Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas valstsvīrs, diplomāts, politiķis, publicists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks Fēlikss Cielēns

07.02.2018. 11:41
  • Ārlietu dienests Latvijas valsts simtgadei
Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas valstsvīrs, diplomāts, politiķis, publicists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks Fēlikss Cielēns

2018. gada 7. februārī aprit 130 gadi, kopš dzimis Latvijas valstsvīrs, diplomāts, politiķis, publicists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks Fēlikss Cielēns (dzimis 07.02.1888. Ādažu pagasta Alderu muižā, miris 10.07.1964. Stokholmā, Zviedrijā).

Fēlikss Cielēns dzimis muižas aldara ģimenē. Mācījās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, gala eksāmenus nokārtoja Larina ģimnāzijā Pēterburgā. Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē un Sorbonā, Parīzē.

Kopš 1904. gada – LSDSP biedrs ar segvārdu Cinis. Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā viņam aizmuguriski piesprieda nāvessodu. No 1906. gada nelegāli dzīvoja Pēterburgā un turpināja izglītību. 1910. gadā emigrēja uz Rietumeiropu. Kļuva par vienu no sociāldemokrātu-mazinieku līderiem. Sāka publicēties latviešu demokrātiskajā presē. Šveicē 1912. gadā nodibināja ciešus sakarus ar emigrācijā dzīvojošajiem Raini un Aspaziju.

1917. gada rudenī atgriezās Latvijā. Darbojās Valkas un Tērbatas laikrakstu redakcijās, bija vairāku latviešu preses izdevumu redaktors Petrogradā. 1918. gada augustā pēc boļševiku veiktā valsts apvērsuma devās uz Iekškrieviju. Uzturējās Maskavā, Ņižņijnovgorodā, Kazaņā, Samarā, Omskā, Vladivostokā un visur iesaistījās politiskajās aktivitātēs. Ar Tālo Austrumu Latviešu centrālā biroja pilnvaru 1919. gada sākumā devās uz Parīzi, lai piedalītos Latvijas delegācijas darbā Parīzes Miera konferencē, kur darbojās no aprīļa līdz jūlija beigām. Augustā atgriezās Latvijā.

No 1919. gada otrās puses līdz 1933. gada jūlijam bija Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, visu četru Saeimu deputāts no LSDSP. Ilggadējs Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Latvijas ārlietu dienestā bija šādos amatos: ārlietu ministra padomnieks (1919 VIII – IX), ārlietu ministra biedrs ar balsstiesībām kabinetā (1923 I – VI), ārlietu ministrs (1926 XII – 1928 I), ārlietu ministra biedrs (1928 I – VI), sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē ar rezidenci Parīzē (1933 VII – 1934 IX).

F. Cielēns bija arī literāts un dramaturgs (pseidonīms – M. Baltezers). Divas viņa lugas iestudēja Dailes teātris (1924; 1931). Nepublicētas palikušas četras lugas, romāns, vairākas noveles un stāsti.

Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma iesniedza atlūgumu un tika atbrīvots no sūtņa amata. Dzīvoja netālu no Parīzes. 1939. gada aprīlī F. Cielēnam atņēma Latvijas pilsonību. Pēc gada padomju okupācijas laikā pilsonību atjaunoja, un F. Cielēns, saņēmis Latvijas pastāvīgajā delegācijā Tautu Savienībā 1800 Šveices frankus kā repatriēšanās pabalstu, 1940. gada 31. jūlijā atgriezās Latvijā.

Vācu okupācijas laikā piedalījās Latvijas Centrālās padomes dibināšanā un darbā. Bija viens no Manifesta par valsts faktiskās suverenitātes atjaunošanu izstrādātājiem un organizēja parakstu vākšanu, kurā tika savākti 186 tautā plaši pazīstamu latviešu darbinieku paraksti. 1944. gada maijā devās bēgļa gaitās uz Zviedriju.

Zviedrijā F. Cielēns aktīvi iesaistījās trimdas latviešu politiskajos un sabiedriskajos pasākumos. Piecdesmito gadu sākumā pēc acu operācijām zaudēja redzi. Iemācījās rakstīt ar speciālu rakstāmmašīnu aklajiem. Uzrakstīja atmiņas un atziņas trīs sējumos “Laikmetu maiņā” (1961–1964), grāmatu “Rainis un Aspazija”(1955) u. c. darbus.

F. Cielēns aizgāja mūžībā 1964. gada 10. jūlijā Stokholmā. 2001. gada 30. jūlijā F. Cielēna un viņa dzīvesbiedres Maijas Cielēnas pīšļu urnas pārapbedīja Raiņa kapos Rīgā.

cielens1

Fēlikss Cielēns. 20. gs. 30. gadi.

Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs.

cielens2

Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi ar dzīvesbiedrēm. Otrajā rindā no kreisās: Voldemārs Salnais, Zaķis, F. Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Pirmajā rindā no kreisās: Milda Salnā, Elvīra Mazpole, Olga Lorenca, Marija Švābe. Vladivostoka, 1919. g. janvāris.

Autors nav zināms. No: Klāva Lorenca atmiņas. Kāda cilvēka dzīve. Rīga: apgāds Zelta grauds, 2005.

cielens3

Fragments no F. Cielēna ziņojuma par latviešiem Sibīrijā Latvijas delegācijas Parīzes Miera konferencē 14.04.1919. sēdē. Protokols Nr. 44, parakstījuši: priekšsēdētājs Jānis Čakste, sekretārs: Jānis Seskis.

No: Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Arhīvistu biedrība, 2017, 166. lpp.

cielens5

Latvijas un Igaunijas muitas ūnijas parakstīšana. No kreisās trešais – Igaunijas ārlietu ministrs Fridrihs Akels, ceturtais – Latvijas ārlietu ministrs F. Cielēns. Rīga, 05.02.1927.

Autors nav zināms. No: Fēlikss Cielēns. Laikmetu maiņā. II sējums. Lindingö: 1963.

F. Cielēna atmiņas: “[..] Kaut gan igauņi ir ļoti sīksti savu saimniecisko interešu sargāšanā, tomēr man izdevās radīt pārliecību, ka negribu ar muitas ūniju radīt kādas priekšrocības Latvijai, bet gan sasniegt abu sabiedroto valstu saimniecisko labklājību un polītisko tuvību. Sarunas veicām jau divu nedēļu laikā, kas ir rekords, ja ievēro, ka muitas ūnija ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Turpat, 324. lpp.

cielens6

Likums par tirdzniecības līgumu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Rīga, 29.10.1927.

Likumu un ministru kabineta noteikumu krājums. 15.11.1927, akts Nr. 129.

F. Cielēna atmiņas: “21. oktobrī, kad sākās līguma apspriešana Saeimā, tur valdīja polītiskas krīzes atmosfaira. Nervozitāti pastiprināja Anglijas sūtnis Vons, kas pilnīgi pretēji angļu sūtņu darbības tradīcijām iejaucās atklāti šai cīņā ap Latvijas-Krievijas līgumu… Es uzstājos otrā sēdē, 25. oktobrī, lai pārliecinošiem argumentiem enerģiski aizstāvētu līgumu… Izsaucot deputātus pēc vārdiem, līgumu pieņēma 26. oktobrī ar sekojošu balsu skaitu: par 52, pret 45, atturas 2.”

F. Cielēns. Laikmetu maiņā. II, 332.334. lpp.

Džons Č. T. Vons (John Charles Tudor Vauhgan; 1870–1929) – Lielbritānijas sūtnis Latvijā no 1923. g. janvāra līdz 1928. g. aprīlim.

cielens7

F. Cielēns ar kundzi Maiju un meitu Izabellu. Parīzes tuvumā, Vildavrē pilsētā (Villed’Avray), 1937. g. augusts.

Autors nav zināms. No: F. Cielēns. Laikmetu maiņā. III.

F. Cielēns precējies 1914. g. ar mākslas zinātnieci Maiju Eliasi (1889–1988 Zviedrijā). Viņu meita Izabella dzimusi 1927. gadā.

cielens8

F. Cielēns pie rakstāmmašīnas. Otrajā plānā – viņa kundze Maija, pie sienas – Maijas brāļa Ģederta Eliasa gleznotais māsas portrets. Stokholma, 1958. g. janvāris.

Autors nav zināms. No: F. Cielēns. Laikmetu maiņā. III.

F. Cielēna atziņa: “Kā redzams, aklums nav tik briesmīga nelaime, kāds man tas sākumā likās, ja ir griba un spēja pārvarēt šķēršļus un ja rodas tik draudzīgi palīgi”.

F. Cielēns. Laikmetu maiņā. III, 374. lpp.

Izabella Cielēna 2016. g. 28. novembrī dāvināja Latvijas vēstniecībai Zviedrijā izcilā latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa (1887–1975) 20. gs. 20. gados gleznoto Maijas Cielēnas portretu.

Materiālu sagatavoja Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica (03.02.2018.).