Oslo no 25. līdz 29.novembrim uzņēma ceturto Otavas konvencijas pārskata konferenci

09.12.2019. 11:21

Laikā no 25. novembra līdz 29.novembrim Oslo notika ceturtā pārskata konference par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (jeb Otavas konvencija).

25.novembra Otavas konvencijas pārskata konferences atklāšanā piedalījās Norvēģijas Kroņprincis Hokons (Crown Prince Haakon), Otavas konvencijas īpašie vēstnieki Beļģijas princese Astrīda (Princess Astrid of Belgium) un Jordānijas princis Mireds (Prince Mired Bin Raad Bin Zeid Al Hussein of Jordan), ārlietu ministre Ine Ēriksene Sēreide (Ine Eriksen Søreide) un attīstības ministrs Dāgs-Inge Ulšteins (Dag-Inge Ulstein), Oslo pašvaldības vadītāja Marianne Borgena (Mariann Borgen), augsta līmeņa pārstāvji no ANO Bēgļu aģentūra (UNCHR), ANO Bērnu fonda (UN Children’s Fund), Starptautiskā sarkanā krusta komitejas (International Red Cross Committee), Otavas konvencijas dalībvalstu un novērotājvalstu pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un mīnu eksplozijās cietušie.

25.novembrī, atklājot Otavas konvencijas pārskata konferenci Oslo, ārlietu ministre Ine Ēriksene Sēreide uzsvēra, ka: “Pasaule ir nogājusi garu ceļu, lai iznīcinātu mīnas, bet diemžēl atrodamies vēl tālu no sava mērķa pasaules, kas brīva no kājnieku mīnām. Joprojām cilvēki tiek sakropļoti un nogalināti, pielietojot aizliegtus ieročus. Pēc daudzu gadu veiksmīgas darbības un samazinoties cietušo skaitam, pēdējos gados atkal ir vērojama negatīva tendence. Mūs īpaši uztrauc nevalstisko aktoru plaši izmatotās paštaisītās mīnas, lai iebiedētu civiliedzīvotājus. Konferences mērķis ir vienoties par piecu gadu plānu, kas saliedētu starptautiskos centienus, cīnoties pret kājnieku mīnu lietošanu. Ja atmīnēšana kļūtu par prioritāti un tiktu piešķirti pietiekami daudz finanšu resursi, īsā laika periodā daudz vairāk valstu spētu deklarēt to teritorijas par brīvām no kājnieku mīnām. Norvēģija aicina valdības, kuru teritorijās mīnas ir uzstādītas, kā arī ANO un citas starptautiskās palīdzības organizācijas vairāk pasargāt civiliedzīvotājus no ieročiem, kuri vēl ilgi pēc konflikta izbeigšanas, turpina kropļot un atņemt dzīvības.” 

Norvēģijas mērķis, 2019.gadā uzņemoties Otavas konvencijas prezidentūru, bija pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību tam, ka bruņotos konfliktos visvairāk cieš civiliedzīvotāji. 2019.gadā savas prezidentūras laikā Norvēģija ir centusies pievērst  politiķu uzmanību kājnieku mīnu aizliegšanas jautājumam, organizējot starptautiskus pasākumus, kas attiecas uz bēgļu, konfliktos visvairāk neaizsargātajiem - civiliedzīvotājiem, starptautisko humanitāro tiesību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Šie pasākumi ir palīdzējuši pievērst vairāk uzmanības atbruņošanās, aizsardzības un sociāli  ekonomiskās attīstības jautājumiem. Norvēģijas valdība ir pievērsusi uzmanību Otavas konvencijas universalizācijai. Norvēģija šo jautājumu risināšanā ir strādājusi arī divpusēji, piemēram, nosūtot vēstules 33 valstu valdībām ar aicinājumu pievienoties Otavas konvencijai, kā arī piedalīties konvencijas regulārajās pusgada tikšanās, kā arī Oslo pārskata konferencē. Atsaucoties Norvēģijas aicinājumam, Dienvidkoreja (pirmo reizi kopš konvencijas parakstīšanas), Laosa un Maroka piedalījās pusgada tikšanās š.g. maijā, savukārt, Maroka, Mjanmāra, Laosa, Libāna, Saūda Arābija un Sīrija piedalījās Oslo pārskata konferencē. Oficiālas tikšanās ir notikušas arī Ženēvā ar ANO delegāciju pārstāvjiem no valstīm, kas joprojām nav pievienojušās Otavas konvencijai (Gruzija, Māršalu salas, Nepāla, Kirgizstāna, Bahreina, Azerbaidžāna, Mongolija, Laosa, Mjanmāra, Armēnija, Apvienotie Arābu Emirāti). Norvēģijas prezidentūras pārstāvji ir tikušies ar Dienvidkorejas delegāciju, pārrunājot arī Demilitarizētās zonas atmīnēšanas jautājumu.

Ceturtās pārskata konference darbības laikā tika izplatīti un konceptuāli apspriesti dokumenti par konvencijas saturiskajiem aspektiem un finanšu stāvokli, darba organizāciju pēc ceturtās pārskata konferences. Pārskata konference ir noteikusi Otavas konvencijas attīstību un tās dalībvalstu sadarbību nākamajiem 5 gadiem, konferencē pieņemot Konvencijas operacionālā un statusa pārskatu par laika posmu no 2014.-2019.gadam, Oslo rīcības plānu 2020. -2024.gadam un Oslo deklarāciju “Par pasauli, kas brīva no mīnām.” Norvēgijas ārlietu ministre I.Ēriksene sēreide savā noslēguma uzrunā uzsvēra, ka: “ Oslo rīcības plāns ir apstiprināts, lai mobilizētu cīņu pret kājnieku mīnām. Rīcības plāns ir svarīgs solis, lai sasniegtu mērķi – līdz 2025.gadam pasauli, kas ir brīva no mīnām.” Saskaņā ar konvencijas 5.punktu konference apstiprināja Argentīnas, Kambodžas, Čadas, Eritrejas, Etiopijas, Tadžikistānas un Jemenas iesniegtos pieprasījumus, pagarināt atmīnēšanas termiņus attiecīgo valstu teritorijās.

 Oslo pārskata konference apstiprināja, ka Otavas konvencijas dalībvalstu 2020. ikgadējo sanāksmi Ženēvā vadīs Dienvidsudānas priekšsēdētājs, bet 2021. ikgada sanāksme notiks Nīderlandē.

 Kopā pārskata sanāksmē piedalījās vairāk kā 600 dalībnieku. Konferences laikā notika 35 blakus pasākumi un 12 izstādes.

Otavas konvencija tika apstiprināta Oslo, Norvēģijā 1997.gada 18.septembrī. Līdz 4.pārskata konferencei Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis. Tā pilnībā aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Konvencijas pieņemšanas rezultātā ap 58 miljoniem mīnu ir iznīcinātas gan attīrot mīnētās teritorijas, gan iznīcinot mīnu krājumus. Neskatoties uz paveikto, joprojām 60 miljoni cilvēku dzīvo teritorijās, kurās mīnas apdraud viņu dzīvības.

Vairāk informācijas:

Oslo Review Conference

 


Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Norvēģijā 

Bygdøy Allé 76, PO Box 4027 AMB
0244 Oslo, Norvēģija
Tālrunis: +47 22 542 280
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

icon-facebook    icon-flickr    twtr

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā