Amatpersonas

16.05.2017. 16:14

Latvijas konsulārie pārstāvji Ļeņingradā (līdz 1924. Petrograda)

1920. – 1938.

Jānis Taube, konsuls 1920.gada oktobris – 1921.gada februāris.

Jānis Taube (arī Džons Taube; 1879-1928) dzimis 1879.gada 31.jūlijā Rīgā. Jaunību pavadījis Tukuma apriņķa Grenču pagastā. Beidzis Irlavas skolotāju semināru, Tukuma pilsētas skolu. Bijis uzņēmējs Rīgā.

1919.gada oktobrī iecelts par konsulu Berlīnē. 1920.gada februārī atgriezies Latvijā. 1920.gada oktobrī atbrīvots no konsula amata Berlīnē pēc paša lūguma (sakarā ar ievēlēšanu Satversmes sapulcē 1920.gada aprīlī no Bezpartejiskā nacionālā centra), iecelts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas direktoru un "Latvijas Lloida" direktoru (abu uzņēmumu līdzdibinātājs). No 1920.gada oktobra līdz 1921.gada februārim konsuls Petrogradā (atbrīvots pēc paša lūguma). Bijis uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks. Ādas dzensiksnu fabrikas "J. Taube" (vēlāk a/s "J. Taube") u.c. uzņēmumu dibinātājs un vadītājs. Latvijas Sporta biedrības priekšnieks, vēlāk goda biedrs, Latvijas Olimpiskās komitejas goda priekšsēdētājs.

Miris 1928.gada 3.decembrī Sarkankalna slimnīcā Rīgā. Apbedīts Meža kapos.

Vilis Šamils, konsuls no 1921.gada marta, ģenerālkonsuls 1924.gada februāris – 1925.gada novembris.

Vilis Šamils (1878-1948) dzimis 1878.gada 22.jūlijā Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagasta "Pauros" lauksaimnieka ģimenē. Bijis dažādu darbu strādnieks fabrikās, kantoros. No 1906.gada studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē (beidzis 1912.gadā). Bijis advokāts Pēterburgā, darbojies vietējā Latviešu biedrībā.

No 1921.gada marta līdz 1924.gada februārim konsuls Petrogradā. No 1924.gada marta līdz 1925.gada novembrim ģenerālkonsuls Ļeņingradā (atbrīvots pēc PSRS prasības, ieskaitīts ārlietu ministra rīcībā). 1926.gada maijā atskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā.

1926.gada augustā izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Hamburgā pie brāļa. Neilgi dzīvojis Francijā, nolūkā apgūt franču valodu.

1931.gada janvārī izslēgts no Ārlietu ministrijas pārziņā esošo sarakstiem. Bijis advokāts, Tieslietu ministrijas Cietumu departamenta juriskonsults. 1931.gadā iestājies partijā "Demokrātiskais centrs".

Miris 1948.gada 2.jūlijā Vircburgā (tagadējā Bavārijas federālā zeme) Vācijā. Apbedīts turpat.

Bernhards Bluķis, konsuls 1924.gada februāris – 1925.gada jūnijs.

Voldemārs Āboltiņš, vicekonsuls 1925.gada jūnijs – septembris.

Aleksandrs Birznieks, ģenerālkonsuls 1925.gada novembris – 1930.gada augusts.

Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882-1951) dzimis 1882.gada 19.novembrī Olainē lauksaimnieka ģimenē. 1904.gadā beidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1910.gadā – Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Ārensburgas pilsētas skolas vēstures skolotājs. No 1911.gada vēstures skolotājs L.Bērziņa un F.Šmithena ģimnāzijā Dubultos, no 1912.gada – privātģimnāzijās Gomeļā, no 1913.gada – Brauna ģimnāzijā Lodzā, no 1914.gada – valsts ģimnāzijā Lomžā (vēlāk šajā pašā ģimnāzijā emigrācijā Ribinskā un Tambovā). Strādājis Tambovas pilsētas skolu valdē un lasījis lekcijas vietējā tautas universitātē. Bijis dažādu krievu provinces laikrakstu līdzstrādnieks.

