Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējās attiecības

Latvijas mērķis ir veidot attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm – labu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm.

Latvijas divpusējo attiecību dinamiku ietekmē arī Eiropas Savienības-Krievijas attiecību kopējā virzība. Latvija ievēro Eiropas Savienības kopējo nostāju, kas tika pieņemta, atbildot uz prettiesisko Krimas aneksiju un destabilizāciju Ukrainā 2014.gadā. Viens no kopējās nostājas elementiem ir ierobežojošo pasākumu pret Krieviju īstenošana. Latviju skar arī Krievijas noteiktie ierobežojošie atbildes pasākumi.

Vienlaikus notiek Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība ekspertu un nozaru līmenī atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm:

• starpinstitūciju sadarbība;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība;
• līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana. Ar noslēgtajiem Latvijas-Krievijas starpvaldību līgumiem iespējams iepazīties šeit.
• Kopš 2006.gada 13.oktobra ir izveidota Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās. Tās ietvaros ir izveidotas 5 darba grupas. Pēdējā SVK notika 2017.gada 14. un 15.augustā.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju īsteno arī starptautisko organizāciju ietvaros.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE  

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 19. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis – sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. gadam

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā – Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā – Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra – PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. – Ļeņingrada):

    ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)

    konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)

• Ņižņijnovgorodā – konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā – konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā – konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā – konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā – ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

Saskaņā ar 1991.gada 24.augusta Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (kopš 1991.g. 25.decembra – Krievijas Federācija) prezidenta B. Jeļcina dekrētu tika atzīta Latvijas valstiskā neatkarība, un 4. oktobrī Latvijas Republika un KPFSR parakstīja protokolu par diplomātisko attiecību nodibināšanu.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš iesniedza akreditācijas rakstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 2017. gada 3. oktobrī.  Savukārt Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim iesniedza 2017. gada 7. februārī.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā – vēstniecība
• Sanktpēterburgā – ģenerālkonsulāts
• Pleskavā – konsulāts
• Kaļiņingradā – Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā – vēstniecība
• Daugavpilī – ģenerālkonsulāts
• Liepājā – ģenerālkonsulāts

SADARBĪBA EKONOMIKĀ  

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Krievijas Federāciju

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Krievijas Federāciju

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS