Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējās attiecības

Latvijas mērķis ir veidot attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm – labu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm.

Latvijas divpusējo attiecību dinamiku ietekmē arī Eiropas Savienības-Krievijas attiecību kopējā virzība. Latvija ievēro Eiropas Savienības kopējo nostāju, kas tika pieņemta, atbildot uz prettiesisko Krimas aneksiju un destabilizāciju Ukrainā 2014.gadā. Viens no kopējās nostājas elementiem ir ierobežojošo pasākumu pret Krieviju īstenošana. Latviju skar arī Krievijas noteiktie ierobežojošie atbildes pasākumi.

Vienlaikus notiek Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība ekspertu un nozaru līmenī atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm:

• starpinstitūciju sadarbība;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība;
• līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana. Ar noslēgtajiem Latvijas-Krievijas starpvaldību līgumiem iespējams iepazīties šeit.
• Kopš 2006.gada 13.oktobra ir izveidota Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās. Tās ietvaros ir izveidotas 5 darba grupas. Pēdējā SVK notika 2017.gada 14. un 15.augustā.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju īsteno arī starptautisko organizāciju ietvaros.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE  

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis – sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. gadam

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā – Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā – Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra – PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. – Ļeņingrada):

    ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)

    konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)

• Ņižņijnovgorodā – konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā – konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā – konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā – konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā – ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš iesniedza akreditācijas rakstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 2017. gada 3. oktobrī.  Savukārt Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim iesniedza 2017. gada 7. februārī.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā – vēstniecība
• Sanktpēterburgā – ģenerālkonsulāts
• Pleskavā – konsulāts
• Kaļiņingradā – Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā – vēstniecība
• Daugavpilī – ģenerālkonsulāts
• Liepājā – ģenerālkonsulāts

SADARBĪBA EKONOMIKĀ  

Preču eksports 2018. gada 1. pusgadā (CSP dati):

• Eksports:

1. Lietuva – 944 716 047 EUR jeb 15,85% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 680 952 344 EUR jeb 11,43%
3. Krievija – 498 944 095 EUR jeb 8,37 %

• Imports:

1. Lietuva – 1 260 060 110 EUR jeb 17,54% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 775 846 423 EUR jeb 10,80%
3. Polija – 663 539 269 EUR jeb 9,24%
4. ...
5. Krievija – 490 691 330 jeb 6,83%

PREČU TIRDZNIECĪBA 2018. GADA 1. PUSGADĀ

• Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju 2018. gada 1. pusgadā veido 989,63 MEUR. Krievija ar 7,53% no kopējā tirdzniecības īpatsvara ir ceturtais lielākais Latvijas preču tirdzniecības partneris.
• Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju ir palielinājies par 9,38% attiecībā pret 2017. gada atbilstošo periodu.
• Latvijai ar Krieviju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 8,25 MEUR apmērā.
• Krievija ir ceturtais lielākais Latvijas preču eksporta partneris. 2018. gada 1. pusgadā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 498,94 MEUR, kas ir par 14,72% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada atbilstošo periodu.
• Krievija ir ceturtais lielākais Latvijas preču importa partneris. 2018. gada 1.pusgadā imports no Krievijas veidoja 490,69 MEUR, kas ir par 4,45% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada atbilstošo periodu.
• Galvenās eksporta preces uz Krieviju: pārtikas rūpniecības produkti (32,97%; no tiem galvenokārt alkohols un vīns); mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (24,24%; no tiem galvenokārt gaisa kondicionēšanas iekārtas); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (11,97%; no tiem galvenokārt medikamenti); optiskās ierīces un aparāti (6,04%; no tiem galvenokārt mikroskopi).
• Galvenās importa preces no Krievijas: metāli un to izstrādājumi (36,42%; no tiem galvenokārt dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi); minerālie produkti (23,09%; no tiem galvenokārt naftas gāzes un eļļas); koksne un tās izstrādājumi (11,06%; no tiem galvenokārt kokmateriāli, saplāksnis); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (8,76%), augu valsts produkti (6,60%).

Eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2018. gada 1. pusgadā, EUR

Importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2018. gada 1. pusgadā, EUR

PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA 2018. GADA 1. CETURKSNĪ
(Latvijas Bankas dati)

• Latvijas un Krievijas kopējais pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 151 MEUR. Eksporta apjoms sasniedza 104 MEUR, bet importa apjoms sasniedza 47 MEUR;
• Latvijai ar Krieviju ir pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 57 MEUR apmērā.

INVESTĪCIJAS

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, līdz 2018. gada 14. augustam tiešo uzkrāto Krievijas investīciju atlikumi Latvijā bija 1 520 MEUR. Savukārt Latvijas tiešo uzkrāto investīciju atlikumi Krievijā – 93 MEUR.
Saskaņā ar Lursoft datiem, līdz 2018. gada 14. augustam Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 6067 uzņēmumi ar Krievijas investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Uzņēmumu pamatkapitālā kopējā investētā summa no Krievijas sasniedza 670,42 MEUR. Pēc investīciju apjoma uzņēmumu pamatkapitālā Krievija ierindojas 2.vietā. (TOP 4 – Zviedrija, Krievija, Kipra, Nīderlande).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS  

2018. gadā