1921.gada janvārī-februārī Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļas I šķiras sekretārs un šīs nodaļas vadītāja v.i., turpmāk Austrumu nodaļas vadītājs. Latviešu kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolas pieaugušajiem vadītājs.

No 1923.gada septembra līdz 1930.gada augustam sūtniecības padomnieks Maskavā., vienlaikus no 1925.gada novembra līdz 1930.gada augustam arī ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Vienlaikus no 1928.gada marta līdz 1932.gada decembrim Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta direktora v.i. No 1931.gada janvāra ģenerālkonsuls Dancigā (1940.gada janvārī ģenerālkonsula pilnvaras atceltas, izdota pilnvara par bijušās brīvpilsētas Dancigas teritorijas pārzināšanu Vācijas valdībā). Bijis Tautu Savienības veicināšanas biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940.gada oktobrī formāli atbrīvots no amata sakara ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā nav atgriezies. Vēl 1944.gada jūnijā dzīvojis Dancigā, pensionārs. Vēlāk trimdā Francijā. Dzīvojis protestantu baznīcas patversmē Kannās, pēc tam Lekrezo (Sonas un Luāras departamentā). Miris 1951.gada 26.martā. Studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" filistrs.

Alfreds Ezeriņš, vicekonsula v.i. 1925.gada novembris – 1926.gada jūnijs.

Fridrihs Igals, vicekonsuls 1927.gada maijs – 1929.gada jūnijs.

Jānis Kūlmanis, ģenerālkonsula v.i. 1929.gada aprīlis – 1931.gada jūnijs

Jānis Frīdrihs Kūlmanis (1875-1942) dzimis 1875.gada 19.septembrī Ērberģes pagasta "Reņģēs" lauksaimnieka ģimenē. 1894.gadā beidzis Jaunjelgavas pilsētas skolu, 1897.gadā – Voļskas skolotāju semināru. No 1984. līdz 1895.gadam skolotāja palīgs Ērberģes pagastskolā, no 1897. līdz 1898.gadam – Lašu pagastskolā. No 1899. līdz 1900.gadam skolotājs Jeiskas latviešu kolonistu skolā, no 1901. līdz 1904.gadam – skolotājs paša dibinātā privātskolā Jeiskā. No 1904.līdz 1908.gadam Jeiskas reālskolas skolotājs. Ieguvis civildienesta kolēģijas sekretāra pakāpi. No 1909. līdz 1910.gadam mācījies valodu kursos Tautas augstskolā Humbolta akadēmijā Berlīnē un Lozannas universitātē. No 1911. līdz 1913.gadam pedagoģiskajā darbā dažādās mācību iestādēs Samārā. No 1913. līdz 1914.gadam Samāras 1.ģimnāzijas ārštata skolotājs. Veselības dēļ 1914.gadā pārcēlies uz Krimu, vācu un franču valodas privātskolotājs Sevastopolē. No 1916. līdz 1920.gadam Sevastopoles reālskolas skolotājs.

Pēc atgriešanās Latvijā no 1922. gada jūlija līdz 1923.gada augustam Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļas II šķiras sekretārs, turpmāk svešvalodu redaktors. Bijis baptistu draudzes sekretārs. 1924.gada aprīlī-augustā Ārlietu ministrijas Tautu Savienības nodaļas II šķiras sekretārs, tad Austrumu nodaļas I šķiras sekretārs. No 1928.gada decembra līdz 1929.gada aprīlim vicekonsula v.i. Ļeņingradā, no 1929.gada aprīļa līdz 1931.gada jūnijam – ģenerālkonsula v.i. 1931.gada jūnijā atgriezies pie tiešo pienākumu (Austrumu nodaļas I šķiras sekretārs) pildīšanas. No 1932.gada marta līdz 1933.gada augustam sūtniecības Parīzē II šķiras sekretārs. No 1933.gada augusta līdz 1936.gada aprīlim Ārlietu ministrijas Arhīva un šifru nodaļas II šķiras sekretārs (atbrīvots pēc paša lūguma, pensionējies). Dzīvojis Mazzalves pagasta (bijušais Ērberģes pagasts) "Reņģēs", svešvalodu privātskolotājs.

