Latvijas - Polijas attiecību vēsture

06.06.2018. 13:42

Livonia

Latvijas - Polijas attiecību sākums meklējams XVI. gadsimta sākumā, kad Livonijas hercogs un Rīgas bīskaps, meklējot aizsardzību no Maskavas cara, vērsušies pēc palīdzības pie Polijas karaļa Sigismunda II Augusta. Latvijas vēsturē sākās tā saucamais Polijas laiks.

1629. gadā, pēc Altmarkas miera līguma parakstīšanas, Latgale (Inflantijas vaivadija — województwo inflanckie, saukta arī par „Poļu Vidzemi”), tika atdalīta no Vidzemes, kas palika Zviedrijas pārvaldē.

XVII. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā plosījās Polijas - Zviedrijas karš; pēc zaudējuma Polijas-Zviedrijas karā (1600-1629) Polijas-Lietuvas varā palika tikai neliela daļa no Pārdaugavas hercogistes teritorijas, tomēr to turpināja saukt par Inflantijas vaivadiju. Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā to anektēja Krievijas impērija.

Taču Latgalē palika spēcīga Polijas kultūras un valodas ietekme, jo tā bija vieta, kur gadsimtu garumā draudzībā dzīvoja Polijas un Latvijas tautas. Viens no ciešo saišu pierādījumiem ir tas, ka Latgalē joprojām tiek praktizēta Romas katoļu reliģija.

 

herb Inflant

Livonijas ģerbonis

Herb Lotwa Latvijas ģerbonis

Pēc pievienošanos Krievijai Latgale saglabāja savu Livonijas ģerboni, kuru 1566. gadā Livonijas hercogistei piešķīra Sigismunds II Augusts . Viens no tā elementiem - sudraba grifons – XX. gadsimtā tika iestrādāts neatkarīgās Latvijas Republikas ģerbonī, pierādot ciešās Latvijas un Polijas saiknes.

Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet Latvijas Ārlietu ministrijā tika iesniegta 1921. gada 27. janvārī).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Līgumi par Latvijas vēstniecības atvēršanu tika noslēgti 1992.gada novembrī, bet pilnvērtīgu darbību Latvijas vēstniecība Polijā uzsāka 1993.gadā. Polijas vēstniecība Latvijā tika atvērta 1991.gada 12.novembrī.