Latvijas de iure dienā pieminām diplomātu Bruno Pavasaru (1896–1978)

25.01.2018. 18:28

Latvijas de iure dienā pieminām diplomātu Bruno Pavasaru (1896–1978), kurš ar savu darbību nenogurstoši skaidrojis Latvijas valstiskuma kontinuitāti Nīderlandē un pēc nāves 1978.gadā atdusas kapos Hāgas apkārtnē. Iepazīstieties ar šo neparasto dzīves stāstu Latvijas 100gadē!

Pavasars dzimis tirgotāja ģimenē. 1912. gadā pabeidza Pētera I reālskolu Rīgā, 1933. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti, iegūstot tautsaimniecības maģistra grādu.

Pirmajā pasaules karā pēc karaskolas beigšanas B. Pavasars cīnījās Krievijas armijas latviešu strēlnieku vienībās Vidzemē. 1918.–1922. gadā dienēja Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, piedalījās Neatkarības karā.

No 1923. gada B. Pavasars strādāja Finanšu ministrijā, bija Muitas departamenta vicedirektors (1928–1934), Valūtas komisijas priekšsēdētājs (1934–1935), Tirdzniecības un rūpniecības departamenta direktors (1935–1937). Aktīvi darbojās 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma organizēšanā un Kārļa Ulmaņa autoritatīvā režīma iedibināšanā Latvijā.

1937.–1938. gadā B. Pavasars bija Latvijas karjeras ģenerālkonsuls Ļeņingradā, PSRS. 1938. gada decembrī pēc ģenerālkonsulāta Roterdamā nodibināšanas kļuva par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē. B. Pavasara darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš – vācu aviācija sagrāva Roterdamu, un 14. maijā Nīderlande kapitulēja.

Pēc mēneša – 17. jūnijā – Latviju okupēja PSRS, bet 1941. gada vasarā – Vācija. B. Pavasars atgriezās Latvijā 1942. gada sākumā. Līdz 1944. gada septembrim viņš vadīja Tautas palīdzību – lielāko latviešu sabiedrisko un labdarības organizāciju, kurā kara apstākļos tika apvienotas 15 bijušās sabiedriskās organizācijas (Latvijas Sarkanais Krusts, Veselības veicināšanas biedrība, Brāļu kapu komiteja u. c.). Tautas palīdzība Latvijas pilsētās, apriņķos un pagastos uzturēja dažas slimnīcas, sanatorijas, veselības punktus un amatnieku darbnīcas.

Sarkanajai armijai tuvojoties, B. Pavasars devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1947. gada vidū viņš apmetās uz dzīvi Hāgā, paziņojot to Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājam, sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam. Nīderlandes valdība atļāva B. Pavasaram bez oficiālā statusa un ekzekvatūras ierobežoti kārtot Latvijas bēgļu un pārvietoto personu lietas, kā arī veikt dokumentu tulkojumus no latviešu uz nīderlandiešu valodu Darba ministrijai, Sociālo lietu ministrijai, tiesu u. c. iestādēm.

No 1964. gada līdz mūža beigām B. Pavasars piedalījās piecās Latvijas ārlietu dienesta vadītāju sasauktajās diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmēs.

1952.–1956. gadā K. Zariņa vadībā, līdzdarbojoties B. Pavasaram u. c. latviešu speciālistiem, tika izstrādāts materiālu krājums par vācu okupācijas varas un vācu armijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijai Otrajā pasaules karā. Viņš nosūtīja sūtniecībai Londonā ikmēneša apskatus par stāvokli Nīderlandē un pasaulē, kā arī atskaiti par savu konsulāro darbu.

B. Pavasars bija 1951. gadā Londonā dibinātās latviešu sabiedrisko organizāciju apvienības – Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra loceklis. Viņš pildīja arī citus sabiedriskos pienākumus – bija Nīderlandē izveidotās Austrumeiropas bēgļu organizāciju federācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandē dzīvojošo bēgļu apvienības sekretārs.

B. Pavasara darbība nostiprināja pārliecību visos Nīderlandē mītošajos dažādu tautu bēgļos par Latvijas valsts tālākpastāvēšanu de iure, viesa ticību Latvijas un okupēto Austrumeiropas valstu pilnīgas neatkarības atjaunošanai.

B. Pavasars aizgāja mūžībā Hāgā 1978. gada 10. augustā.

B. Pavasars apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Beļģijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Somijas ordeņiem. Viņa ģimeni nežēlīgi skāra Padomju varas īstenotā sovjetizācija un izsūtīšana un šobrīd nav zināma ne B.Pavasara kapa vieta Hāgā, ne arī saglabājušās kādas liecības par viņa dzimtas turpinājumu.

(Ārlietu ministrijas arhīva sagatavots kopsavilkums)

 


Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Nīderlandē
Adrese: Koninginnegracht 27, 2514 AB, 's-Gravenhage, The Netherlands
Telefons: +31 70 306 5000
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

twtr  icon facebook  icon flickr 

 baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā