2017. gada 16. maijā aprit 140 gadi kopš dzimis diplomāts, žurnālists un skolotājs Jānis SESKIS (dzimis 16.05.1877. Cēsu apriņķa Veismaņu (tagad – Vaives) pagastā, miris 10.07.1943. Vjatkas soda nometnēs PSRS).

Jānis Seskis dzimis lauksaimnieka ģimenē. 1897. gadā pēc tautskolotāja tiesību iegūšanas līdz 1906. gadam bija skolotājs Straupes draudzes skolā un Lielstraupes pagastskolā. Aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā Lielstraupes pagastā, par ko viņam cara Krievijas represīvās institūcijas aizmuguriski piesprieda nāvessodu.

Uzturējās emigrācijā Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē un Francijā. Studēja vācu, franču, angļu valodu un pedagoģiju Bernes un Bāzeles universitātēs. Četrus gadus strādāja par skolotāju Parīzes Augsto tirdzniecības zinātņu skolas priekšskolā (L’Ecole préparatoire à l’Ecole des hautes Etudes Commerciales).

1913. gada otrajā pusē J. Seskis atgriezās Latvijā, neilgi bija laikraksta Ventspils Apskats redaktors. Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 1914. gada augusta līdz 1917. gada jūnijam – kareivis Leibgvardes Preobraženskas pulkā Petrogradā. Pēc demobilizēšanās dažus mēnešus dzīvoja tēva mājās Vidzemē.

1917. gada oktobra sākumā J. Seskis saņēma Valsts domnieka Jāņa Goldmaņa uzaicinājumu, 5. oktobrī atgriezās Petrogradā un uzsāka veidot Latviešu informācijas biroju. J. Goldmanis ierādīja J. Seskim darba vietu sava dzīvokļa ēdamistabā Aleksandras laukuma 9. namā. Dzīvoklī atradās arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas birojs, bet ielas namā – Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas birojs.

Pēc Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) nodibināšanas Valkā 1917. gada novembrī J. Seskis bija Petrogradā darbojošās LPNP Ārlietu nodaļas sekretārs. Ar šo laiku sākās J. Seska diplomātiskā darbība. Kopā ar Ārlietu nodaļas vadītāju J. Goldmani, LPNP izvirzīto pārstāvi darbībai ārzemēs Zigfrīdu Annu Meierovicu un pārējiem grupas locekļiem J. Seski pieņēma un uzklausīja Lielbritānijas, Francijas, ASV, kā arī citu valstu diplomātiskie un konsulārie pārstāvji Petrogradā, Maskavā un kopš 1918. gada pavasara – Vologdā.

Pēc boļševiku valsts apvērsuma un Satversmes sapulces padzīšanas 1918. gada sākumā, represiju dēļ LPNP savu darbību Petrogradā izbeidza. J. Seskis, nokārtojis Ārlietu nodaļas lietu glabāšanu u. c. jautājumus, atgriezās Rīgā 1918. gada decembra beigās. Jaundibinātās Latvijas valsts Ministru kabineta 27. decembra sēdē J. Seski iecēla par Latvijas delegācijas locekli Miera konferencē Parīzē.

1919. gada 31. janvārī J. Seskis caur Stokholmu un Londonu ieradās Parīzē. Viņam uzdeva pārzināt visu delegācijas informācijas darbību kopumā. Delegācijas darbs tika fiksēts 113 protokolos, no tiem 59 protokolējis J. Seskis. Pēc Z. A. Meierovica aizbraukšanas uz Latviju, lai organizētu Ārlietu ministriju, J. Seskis no 1919. gada 3. jūlija līdz 15. decembrim, t. i., delegācijas likvidācijai, bija tās priekšsēdētājs. Par Latviju Pirmajā pasaules karā, LPNP darbību Petrogradā un delegācijas – Parīzē J. Seskis 1938. gadā izdeva atmiņas un apcerējumus “Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. 1914–1921.” Līdz šim laikam šis darbs vēsturniekiem un pētniekiem ir svarīgs liecību un izziņas avots.

J. Seska turpmākās dienesta gaitas Ārlietu ministrijā

No 1920. gada jūnija, viņš bija diplomātiskais pārstāvis Šveicē (tomēr Latvijas pilnvarojumu Šveices puse nepieņēma, kamēr Latvija nav atzīta de iure). No 1921. gada aprīļa līdz 1929. gada oktobrim J. Seskis bija rezidējošais ministrs, vēlāk – sūtnis Igaunijā; pēc tam līdz 1932. gada jūnijam – sūtnis PSRS. Kopš 1932. gada beigām divus gadus J. Seskis vadīja Ārlietu ministrijas Preses nodaļu. 1934. gada oktobrī viņš tika iecelts par karjeras ģenerālkonsulu Klaipēdā (pēc iekļaušanas Vācijas sastāvā 1939. gada martā – Mēmelē). 1940. gada februārī ģenerālkonsulāts tika likvidēts, un J. Seskis no amata atbrīvots. Likvidētās pārstāvniecības lietas tika nosūtītas uz Ārlietu ministrijas arhīvu.

J. Seskis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Igaunijas, Lietuvas un Polijas ordeņiem.

Pēc Latvijas okupācijas un Latvijas PSR nodibināšanas J. Seskis tika apcietināts, aizvests uz ieslodzījuma vietām PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda J. Seskim nošaušanu par it kā “noziedzīgām darbībām Petrogradā 1917.–1918. gadā pret Padomju Krieviju un 20. gs. 30. gados – kā sūtnis pret PSRS”. Nāvessods izpildīts 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs. Neskatoties uz Ārlietu ministrijas vairākkārtējiem pieprasījumiem, J. Seska apcietināšanas, pratināšanas un tiesāšanas lietu Krievijas Federācija Latvijas pusei līdz šim nav atdevusi.

Jānis Seskis (1877–1943). 20. gs. 20. gadu vidus.

Nezināma autora foto. LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 2010.l., 1. lp.

Jānis Seskis. Fotogrāfija no LPNP pilnvaras. Petrograda, 1918. gada novembris.

Nezināma autora foto. LNA LVVA, 1313. f., 1. apr., 22. l., 15. lp.).

Latvijas delegācijas Parīzes miera konferencē sēžu protokolu pierakstu klades titullapa un pirmais protokols. Parīze, 1919. gada 23. janvāris

LNA LVVA, 1313. f., 2. apr., 31. l., 1. un 2. lp.

Pirmo protokolu parakstījuši delegācijas priekšsēdētājs Jānis Čakste un sekretārs Jānis Seskis.

Latvijas delegācijas Parīzes miera konferencē sēžu protokolu pierakstu klades titullapa un pirmais protokols. Parīze, 1919. gada 23. janvāris

LNA LVVA, 1313. f., 2. apr., 31. l., 1. un 2. lp.

Pirmo protokolu parakstījuši delegācijas priekšsēdētājs Jānis Čakste un sekretārs Jānis Seskis.

Latvijas sūtņu pirmās konferences dalībnieki. Sēž 1. rindā vidū – ārlietu ministrs Z. A. Meierovics. Stāv 2. rindā pirmais no kreisās puses – sūtnis Igaunijā J. Seskis. Rīga, Ārlietu ministrijas nams dārza pusē, 1923. gada jūnijs.

Foto P. Zonvalds. Ārlietu ministrijas arhīvs

LPSR Ministru padomes Valsts Drošības komitejas Izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja izziņa par J. Seska sodīšanas lietu 1941. gadā. Rīga, 1965. gada 30. jūlijs

LNA LVA, 1987. f., 2. apr., 5398. l., 102. lp. (dokuments pievienots represētā A. Stegmaņa lietai).