Padomju okupācijas laikā 1941.gada 14.jūnijā apcietināts, kad pēc ģimenes aizturēšanas un izvešanas no Mazzalves pagasta "Reņģēm", nolūkā apvienoties ar ģimeni, pieteicies padomju varas iestādēm. Izvests uz Vjatkas soda nometnēm. Miris 1942.gada 10.aprīlī.

Eduards Krasts, ģenerālkonsuls 1930.gada jūlijs – 1932.gada aprīlis.

Eduards Pēteris Krasts (1879-1941) dzimis 1879.gada 2.jūnijā Cēsu apriņķa Odzienas pagasta (Ļaudonas draudze) "Runčos" lauksaimnieka ģimenē. Piedalījies 1905.gada revolūcijā, 1906.gada janvārī tēva mājas nodedzinājusi soda ekspedīcija. 1906.gada augustā-decembrī apcietinājumā. 1907.gada janvārī atkārtoti apcietināts, ieslodzīts Ludzas cietumā. Sakarā ar draudošo nāvessodu 1907.gada novembrī no cietuma izbēdzis un emigrējis. Bijis izdevumu "Zemkopis", "Piensaimniecības un Lopkopības Žurnāls" un "Baltijas lauksaimnieks" līdzstrādnieks.

1914.gadā beidzis Vīnes Lauksaimniecības augstskolu, inženieris agronoms. No 1914. līdz 1917.gadam Austerlicas Cukurfabrikas akciju sabiedrības muižas pārvaldnieks Austrijā. No 1916.gada oktobra līdz 1917.gada februārim nodaļas vadītājs Lauksaimnieku centrālajā kooperatīvā Vīnē. No 1917.gada marta līdz 1918.gada oktobrim Lauksaimniecības mašīnu un motorarklu nodaļas vadītājs Austrijas Apgādības ministrijā. 1918.gada augustā pārcēlies uz Bratislavu, bijis mašīnu fabrikas komercdirektors, vēlāk tirdzniecības sabiedrības Polana direktors.

1920.gada 1.oktobrī iecelts par konsulu Prāgā Čehoslovākijā. 1923.gadā beidzis Prāgas Konsulāro un diplomātisko augstskolu.. No 1927.gada aprīļa ģenerālkonsuls Prāgā. Bijis LSDSP biedrs. 1930.gada jūlijā iecelts par ģenerālkonsulu Ļeņingradā PSRS. No 1932.gada aprīļa konsuls Ļeņingradā. 1933.gada janvārī atcelts no amata un ieskaitīts ārlietu ministra rīcībā. Dzīvojis Rīgā. Rīgas pilsētas diskonta bankas direktors. 1934.gada jūlijā atlaists no amata par piederību LSDSP. 1938.gada jūlijā izslēgts no Ārlietu ministrijas darbinieku sarakstiem. Latvijas PEN kluba, biedrības "Piektais gads" (no 1933), Tautas nama biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā strādājis par LPSR Tirdzniecības tautas komisariāta daļas priekšnieku. 1941.gada 14.jūnijā Rīgā apcietināts. Izvests uz Soļikamskas soda nometnēm Krievijā. Miris 1941.gada 7.novembrī.

Kārlis Students, konsula v.i. 1930.gada aprīlis – 1931.gada februāris.

Hermanis Ernestsons, vicekonsuls 1931.gada jūnijs – 1933.gada februāris.

Eduards Krasts, konsuls 1932.gada aprīlis – 1933.gada janvāris.

Fricis Frīdenbergs, konsuls 1933.gada janvāris – 1933.gada augusts.

Georgs Bisenieks, konsuls 1933.gada oktobris – 1935.gada aprīlis.

Rūdolfs Šillers, konsuls 1935.gada aprīlis – 1937.gada februāris.

Bruno Pavasars, ģenerālkonsuls 1937.gada marts – 1938.gada aprīlis

Bruno Alfreds Pavasars (1896-1978) dzimis 1896.gada 1.augustā Kalsnavas pagastā tirgotāja ģimenē. 1906.gadā sācis mācības Pētera I reālskolā Rīgā (beidzis 1912). Pēc Tērbatas reālskolas papildklases beigšanas (1913) studējis mehāniku Rīgas Politehniskajā Institūtā. 1915.gada augustā iestājies Aleksandra karaskolā Maskavā (beidzis 1916.gada janvārī, praporščiks). 7.Bauskas latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komandas jaunākais virsnieks. 1916.gada oktobrī par kaujas nopelniem paaugstināts par podporučiku. Sevišķu uzdevumu virsnieku bataljona štāba virsnieks. 1918.gada janvārī atvaļināts. Pēc vācu okupācijas palicis Vidzemē, Valkā. 1918.gada martā pārcēlies uz Rīgu.

1918.gada novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 1.Rīgas rotā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. No 1919.gada aprīļa Talsu apriņķa un pilsētas komandants un apsardzības priekšnieks. 1920.gada decembrī atvaļināts. Bijis Politiskās apsardzības izmeklēšanas ierēdnis. No 1921.gada marta līdz 1922.gada jūlijam Robežsargu divīzijas štāba tieslietu pārzinis. No 1923.gada maija līdz 1924.gada maijam Finanšu ministrijas Muitas departamenta III šķiras darbvedis (1924.gada maijs – 1925.gada augusts vecākais eksperts, tad revidents, no 1928.gada pildījis departamenta vicedirektora pienākumus). Līdz 1932.gadam partijas "Nacionālā apvienība" biedrs. No 1932.gada arī 5.Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljona komandieris, vēlāk Aizsargu štāba Ārējās informācijas daļas priekšnieka palīgs.

1933.gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības nodaļu (studijas sācis 1920). 1934.gada janvārī iestājies "Latvijas Zemnieku Savienībā". No 1934.gada jūnija līdz 1935.gada janvārim arī valūtas komisijas priekšsēdētājs. No 1935.gada janvāra līdz 1937.gada martam Finanšu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta direktors. Bijis Gaisa satiksmes padomes loceklis, Latvijas Aerokluba padomes loceklis, biedrības "Kalpaka bataljons" valdes loceklis, Latvijas Mednieku apvienības valdes priekšsēdētājs, Latviešu un beļģu biedrības un Latvijas Sabiedriskā kluba biedrs. No 1937.gada marta līdz 1938.gada aprīlim ģenerālkonsuls Ļeņingradā (atbrīvots un ieskaitīts ārlietu ministra rīcībā, oktobrī atskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā). 1938.gada decembrī iecelts par ģenerālkonsulu Roterdamā.

Padomju okupācijas laikā 1940.gada novembrī atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Latvijā nav atgriezies. Turpinājis darbību konsulārajā dienestā. Vācu okupācijas laikā 1942.gadā atgriezies Latvijā. Bijis Latviešu sabiedriskās un labdarības organizācijas "Tautas Palīdzība" un no 1943.gada arī organizācijas "Karavīru palīdzība" vadītājs. 1944.gada septembrī devies bēgļu gaitās. No 1945. līdz 1947.gadam uzturējies Brinningshauzenes bēgļu nometnē Vācijā (tagadējā Lejassaksijas federālā zeme). Vēlāk atgriezies Hāgā Nīderlandē; atjaunojis ģenerālkonsula darbību. Bijis Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra loceklis, Nīderlandē dzīvojošo bēgļu apvienības sekretārs, Latvijas ev. Lut. Baznīcas draudzes priekšnieks Nīderlandē. No 1968.gada savienības "Pulkveža Kalpaka bataljons" valdes priekšsēdētājs, "Daugavas Vanagu" nodaļas Nīderlandē goda priekšsēdētājs. Miris 1978.gada 10.augustā Hāgā.