Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums uzrunā padomju terora piemiņas pasākumu Otavā

15.06.2018. 17:44

Kārļa Eihenbauma uzruna piemiņas svētbrīdī izvestajiem un pazemotajiem Otavas Latviešu ev. lut. Miera draudzes baznīcā 2018. gada 14. jūnijā.

Šodien ir ļoti skumja diena.

Mūsu Latvijas atceres un atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs ir nosaukts kā “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”.

Tā ir viena no tumšākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures lappusēm līdzīgi kā Latvijas okupācijas diena - 1940. gada 17. jūnijs un kā 1949. gada 25. marta deportāciju upuru piemiņas diena, kad noziedzīgā okupācijas vara realizēja operāciju ar lirisko nosaukumu “Paisums”, padomju režīma cinismam robežu un krietnuma nekad nav bijis.

1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju – lielu un mazu, jaunu un vecu, masveida izvešana uz PSRS iekšzemes apgabaliem, pamatā uz Sibīriju. Tika izsūtīti 15 424 Latvijas iedzīvotāji. Apmēram 1/3 no tiem nekad neatgriezās.

Tas bija baiss noziegums.

Pirmās represijas sākās līdz ar okupāciju, pat vēl pirms Latvijas formālās pievienošanas Padomju Savienībai 1940. gada 5. augustā.

PSRS bija sagatavojusies Baltijas iedzīvotāju deportācijām jau pirms Latvijas, Igaunijas un Lietuvas okupācijas. Jau 1939. gada 11. oktobrī tika izdota pavēle Nr. 001223, sekoja instrukcija „Par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas izpildes kārtību no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas”. Viss sen jau bija izlemts Maskavā, mehānisms bija iedarbināts, un varbūt kāda sūdzība kalpoja tikai kā papildu apstāklis. Izsūtāmo sarakstus, kas bija izveidoti 1941. gada janvārī neveidoja pagastos, un kaimiņš kaimiņu nenodeva, taču varēja būt aktīvistu uzdotie personiskie nedraugi, nelietība jau ir aktuāla vienmēr.

Arestējot izsūtāmos, neminēja nekādus iemeslus, aizveda visus ģimenes locekļus – gan zīdaiņus, gan vecus un slimus cilvēkus. Arestētos veda uz dzelzceļa stacijām, kur jau gaidīja aizrestoti preču un lopu vagoni. Tur vīriešus nošķīra no sievietēm un bērniem. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm.

Represēja Latvijas politisko, militāro un intelektuālo eliti. Staļiniskajās deportācijās cieta ne tikai latvieši, bet arī citu tautību Latvijas pilsoņi.

PSRS varas iestādes apgalvoja, ka izsūtīti cilvēki, kas ir nacistiskās Vācijas aģenti, vēlāk to inkriminēja tikai kādiem pārdesmit cilvēkiem. Tas bija tikai iegansts.

Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem varas iestādes neko nepaskaidroja – tās izlikās, ka nekas nav noticis, laikrakstos neparādījās ne rindiņa par pazudušajiem, nekur nevarēja griezties pēc informācijas, palīdzības vai aizstāvības. Arī pasaules valstis klusēja, jo PSRS centās slēpt ziņas par notikušajām represijām.

Latvijas tauta nekad neaizmirsa šos notikumus. Ilgus padomju okupācijas gadus par tiem atklātībā nedrīkstēja runāt. 1987. gada 14. jūnijā vairāki tūkstoši cilvēku pirmo reizi atklāti pulcējās mītiņā pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu deportāciju upurus. Vēlāk Trešās Atmodas gados šo piemiņas dienu sāka atzīmēt atklāti ar varas iestāžu atļauju.

Kā par 1941. gadu rakstīja mācītājs Guntis Kalme – tie ir 15 424 nerealizēti dzīves aicinājumi, tūkstošiem hektāru neapartu lauku, simtiem sagandētu dzīvju, simtiem neuzceltu namu, simtiem neuzrakstītu grāmatu un dzejoļu, neuzgleznotu gleznu, nesacerētu mūzikas skaņdarbu, miljoniem nepasacītu labu vārdu, miljardiem neizdomātu domu un neizsapņotu sapņu. Tie ir tūkstošiem pasaulē nelaistu un neapmīļotu bērnu... tie ir miljoni glāstu, kurus zaudējuši tie, kam vajadzēja palikt bāreņos un atraitnēs.

Šodien ir ļoti skumja diena.

 


Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Kanādā
Adrese: 350 Sparks Street, Suite 1200,
Otava, Ontārio, K1R 7S8, Kanāda
Tālr.: +1 613 238 6014
Fakss: +1 613 238 7044
E-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

twtr   icon-facebook   icon-flickr

baneris final vestniecibamPierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā