestor) darba vizīte Latvijā
2015.gada 15.aprīlis Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa (Taavi Rõivas) darba vizīte Latvijā
2015.gada 10.aprīlis Igaunijas ārlietu ministres Keitas Pentuses – Rozimannusas (Keit Pentus- Rosimannus) darba vizīte Latvijā
2015. gada 9. janvāris Igaunijas parlamenta spīkera Eiki Nestora (Eiki Nestor) darba vizīte Latvijā
2014. gada 19. novembris Igaunijas ārlietu ministres Keitas Pentuses – Rozimannusas (Keit Pentus- Rosimannus) darba vizīte Latvijā
2014. gada 23. jūnijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Valkā, dalība Cēsu kauju 95. gadadienas atcerei veltītajā militārajā parādē Valgā un Valkā
2014. gada 22. jūnijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) dalība militārajā parādē Cēsīs
2014. gada 22. maijs Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) vizīte Latvijā, Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Tulkotāju balvas pasniegšana.
2014.gada 25.aprīlis Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa (Taavi Rõivas) darba vizīte Latvijā
2014. gada 2. janvāris Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik) darba vizīte Rūjienā
2013. gada 31. decembris Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) darba vizīte Latvijā
2013. gada 27.-28.novembris Igaunijas parlamenta spīkeres Enes Ergmas darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas Asamblejā
2012. gada 14. septembris  Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2012.gada 5.-7.jūnijs Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) valsts vizīte Latvijā
2012. gada 16. februāris Igaunijas Republikas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) oficiālā vizīte Rīgā un dalība gadskārtējās Tulkotāju balvas pasniegšanas ceremonijā
2011.gada 11.oktobris Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2011.gada 2.marts Igaunijas Republikas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) darba vizīte Rīgā un dalība gadskārtējās Tulkotāju balvas pasniegšanas ceremonijā
2011.gada 28.februāris Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) vizīte Latvijā
2010.gada 10.decembris Igaunijas  Republikas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) dalība Latvijas-Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma ieinteresēto pušu konferencē
2010.gada 11. jūnijs Igaunijas  Republikas premjerministra Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) darba vizīte Latvijā
2009.gada 18.februāris Igaunijas Republikas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) oficiālā vizīte Latvijā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju

 

Saites par Igauniju

Prezidents:

www.president.ee

Parlaments:

www.riigikogu.ee

Valdība:

www.valitsus.ee

Ārlietu ministrija:

www.vm.ee/en